IKEA efekts

IKEA efekts ir kognitīva novirze, kas notiek, kad patērētāji pašu daļēji veidotiem produktiem piešķir neproporcionāli augstu vērtību.^[1] Nosaukums radies no Zviedrijas mēbeļu ražotāja un tirgotāja IKEA, kas pārdod mēbeles, kurām nepieciešama salikšana.

Pārskats

Oficiālos IKEA efekta eksperimentālos rezultātus pirmoreiz 2011. gadā publicēja Maikls Nortons no Hārvardas Uzņēmējdarbības skolas, Denjels Močons no Jeila Universitātes un Dens Arielijs no Djūka Universitātes. Viņu eksperimenti uzrāda, ka pašu veikta salikšana ietekmē patērētāju produkta vērtējumu. Rezultāti norāda, ka, ja cilvēki izmato paši savu darbaspēku, lai konstruētu konkrēto produktu, pat, ja tas tiek veikts slikti, viņi to vērtē augstāk kā to, kur viņiem nav bijis jāiegulda nekāds darbs tā radīšanā.^[2]

Atsauces

↑ Norton, Michael I.; Mochon, Daniel; Ariely, Dan. "The IKEA effect: When labor leads to love". Journal of Consumer Psychology 22 (3): 453–460. doi:10.1016/j.jcps.2011.08.002.
↑ Dibeehi, Qaalfa [1] Arhivēts 2014. gada 21. augustā, Wayback Machine vietnē., "Beyond Philosophy", March 2013

Ārējās saites

Dena Arielija uzruna TED par IKEA efektu

Šis ar psiholoģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[Norton2012-1] Norton, Michael I.; Mochon, Daniel; Ariely, Dan. "The IKEA effect: When labor leads to love". Journal of Consumer Psychology 22 (3): 453–460. doi:10.1016/j.jcps.2011.08.002.

[Dibeehi2013-2] Dibeehi, Qaalfa [1] Arhivēts 2014. gada 21. augustā, Wayback Machine vietnē., "Beyond Philosophy", March 2013

[1]

[2]