Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā
Daļa no Krievijas—Ukrainas kara
2022 Russian invasion of Ukraine.svg
Datums2022. gada 24. februāris — pašlaik
Vieta
Karotāji

Valsts karogs: Krievija Krievijas Federācija

Atbalsta:
Valsts karogs: Baltkrievija Baltkrievija
Valsts karogs: Piedņestra Piedņestra[2]

Valsts karogs: Ukraina Ukraina

Atbalsta
Valsts karogs: NATO NATO (netiešā militārā aizsardzības palīdzība)[3]
Komandieri un līderi

Valsts karogs: Krievija Vladimirs Putins
Valsts karogs: Krievija Mihails Mišustins
Valsts karogs: Krievija Sergejs Šoigu
Valsts karogs: Krievija Sergejs Lavrovs
Valsts karogs: Krievija Valērijs Gerasimovs
Valsts karogs: Krievija Vladimirs Kolokoļcevs
Valsts karogs: Krievija Nikolajs Patruševs
Valsts karogs: Krievija Sergejs Nariškins
Valsts karogs: Krievija Ramzans Kadirovs
Valsts karogs: Krievija Aleksandrs Dvorņikovs
Valsts karogs: Krievija Aleksandrs Žuravļovs

Valsts karogs: Baltkrievija Aļaksandrs Lukašenka

Valsts karogs: Ukraina Volodimirs Zelenskis
Valsts karogs: Ukraina Deniss Šmihaļs
Valsts karogs: Ukraina Oleksijs Reznikovs
Valsts karogs: Ukraina Valerijs Zalužnijs
Valsts karogs: Ukraina Dmitro Kuleba
Valsts karogs: Ukraina Oleksandrs Sirskis
Valsts karogs: Ukraina Oleksijs Nejižpapa
Valsts karogs: Ukraina Deniss Monastirskis
Valsts karogs: Ukraina Oleksijs Danilovs
Valsts karogs: Ukraina Serhijs Šaptala
Valsts karogs: Ukraina Ruslans Homčaks

Valsts karogs: Ukraina Vitālijs Kličko

Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā ir daļa no Krievijas—Ukrainas kara. To 24. februāra rītā pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina pavēles uzsāka Krievijas Bruņotie spēki, kas kopš 2021. gada marta lielā skaitā bija izvietoti netālu no Ukrainas robežas ar Krieviju, Baltkrieviju un Krievijas 2014. gadā okupēto Krimu. Militāro operāciju ievadīja Krievijas Bruņoto spēku atklāta ievešana pašpasludināto Doneckas (DTR) un Luhanskas tautas republiku (LTR) teritorijā 2022. gada 21. februārī,[4] un to neatkarības atzīšana visa Doneckas un Luhanskas apgabala robežās dienu vēlāk.[5]

24. februārī 5:50 pēc Maskavas laika (UTC+3) Putins izsludināja vispārēju iebrukumu Ukrainā kā "īpašu militāru operāciju" ar mērķi "panākt Ukrainas demilitarizāciju un denacifikāciju". 10 minūtes vēlāk Krievijas Bruņotie spēki veica raķešu triecienus lidostām un militārajiem objektiem Kijivā, Harkivā un Dnipro un sāka virzīties dziļāk Ukrainas teritorijā.[6] Vienlaikus DTR un LTR bruņotie formējumi visā Donbasa frontes līnijā atsāka karadarbību pret Ukrainas Bruņotajiem spēkiem. Ukraina pārtrauca diplomātiskās attiecības ar Krieviju.[7]

Jau pēc dažām dienām Krievijas karaspēks zaudēja uzbrukuma tempu un bija spiests apstāties apgādes trūkuma dēļ. Ukrainas armija atvairīja Krievijas karaspēka mēģinājumus ielauzties Kijivā, un krievu tanku apturēšanā aktīvi iesaistījās arī civiliedzīvotāji. 1. aprīlī demoralizētie Krievijas bruņotie spēki atkāpās no Ukrainas ziemeļdaļas, veicot masveida slepkavības un laupīšanas Bučā un citās uz laiku okupētajās teritorijās.

Priekšvēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Putina tikšanās ar pašpasludināto Doneckas un Luhanskas tautas republiku vadītājiem 21. februārī

2022. gada 21. februārī prezidents Putins tikās ar "Doneckas tautas republikas" vadītāju Denisu Pušiļinu un "Luhanskas tautas republikas" vadītāju Leonīdu Pasečņiku, kuras laikā parakstīja dekrētus par to neatkarības atzīšanu un pavēlēja tajās kā "miera uzturētājus" ievest Krievijas Bruņotos spēkos, pieprasot Ukrainai nekavējoties pārtraukt karadarbību.[8] Krievija arī slēdza gaisa telpu uz robežas ar Ukrainu. Vairāki analītiķi, tostarp izmeklēšanas vietne Bellingcat, ir publicējuši iespējamos pierādījumus tam, ka daudzus no ziņotajiem uzbrukumiem, sprādzieniem un evakuācijām Donbasā ir sarīkojusi pati Krievija, vainojot tajos Ukrainu.[9][10][11] 21. februārī nezināmi spēki apšaudīja Luhanskas TES, un tā bija spiesta pārtraukt darbu.[12]

22. februārī ASV prezidents Džo Baidens paziņoja, ka notikušais ir "sākums kārtējam Krievijas iebrukumam Ukrainā".[13] NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs un Kanādas premjerministrs Žistēns Trido sacīja, ka notiek "iebrukuma turpinājums". Tajā pašā dienā Krievijas Federācijas padome vienbalsīgi atļāva Putinam izmantot karaspēku ārpus Krievijas.[14] Savukārt Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis lika iesaukt Ukrainas rezervistus, bet vispārējo mobilizāciju vēl neveica.[15]

23. februārī Augstākā Rada sākot no 24. februāra pusnakts uz 30 dienām Ukrainā izsludināja ārkārtas stāvokli.[16] Tajā pašā dienā Krievija sāka evakuēt savu vēstniecību Kijivā un nolaida no ēkas jumta Krievijas karogu.[17] 23. februārī Ukrainas Ministru kabineta, Ārlietu ministrijas, Augstākās Radas un valsts divu lielāku banku (Privatbank un Oschadbank) tīmekļa vietnes tika pakļautas pakalpojumatteices uzbrukumiem.[18]

Starptautiskās sankcijas pret Krieviju[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Reaģējot uz abu pašpasludināto republiku atzīšanu, Rietumvalstis sāka ieviest sankcijas pret Krieviju. 22. februārī Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons paziņoja par sankcijām pret piecām Krievijas bankām — «Россия», «Индустриальный сберегательный банк», «Генеральный банк», «Промсвязьбанк» un «Черноморский банк», kā arī trim miljardieriem, kas tiek uzskatīti par Putina līdzgaitniekiem, — Genādiju Timčenko, Borisu Rotenbergu un Igoru Rotenbergu.[19][20] Vācijas kanclers Olafs Šolcs paziņoja par gāzesvada Nord Stream 2 sertificēšanas apturēšanu;[21] ES ārlietu ministri iekļāva melnajā sarakstā visus Domes deputātus, kuri balsoja par separātisko reģionu atzīšanu, aizliedza ES investoriem veikt darījumus ar Krievijas valdības obligācijām, kā arī mērķtiecīgu importu un eksportu ar separātistu struktūrām;[22] ASV prezidents Baidens paziņoja par sankcijām pret bankām VEB.RF un Promsvjazbank un pret Krievijas valsts parādu.[23]

23. februārī Austrālijas premjerministrs Skots Morisons paziņoja par finansiālām sankcijām pret astoņiem Krievijas Nacionālās drošības padomes locekļiem.[24]

Putina uzruna[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Putins 24. februāra rītā pārraidītās ārkārtas uzrunas laikā

