Pāriet uz saturu

Ieva Auziņa-Sentivanī

Vikipēdijas lapa
Ieva Auziņa-Sentivanī
Personīgā informācija
Dzimusi 1937. gada 7. aprīlī
Mirusi 2024. gada 2. novembrī (87 gadi)
Tautība latviete
Nodarbošanās arhitekte, pedagoģe, tulkotāja

Ieva Auziņa-Sentivanī (ungāru: Szentivanyi; 1937–2024) bija latviešu arhitekte, pedagoģe, latvju dainu pētniece un tulkotāja.

Dzimusi 1937. gada 7. aprīlī, dzīvoja Jaunpiebalgā. Otrā pasaules kara laikā kopā ar vecākiem devās bēgļu gaitās uz Vāciju, mācījās latviešu skolā bēgļu nometnē Vācijā. Pēc pārcelšanās uz ASV dzīvoja Teksasā, kur studēja arhitektūru, apprecējās ar ungāru uzņēmēju Sentivanī (Szentivanyi). Kopā ar vīru un bērniem divdesmit gadus nodzīvoja Saūda Arābijā, pēc atgriešanās ASV studēja valodniecību un strādāja par pedagoģi Losandželosā.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas atgriezās Latvijā, kur strādāja kā angļu valodas skolotāju Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā. Līdztekus skolotājas darbam gandrīz astoņpadsmit gadu garumā angļu valodā atdzejoja dainas ar komentāriem trīs sējumos "Wit and Wisdom of Ancient Latvian Poetry" ("Dainas, gudrība latviešu senajā dzejā").

2018. gadā izdotajā grāmatā "Dainas ar putna spārniem" bija iekļautas 450 dainas, 2019. gadā iznāca dainu krājums "Celmus laida mākoņos" ar 760 dainām, apkopotas 12 nodaļās — Ancient Latvian Wisdom; Mother Dearest;The Role of Fathers; Virtues – or Lack Thereof; The Gift of Work and Song; Choosing a Spouse; “Deargod”; Love and Marriage; Love of Homeland; The Misery of Serfdom; At the End of Life; Character Sketches; Short Short Stories.[1] 2023. gadā klajā nāca trešais sējums angļu valodā, veltīts darba tikumam.[2]

Mirusi 2024. gada 2. novembrī[3]