IKEA efekts

Vikipēdijas lapa

IKEA efekts ir kognitīva novirze, kas notiek, kad patērētāji pašu daļēji veidotiem produktiem piešķir neproporcionāli augstu vērtību.[1] Nosaukums radies no Zviedrijas mēbeļu ražotāja un tirgotāja IKEA, kas pārdod mēbeles, kurām nepieciešama salikšana.

Pārskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Oficiālos IKEA efekta eksperimentālos rezultātus pirmoreiz 2011. gadā publicēja Maikls Nortons no Hārvardas Uzņēmējdarbības skolas, Denjels Močons no Jeila Universitātes un Dens Arielijs no Djūka Universitātes. Viņu eksperimenti uzrāda, ka pašu veikta salikšana ietekmē patērētāju produkta vērtējumu. Rezultāti norāda, ka, ja cilvēki izmato paši savu darbaspēku, lai konstruētu konkrēto produktu, pat, ja tas tiek veikts slikti, viņi to vērtē augstāk kā to, kur viņiem nav bijis jāiegulda nekāds darbs tā radīšanā.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Norton, Michael I.; Mochon, Daniel; Ariely, Dan. "The IKEA effect: When labor leads to love". Journal of Consumer Psychology 22 (3): 453–460. doi:10.1016/j.jcps.2011.08.002.
  2. Dibeehi, Qaalfa [1] Arhivēts 2014. gada 21. augustā, Wayback Machine vietnē., "Beyond Philosophy", March 2013

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]