Igaunijas Pareizticīgo baznīca
Igaunijas Pareizticīgo baznīca, kopš 1935. gada Apustuliskā Igaunijas Pareizticīgo baznīca (igauņu: Eesti Apostlik-Õigeusu Kirik), ir Austrumu pareizticīgās baznīcas sastāvdaļa Igaunijā, kas atrodas Ekumeniskā jeb Konstantinopoles patriarhāta jurisdikcijā. Tai ir 64 draudzes. Līdztekus darbojas Maskavas patriarhāta Igaunijas Pareizticīgo baznīca ar 31 draudzi.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pēc Igaunijas Republikas izveides 1923. gada 7. jūlijā Konstantinopoles patriarhs pieņēma Igaunijas Pareizticīgo baznīcu savā jurisdikcijā. Bīskaps Aleksandrs kļuva par Tallinas un visas Igaunijas metropolītu. 1935. gadā tā pieņēma Igaunijas Apustuliskās pareizticīgās baznīcas nosaukumu.
Pēc Igaunijas okupācijas 1940. gada 23. septembrī Igaunijas Pareizticīgo baznīcas sinode vērsās pie Maskavas patriarhāta ar lūgumu saglabāt tās autonomiju, tomēr lūgums tika noraidīts un 1941. gada 30. martā Igaunijas Pareizticīgo baznīcu pakļāva Krievijas pareizticīgo baznīcai, iekļaujot to Latvijas un Igaunijas eksarhātā. Vācu okupācijas laikā 1941. gada 19. septembrī atjaunoja Igaunijas Apustulisko pareizticīgo baznīcu, bet pēc atkārtotās padomju okupācijas 1945. gada 6. martā igauņu pareizticīgo draudzes atkal pakļāva Maskavas patriarhātam. Igaunijas Apustuliskās pareizticīgās baznīcas sinode apmetās Stokholmā, paliekot pakļautībā Konstantinopoles patriarhātam. 1978. gada 13. aprīlī pēc Krievijas pareizticīgo baznīcas lūguma Konstantinopoles patriarhāts pasludināja par spēkā neesošu 1923. gada tomosu, ar kuru tika izveidota autonomā Igaunijas baznīca.
Pēc Igaunijas neatkarības atgūšanas Igaunijas Reliģisko lietu departaments 1993. gada 11. augustā reģistrēja Igaunijas Apustuliskās pareizticīgās baznīcas trimdā sinodi kā vienīgo Igaunijas Apustuliskās pareizticīgo baznīcas tiesību pārņēmēju. 1996. gada 22. februārī Konstantinopoles Patriarhāta Sinode atjaunoja 1923. gada tomosu un izveidoja autonomu baznīcu savā jurisdikcijā paralēli Maskavas Patriarhāta Igaunijas Pareizticīgo baznīcai. Maskavas patriarhs Aleksijs II pēc sarunām ar Konstantinopoles patriarhātu atzina divu pareizticīgo baznīcu pastāvēšanu Igaunijā. 2011. gada 26. maijā Apustuliskā Igaunijas Pareizticīgo baznīca nolēma liturģiskajā dzīvē atteikties no Jūlija kalendāra.
2018. gada 3. jūnijā par Maskavas patriarhs Kirils par Tallinas un visas Igaunijas metropolītu (Jevgeņiju) iecēla Krievijas pilsoni Valēriju Rešetņikovu. Sakarā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā 2024. gada 5. februārī Igaunijas Policijas un robežsardzes departaments paziņoja metropolītam Jevgeņijam par atteikumu atjaunot termiņuzturēšanās atļauju valstī.