2022. gada 24. februāra rītā Krievijas prezidents Vladimirs Putins nāca klajā ar ārkārtas uzrunu,[25] paziņojot par militāras operācijas sākšanu Donbasā. Pēc viņa teiktā, tās mērķis ir "aizsargāt cilvēkus, kuri astoņus gadus ir bijuši pakļauti Kijevas režīma iebiedēšanai un genocīdam". Viņaprāt, Krievija nevar justies droši un pastāvēt ar pastāvīgiem draudiem no Ukrainas. Viņš uzsvēra, ka militārā operācija Donbasā tiks veikta saskaņā ar ANO Nolikuma 51. pantu, Krievijas Federācijas padomes lēmumu un līgumiem ar DTR un LTR.[26] "Mēs centīsimies panākt Ukrainas demilitarizāciju un denacifikāciju, kā arī saukt pie atbildības tos, kas pastrādājuši daudzus asiņainus noziegumus pret civiliedzīvotājiem, tostarp Krievijas Federācijas pilsoņiem," pavēstīja Putins.

Uzrunājot Ukrainas Bruņoto spēku militārpersonas, Putins mudināja viņus nekavējoties nolikt ieročus: "Visi Ukrainas armijā dienošie, kas ievēros šo prasību, varēs brīvi atstāt kauju zonu un atgriezties pie savām ģimenēm."[25] Uzrunājot tos, kuri varētu mēģināt palīdzēt Ukrainai, Putins sacīja: "Ikvienam, kurš mēģina traucēt mums un vēl jo vairāk radīt draudus mūsu valstij, mūsu tautai, ir jāzina, ka Krievija atbilde būs tūlītēja un novedīs pie tādām sekām, kādas nekad savā vēsturē neesat pieredzējuši.”[25] Tas tika novērtēts kā draudi ar kodolkaru.

Norise[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Karadarbības sākums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Karadarbības norise.
Austrumukraina pēc Krievijas iebrukuma sākuma 24. februārī.
Plakāts ar Zmijinijas aizstāvju atbildi okupantiem: "Krievu karakuģi, atpisies" (Dņipro, 27. februārī).
Iznīcinātā Krievijas kara tehnika 8. martā.

Ukrainas Valsts robežsardzes dienests ziņoja, ka uzbrukums sākās 24. februāra rītā 5:00 no trim virzieniem: no Baltkrievijas—Ukrainas robežas, no Krievijas—Ukrainas robežas līdz Luhanskai, kā arī no 2014. gadā okupētās Krimas.[26][27] Ukrainas varas iestādes ziņoja par militāro vienību un noliktavu apšaudīšanu Kijivas, Hmeļnickas, Dņipropetrovskas un Vinnicas apgabalos. Saskaņā ar Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštāba datiem Krievijas bruņotie spēki veica triecienus sešos lidlaukos: Borispiļā, Ozernē, Kuļbakinē, Čuhujivā, Kramatorskā un Čornobajivkā.[28] Krievijas Aizsardzības ministrija vēstīja par triecieniem Ukrainas militārās infrastruktūras objektiem Kijivas, Harkivas un Odesas apgabalos.[26] un paziņoja par Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmu apspiešanu un Ukrainas gaisa bāzu infrastruktūras iznīcināšanu.[26] Saskaņā ar Krievijas Aizsardzības ministrijas apgalvojumiem, Krievija neveica triecienus pa pilsētām.[29] Līdz 7.00 Krievijas Bruņotie spēki ieņēma Miloves un Horodiščes ciemus pie Krievijas un Ukrainas robežas.[30][31]

