Iekšējās sekrēcijas dziedzeri

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Iekšējās sekrēcijas jeb endokrīnie dziedzeri ir endokrīnās sistēmas dziedzeri, kas izdala sekrētu tieši asinīs. Galvenie endokrīnie dziedzeri ir epifīze, hipofīze, aizkuņģa dziedzeris, olnīcas, sēklinieki, vairogdziedzeris, epitēlijķermenīši, hipotalāms un virsnieres. Iekšējās sekrēcijas dziedzerus veido šūnu grupas, starp kurām zarojas asins kapilāri. To sekrēts jeb inkrēts izdalās no šūnām tieši asinīs. Inkrēta dabisko daļu sauc par hormonu. Iekšējās sekrēcijas dziedzeri regulē cilvēka organisma augšanu, attīstību, vairošanos un pat nosaka garastāvokli.

Galvenie endokrīnie dziedzeri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zemāk īsi aprakstīti daži no endokrīnajiem dziedzeriem.

Hipofīze[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Hipofīze ir iekšējās sekrēcijas dziedzeris. Hipofīze izdala augšanas hormonus. Augšanas hormons veicina olbaltumvielu veidošanos, kas nogulsnējas mīkstos audos, skrimšļos un kaulos, tādējādi veicinot organisma augšanu. Augšanas hormons ir īpaši nepieciešams bērniem, taču arī pieaugušiem tas izdalās nelielā daudzumā un regulē dažādu orgānu darbību. Augšanas hormons arī piedalās procesos, kas regulē glikozes vielmaiņu organismā — tas paaugstina cukura līmeni asinīs. Hipofīze izdala arī hormonus, kas ietekmē citu endokrīno dziedzeru darbību.[1] Hipofīzi iedala sīkāk adenohipofīzē un neirohipofīzē.[2]

Vairogdziedzeris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vairogdziedzeris atrodas kakla priekšējā virsmā zem balsenes vairogskrimšļa, kas ir labi sataustāms un vīriešiem tiek saukts par “Ādama ābolu”. Vairogdziedzerī ir īpašas šūnas, kas veido vairogdziedzera hormonus - tiroksīnu, trijodtironīnu, kā arī kalcitonīnu. Vairogdziedzera hormonu ražošanai ir nepieciešams jods (izņemot kalcitonīnu), tādēļ tas ir būtisks mikroelements cilvēka organismā. Vairogdziedzera hormoniem ir būtiska nozīme, jo tie pastiprina visus organisma vielmaiņas procesus.

Virsnieres[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Virsnieru dziedzeri ir pāra iekšējās sekrēcijas dziedzeri, kas ir novietoti uz abu nieru augšējiem galiem. Virsnierēs galvenie ražotie hormoni ir glikokortikoīdi, dzimumhormoni (androgēni un estrogēni) un minerālkortikoīdi. Minerālkortikoīdi piedalās asinsspiediena un elektrolītu regulēšanā. Glikokortikoīdi atbild par vielmaiņas un imūnās sistēmas regulēšanu. Virsnieru androgēni pēc tam gonādās tiek pārveidoti pilnvērtīgos dzimumhormonos. Bet kateholamīni (adrenalīns un noradrenalīns) tiek pastiprināti izdalīti stresa situācijās un nepieciešami ķermeņa adaptācijai, mainoties ārējiem apstākļiem.[1]

Aizkuņģa dziedzeris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aizkuņģa dziedzeris izdala hormonu insulīnu. Insulīns ir nepieciešams, lai glikoze iekļūtu šūnās. Tādējādi insulīns nodrošina šūnas ar nepieciešamajām barības vielām un enerģiju. Palīdzot glikozei iekļūt šūnās un pārvēršot lieko glikozi glikogēnā, insulīns uztur normālu cukura līmeni asinīs.

Sēklinieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sēklinieki ir vīrišķie dzimumdziedzeri, kuros veidojas vīrišķie dzimumhormoni jeb androgēni (galvenokārt testosterons) un spermatozoīdi.[1] Androgēni izraisa dzimumtieksmi un veicina dzimumorgānu attīstību. Vīriešiem sēklinieki atrodas sēklinieku maisiņā starp dzimumlocekli un anālo atveri.[3]

Olnīcas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Olnīca  ir sieviešu reproduktīvās sistēmas dzimumdziedzeris, kurā norisinās olšūnu un dzimumhormonu veidošanās.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 Ross M, Pawlina W (2011). Histology: A Text and Atlas (6th ed.). Lippincott Williams & Wilkins. p. 780. ISBN 978-0-7817-7200-6.
  2. Klīniskā medicīna 2. grāmata. Profesora Aivara Lejnieka redakcija. ISBN 9789984813509, Medicīnas apgāds SIA, 2012
  3. Jurijs Markovs. Medicīniskā histoloģija. Rīga : J. T. Group, 2008. 212. lpp. ISBN 978-9984-716-76-3.