Jaunpiebalga
| Jaunpiebalga | |
|---|---|
| Lielciems | |
 Jaunpiebalgas luterāņu baznīca | |
  Jaunpiebalga | |
| Koordinātas: 57°10′36″N 26°02′07″E / 57.17667°N 26.03528°EKoordinātas: 57°10′36″N 26°02′07″E / 57.17667°N 26.03528°E | |
| Valsts |
 Latvija |
| Novads | Cēsu novads |
| Pagasts | Jaunpiebalgas pagasts |
| Pilsētciemats no | 1950 |
| Ciems no | 1990 |
| Platība | |
| • Kopējā | 4,42 km2 |
| Augstums | 163 m |
| Iedzīvotāji (2022)[1] | |
| • kopā | 868 |
 Jaunpiebalga Vikikrātuvē | |
Jaunpiebalga ir apdzīvota vieta Gaujas krastā Vidzemē, Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā. Jaunpiebalgas pagasta centrs autoceļu P29 un P33 krustojumā. Apdzīvotā vieta izvietojusies Gaujas labajā krastā un veidojusies teritorijā starp bijušo Jaunpiebalgas muižu (Neu-Pebalg) un Piebalgas dzelzceļa staciju. Ciemā ir pagasta administratīvās iestādes, kultūras nams, vidusskola, krājbanka, aptieka, ambulance, novadpētniecības muzejs, luterāņu baznīca.
Lielākie darba devēji ir "Piebalgas alus", "Wenden Furniture"[2]
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Jaunpiebalgas draudzes skola dibināta 1806. gadā. 1920. gada zemes reformas gaitā Jaunpiebalgas muižu sadalīja 207 vienībās 3526 ha kopplatībā, mācītājmuižu sadalīja 44 vienībās 1008 ha kopplatībā un Zosēnu muižu sadalīja 30 vienībās 213 ha kopplatībā.[3] 1933. gadā Jaunpiebalgai piešķīra biezi apdzīvotas vietas, 1950. gada 21. februārī — strādnieku ciemata (no 1961. gada — pilsētciemata) statusu. No 1949. līdz 1956. gadam tā bija Gaujienas rajona centrs. 1957. gadā pievienoja likvidēto Abrupes ciemu, izveidojot Jaunpiebalgas lauku teritoriju. 1990. gadā Jaunpiebalga zaudēja pilsētciemata statusu un to kopā ar lauku teritoriju reorganizēja par pagastu.
-
Piemineklis brīvības cīnītājiem. Tēlnieks Kārlis Zāle, arhitekts Aleksandrs Birzenieks (1930)
-
Gaujas iela (2015)
Iedzīvotāju skaita izmaiņas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[4]
|
|
| |||||||||||||||||||||||||||||||||
Cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Jaunpiebalgā dzimuši:
- Imants Robežnieks (1947) — koncertkokļu būves meistars.
- Andris Vilks (1963) - bijušais finanšu ministrs (2009-2014).
- Marģeris Zariņš (1910—1993), latviešu rakstnieks un komponists. Viņš tiek uzskatīts par pirmo postmodernisma stila pārstāvi latviešu literatūrā.
- Arno Jundze (1965) — mūsdienu latviešu prozas autors, literatūrzinātnieks, filoloģijas doktors (1996).
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «Vietvārdu datubāze: Informācija par Jaunpiebalgu». Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīca. VII. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 14 209. sleja.
- ↑ OSP
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Jaunpiebalga.
| ||||||||||||||
|