25. februārī Ukrainas Bruņotie spēki spēja dot pretsparu iebrukušajam Krievijas karaspēkam visā frontes garumā. Frontes ziemeļu sektorā Ukrainas Bruņotie spēki atvairīja Krievijas karaspēka uzbrukumu Kijevas apgabala Vasiļkivas pilsētā. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki atvairīja Krievijas aviācijas uzbrukumus Mikolajivai un novērsa Krievijas desanta izsēdināšana Očakivas pilsētā. Ukrainas Bruņotie spēki no 25. februāra rīta cīnījās par Hersonas pilsētu un pārceltuvi pār Dņepru. Svarīgā pārceltuve vairākas reizes pārgāja no vienām rokām otrās, bet pēc smagām kaujām Ukrainas spēki zaudēja kontroli pār to. Tās pašas dienas vakarā Ukrainas kara aviācija deva triecienu Krievijas bruņutehnikai, kas bija koncentrēta Hersonas pilsētā, piespiežot ienaidnieku atkāpties, un pilsēta atkal nonāca Ukrainas Bruņoto spēku kontrolē.[32]

26. februārī turpinājās Krievijas gaisa spēku uzlidojumi Ukrainas lidlaukiem un armijas grupējumiem Ukrainas austrumos un Kijivas apgabala ziemeļu daļā, atsevišķi uzlidojumi notika Sumu, Poltavas un pie Mariupoles. Melnajā jūrā esošie Krievijas karakuģi turpināja Ukrainas apšaudi ar spārnotajām raķetēm “Kalibr”, kamēr Mikolajivai no austrumiem tuvojās krievu tanki, un pilsēta gatavojās “riņķa aizsardzībai”. [33]

27. februārī kaujas pret iebrucējiem notika Harkivā, Hersonā, Odesā, Mikolajivā, Sumos, Čerņihivā, Žitomirā, kā arī Kijivā, kur turpinājās kaujas ar diversantu grupām, tādēļ pilsētā bija noteikta komandantstunda. Galvaspilsētas iedzīvotāji patvērās metro vai bumbu patvertnēs. Naktī uz 27. februārī visā valstī uzbrukumos cieta naftas termināļi un gāzes vadi. Aktīvākās kaujas notika Harkivas pilsētā, līdz vakaram Ukrainas armijai izdevās atgūt kontroli pār pilsētu.[34] Vakarā Krievijas karaspēks ieņēma Berdjanskas pilsētu pie Azovas jūras.[34]

28. februārī sīvākās kaujas notika Mariupoles, Čerņihivas un Harkivas apkārtnē. Kijivas apkārtnē Krievijas karaspēka uzbrukums tika atsists pie Bučas un Irpiņas, uz šosejas starp Irpiņu un Žitomiru tika iznīcināti vai bojāti vairāk nekā 200 Krievijas militāro transportlīdzekļu. Apšaudēs Harkivā dienas laikā gāja bojā 11 civiliedzīvotāji un vairāki desmiti tika ievainoti. Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja par Zaporižjas atomelektrostacijas ieņemšanu.

1. marta naktī notika jauni Krievijas artilērijas triecieni Kijivai, gaisa triecienus piedzīvoja arī ostas pilsēta Mariupole, kurā gandrīz pilnībā tika pārtraukta elektroapgāde. Krievijas spēki sāka uzbrukumu Hersonai. Harkivā nogranda sprādziens pie apgabala administrācijas ēkas, kas tika daļēji sagrauta.[35]

2. martā Krievijas bruņotie izsēdināja desantu Harkivas ziemeļrietumos, kur uzbruka Ukrainas militārajam hospitālim. Krievijas puse oficiāli paziņoja, ka tās armija pabeigusi Hersonas ieņemšanu. Notika Krievijas karaspēka aplenktās Mariupoles bombarēšana.

3. martā Krievijas karaspēka kolonna turpināja stāvēt aptuveni 30 kilometrus no Kijivas centra, jo tās virzību kavēja Ukrainas karavīru un civiliedzīvotāju pretestība un tehnikas problēmas. Ukrainas Nacionālā gvarde kopā ar gaisa spēkiem turpināja aizstāvēt Mariupoli.[36] Krievijas diktators Putins Krievijas Drošības padomes sēdē paziņoja, ka karadarbība Ukrainā rit stingri saskaņā ar izvirzīto plānu.[37]

