Iecirkņa stacija

Iecirkņa stacija ir sadales punkts, ar kuru norobežo iecirkni, lai tajā veiktu vilcienu apkalpošanu un lokomotīvju brigāžu darbu, ritošā sastāva tehnisko apkopi, ekipēšanu un remontu, iecirkņa un savācējvilcienu formēšanu un izformēšanu. Iecirkņa stacijās veic pasažieru un kravas tranzītvilcienu apkalpošanu, pasažieru apkalpošanu, kravu iekraušanu un izkraušanu kravu un rūpnieciskos rajonos. Līnijās ar vilcienu mašīnistu vadību ar pietiekami lielu noteikto ātrumu pie elektrovilces ieteicamais attālums starp iecirkņa stacijām ir 700 - 1000 km, bet pie dīzeļvilces 500 - 800 km. Noteicošais faktors šeit ir lokomotīves brigādes normāla darba laika ieturēšana un nepārpūlēšana. Iecirkņa stacijas visas funkcijas nereti nosedz, kā arī ar tām ierobežo veselus iecirkņus tādas tehniskas stacijas kā: šķirošanas stacijas (tās izmēri ir vēl lielāki par iecirkņa stacijām); lielas ārpusklases pasažieru stacijas, kurām līdzās ir tehniskais parks; lielas mezgla stacijas, kur krustojas vismaz trīs virzieni; kā arī pieostas un kravas stacijas. Ja iecirknis nav pārāk garš, lokomotīves brigādi speciāli var nemainīt un to pašu lokomotīvi vai motorvagonu vilcienu var nosūtīt atpakaļvirzienā. Valstīs ar garām dzelzceļa līnijām, piemēram, Krievijā, Kazahstānā, Baltkrievijā, Ukrainā u.tml. pietiekami lielās valstīs iecirkņa stacijām ir svarīgāka nozīme, nekā valstīs ar mazu teritoriju. Jo, kā minēts iepriekš, aptuveni 1000 km attālumu Latvijā starp šādiem sadales punktiem nemaz nebūtu iespējams atrast, ņemot vērā Latvijas mazo teritoriju.