7. aprīlis
Jump to navigation
Jump to search
7. aprīlis ir gada 97. diena pēc Gregora kalendāra (98. diena garajā gadā). Līdz gada beigām ir atlikušas 268 dienas.
Vārda dienas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1348. gads — dibināta Kārļa Universitāte Prāgā.
- 1795. gads — Francijā metrs pieņemts par garuma pamata mērvienību.
- 1831. gads — par Brazīlijas imperatoru kļuva Pedru II.
- 1923. gads — starp Latviju un Padomju Krieviju tika parakstīts robežlīgums.
- 1939. gads — Pirmais pasaules karš: Itālija iebruka Albānijā.
- 1945. gads — Kantaro Suzuki kļuva par Japānas premjerministru.
- 1946. gads — oficiāli atzīta Sīrijas neatkarība no Francijas.
- 1948. gads — ANO dibināja Pasaules Veselības organizāciju.
- 1956. gads — Spānija atteicās no protektorāta Marokā.
- 1963. gads — Dienvidslāvija tika proklamēta par sociālistisku republiku, un Josips Brozs Tito tika pasludināts par prezidentu uz mūžu.
- 1969. gads — interneta simboliskā dzimšanas diena: tika publicēts RCF 1.
- 1983. gads — STS-6: Space Shuttle Challenger astronauti Storijs Masgreivs un Donalds Pītersons veica pirmo iziešanu kosmosā no kosmoplāna.
- 1989. gads — PSRS zemūdene Komsomoļec nogrima Barenca jūrā pie Norvēģijas krastiem, bojā gāja 42 jūrnieki.
- 1994. gads — Kigali, Ruandā sākās Ruandas genocīds.
- 1992. gads:
- Bosnijas un Hercegovinas Srpskas Republika pasludināja neatkarību.
- pieņemts pašreizējais Albānijas karogs.
- 1999. gads — serbi slēdza Kosovas robežpunktus, lai neļautu etniskajiem albāņiem atstāt valsti.
- 2001. gads — NASA palaida Marsa zondi 2001 Mars Odyssey.
- 2003. gads — ASV spēki ieņēma Bagdādi.
- 2014. gads — populārajā kriptogrāfijas bibliotēkā OpenSSL tika atklāta kritiska ievainojamība, ko nosauca par Heartbleed kļūdu. Tā ļāva ļaunprātīgiem lietotājiem piekļūt informācijai interneta serveros, kas citādi būtu aizsargāta.
- 2022. gads — ANO Ģenerālā asambleja nolēma par Krievijas dalības apturēšanu Cilvēktiesību padomē. Par šo lēmumu nobalsoja 93 valstis, 24 pret, 58 atturējās.[1][2]
Dzimuši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1506. gads — Francisks Ksaverijs (Franciscus Xaverius), katoļu svētais (miris 1552. gadā)
- 1652. gads — Klements XII (Clemens XII), Romas pāvests (miris 1740. gadā)
- 1770. gads — Viljams Vērdsverts (William Wordsworth), angļu dzejnieks (miris 1850. gadā)
- 1882. gads — Kurts fon Šleihers (Kurt von Schleicher), vācu virsnieks un politiķis (miris 1934. gadā)
- 1884. gads — Broņislavs Malinovskis (Bronisław Malinowski), poļu izcelsmes britu antropologs (miris 1942. gadā)
- 1894. gads:
- Kārlis Zemdega, latviešu tēlnieks (miris 1963. gadā)
- Fricis Apšenieks, Latvijas šahists (miris 1941. gadā)
- 1898. gads — Josifs Hops, Latvijas armijas dižkareivis (miris 1941. gadā)
- 1938. gads — Džerijs Brauns (Jerry Brown), ASV politiķis
- 1939. gads:
- Deivids Frosts (David Frost), angļu žurnālists (miris 2013. gadā)
- Frānsiss Fords Kopola (Francis Ford Coppola), ASV kinorežisors
- 1944. gads — Gerhards Šrēders (Gerhard Schröder), Vācijas kanclers
- 1946. gads — Kirils (Кирилл), Maskavas patriarhs
- 1949. gads — Valentīna Matvijenko (Валентина Матвиенко), Krievijas politiķe
- 1954. gads — Džekijs Čans (Jackie Chan), Honkongā dzimis aktieris
- 1959. gads — Jānis Lūsēns, latviešu komponists
- 1964. gads — Rasels Krovs (Russell Crowe), austrāliešu aktieris
- 1972. gads — Timotijs Pīks (Timothy Peake), angļu kosmonauts
- 1983. gads — Franks Riberī (Franck Ribéry), franču futbolists, pussargs
Miruši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1614. gads — El Greko (El Greco), spāņu mākslinieks (dzimis 1541. gadā)
- 1789. gads — Abdulhamids I (عبد الحميد اول), Osmaņu sultāns (dzimis 1725. gadā)
- 1943. gads — Aleksandrs Millerāns (Alexandre Millerand), Francijas politiķis (dzimis 1858. gadā)
- 1947. gads — Henrijs Fords (Henry Ford), ASV uzņēmējs (dzimis 1863. gadā)
- 1955. gads:
- Teda Bara (Theda Bara), ebreju izcelsmes ASV aktrise (dzimusi 1885. gadā)
- Elīna Zālīte, latviešu rakstniece (dzimusi 1898. gadā)
- 1968. gads — Džims Klārks (James Clark), britu autosportists (dzimis 1936. gadā)
- 1985. gads — Kārlis Šmits (Carl Schmitt), vācu jurists (dzimis 1888. gadā)
- 1986. gads — Leonīds Kantorovičs (Леони́д Канторо́вич), krievu matemātiķis (dzimis 1912. gadā)
- 2020. gads — Mišiks Kazarjans (Միշիկ Ղազարյան), armēņu izcelsmes PSRS un Krievijas fiziķis (dzimis 1948. gadā)
Svētku un piemiņas dienas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «ANO nobalso par Krievijas darbības apturēšanu Cilvēktiesību padomē». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-04-13.
- ↑ Samantha Lock (now); Maanvi Singh. «Ukraine braces for a renewed Russian offensive on its eastern front – as it happened». The Guardian (en-GB), 2022-04-08. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2022-04-13.
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||