4. martā Zaporižjas atomelektrostacijas tuvumā notika apšaudes un tās teritorijā sākās ugunsgrēks. AES teritorijā ielaistie ugunsdzēsēji ugunsgrēku lokalizēja. Notikuma vietā uzņemtajā video bija redzams, ka AES teritorijā trāpījis lādiņš. Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras ģenerāldirektors Rafaels Grossi vēstīja, ka nav ziņu par radiācijas noplūdi.[38][39] Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs vēstīja, ka Krievijas okupācijas spēki koncentrējas uz Kijevas ielenkšanu un ukraiņu pretestības vājināšanu. Virzoties tuvāk galvaspilsētai, Krievijas karaspēks postīja ceļā esošās pilsētas, īpaši Sumus un Čerņihivu, kur gaisa uzlidojumos gāja bojā aptuveni 50 cilvēku.[39] NATO ārlietu ministru ārkārtas sanāksme nolēma atturēties no lidojumiem slēgtas zonas izveides virs Ukrainas, lai apturētu Krievijas kara aviācijas uzlidojumus.[40]

5. martā Krievijas karspēks turpināja uzbrukumu Sumiem. Krievija pārkāpa uguns pārtraukšanas režīmu un sāka apšaudīt aplenktās Mariupoles un Volnovahas pilsētas, no kurām bija paredzēts izvest civiliedzīvotājus. Krievijas karaspēka okupētās Hersonas ielās izgāja ap 1000 cilvēku, pieprasot okupantu atgriešanos Krievijā.[41] Krievijas prezidents Putins paziņoja, ka pabeigta Ukrainas militārās infrastruktūras iznīcināšana, bet Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs paziņoja, ka Krievijas spēku resursi Ukrainā izsīkst un tālāk tos gaida loģistikas sabrukums un aizvien vairāk pretinieka karavīru padodas gūstā.[41]

6. martā turpinājās Kijivas, Harkivas, Čerņihivas un Sumu bombardēšana un artilērijas apšaudes. Krievijas kara aviācija sagrāva Ohtirkas termoelektrostaciju un pilsētā nebija apkures, bet daļai māju pārtrūka ūdens un elektrības piegāde. Aplenktajās Bučas un Hostomeļas pilsētās Krievijas karavīri apšaudīja civiliedzīvotājus. Aplenktajā Mariupoles lielpilsētā nebija apkures, elektrības un ūdens, samazinās pārtikas krājumi, draud humānā katastrofa. Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs paziņoja, ka Krievijas karaspēks plānojot sagrābt Kaņivas hidroelektrostaciju.[42] Ukrainas prezidents Zelenskis paziņoja, ka Vinnicas civilajai lidostai trāpījušas astoņas raķetes un tā ir pilnībā iznīcināta, viņš vēlreiz vērsās pie rietumvalstu līderiem, lūdzot izveidot humāno gaisa zonu bez raķetēm un bombardēšanas.[42]

7. martā Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka pēc Francijas prezidenta Makrona lūguma Krievijas spēki pārtrauks uguni un izveidot koridorus civiliedzīvotāju evakuācijai no Kijivas, Mariupoles, Harkivas un Sumiem. Koridoru no Kijivas solīja veidot uz Baltkrieviju, no Harkivas uz Krieviju, bet Ukrainas valdība noraidīja veidot Krievijas ierosinātos humānās palīdzības koridorus civiliedzīvotāju evakuācijai virzienos uz Baltkrieviju un Krieviju.[43] Ukrainas aizsardzības ministrs paziņoja, ka Krievijas karaspēks cieš milzu zaudējumus, tādēļ karadarbības intensitāte pagaidām samazinājusies, taču mēģina koncentrēt spēkus un līdzekļus jaunam uzbrukuma vilnim. Viņš informēja arī par jaunām ieroču piegādēm Ukrainai no ārvalstīm.[43]

8. martā Ukrainas armijas Ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas spēki turpina ofensīvu, taču virzības temps ir ievērojami palēninājies. Ukrainas spēki turpināja veikt aizsardzības operāciju dienvidu, austrumu un ziemeļu operatīvajās zonās. Polijas valdība paziņoja par gatavību nekavējoties nodot visas savas lidmašīnas "MiG-29" ASV, kas ļautu tām pēc tam nonākt Ukrainas rīcībā.[44]

