Jaunpiebalga

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Jaunpiebalga
Lielciems
Jaunpiebalgas luterāņu baznīca
Jaunpiebalgas luterāņu baznīca
Jaunpiebalga (Latvija)
Jaunpiebalga
Jaunpiebalga
Koordinātas: 57°10′36″N 26°02′07″E / 57.17667°N 26.03528°E / 57.17667; 26.03528Koordinātas: 57°10′36″N 26°02′07″E / 57.17667°N 26.03528°E / 57.17667; 26.03528
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Novads Cēsu novads
Pagasts Jaunpiebalgas pagasts
Pilsētciemats no 1950
Ciems no 1990
Augstums 163 m
Iedzīvotāji (2022)[1]
 • kopā 868

Jaunpiebalga ir apdzīvota vieta Vidzemē, Gaujas krastā, Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā. Jaunpiebalgas pagasta centrs autoceļu P29 un P33 krustojumā. Apdzīvotā vieta izvietojusies Gaujas labajā krastā un veidojusies teritorijā starp bijušo Jaunpiebalgas muižu (Neu-Pebalg) un Piebalgas dzelzceļa staciju. Ciemā ir pagasta administratīvās iestādes, kultūras nams, vidusskola, krājbanka, aptieka, ambulance, novadpētniecības muzejs, luterāņu baznīca.

Lielākie darba devēji ir "Piebalgas alus", "Wenden Furniture"[2]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1933. gadā Jaunpiebalgai piešķirts biezi apdzīvotas vietas (ciema), 1950. gada 21. februārī — strādnieku ciemata (no 1961. gada — pilsētciemata) statuss. No 1949. līdz 1956. gadam Gaujienas rajona centrs. 1957. gadā pievienots likvidētais Abrupes ciems, izveidojot Jaunpiebalgas lauku teritoriju. 1990. gadā Jaunpiebalga zaudēja pilsētciemata statusu un kopā ar lauku teritoriju tika reorganizēta par pagastu.

Cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jaunpiebalgā dzimuši:

  • Imants Robežnieks (1947) — koncertkokļu būves meistars.
  • Andris Vilks (1963) - bijušais finanšu ministrs (2009-2014)
  • Marģeris Zariņš (1910—1993), latviešu rakstnieks un komponists. Viņš tiek uzskatīts par pirmo postmodernisma stila pārstāvi latviešu literatūrā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Vietvārdu datubāze: Informācija par Jaunpiebalgu». Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra.
  2. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.