9. martā Krievijas karaspēks turpināja postīt aplenkto Izjumas pilsētu, bombardēja civilo infrastruktūru un dzīvojamos kvartālus Harkivā un mēģināja ieņemt tās spēkstaciju. Humānās palīdzības koridori bija atvērti no Bučas, Vorzeļas, Borodjankas un Irpiņas virzienā uz Kijevu, no Mariupoles virzienā uz Žaporižju un no Volnovahas virzienā uz Pokrovsku, turpinājās civiliedzīvotāju evakuācija no Sumiem. Pārtrūka elektrības piegāde Krievijas okupācijas spēku ieņemtajai Čornobiļas AES, Ukrainas valdība aicināja starptautisko sabiedrību nekavējoties izdarīt spiedienu uz Krieviju, lai atļautu remontdarbu vienībām atjaunot elektroenerģijas padevi.[45]

Uzbrukuma otrais vilnis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

10. martā Krievijas spēki turpināja uzbrukuma operāciju, cenšoties aplenkt Kijivu, bet Ukrainas karaspēks uzsāka pretuzbrukumu. Turpinājās Harkivas bombardēšana, Ukrainas puse ziņoja, ka kopš iebrukuma sākuma iznīcinātas vairāk nekā 280 dzīvojamās ēkas, 26 skolas un 23 bērnudārzi. Krievijas kara lidmašīnas naktī bombardēja arī Ohtirkas pilsētu. Ukrainas prezidents Zelenskis informēja, ka 10. martā no Sumiem, Trostjanecas, Krasnopiļas, Irpeņas, Bučas, Hostomeļas un Izjumas esot evakuēti gandrīz 40 tūkstoši civiliedzīvotāju. Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba pavēstīja, ka sarunās Turcijas pilsētā Antaljā nav izdevies panākt Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova piekrišanu uguns pārtraukšanai uz 24 stundām, bet abas puses vienojušās meklēt risinājumus saistībā ar humānās palīdzības jautājumiem. Lavrovs apsūdzēja Ukrainu, ka tā izmanto civiliedzīvotājus kā dzīvo aizsegu un nosodīja Rietumvalstu ieroču piegādes Ukrainai.[46][47]

11. martā Krievijas armija mēģināja pārraut Čerņihivas aizsardzību, bloķēt Harkivu un ieņemt Mariupoli un Severodonecku. Notika Luckas un Ivanofrankivskas lidostu bombardēšana, Krievijas kara aviācija veica uzlidojumus arī Dnipro pilsētai. Krievijas puse pavēstīja, ka Doneckas tautas republikas karaspēks ieņēmis Volnovahas pilsētu.[47] Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas karaspēks pārgrupēja spēkus un turpināja rezervju veidošanu Krievijas teritorijā. Pēdējā diennaktī Ukrainas karaspēks notrieca 10 ienaidnieka lidmašīnas un iznīcināja divas bruņutehnikas kolonnas.[47] ASV Aizsardzības departaments paziņoja, ka pēdējās dienās Krievijas Bruņotie spēki Ukrainā bija samazinājuši ofensīvu uz zemes, taču bija pastiprinājuši raķešu un aviācijas triecienus pa pilsētām un to lidostām, kopš iebrukuma sākuma Krievijas karaspēks Ukrainā bija izšāvis vairāk nekā 775 dažāda tipa raķešu.[47] Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Reznikovs informēja, ka vairāk nekā 100 tūkstoši ukraiņu brīvprātīgo ir pievienojušies teritoriālās aizsardzības vienībām, bet 200 tūkstoši ukraiņu ir atgriezušies no ārzemēm, lai aizstāvētu dzimteni. Ukrainā esot ieradušies arī vairāki desmiti tūkstoši ārvalstu pilsoņi, kuri vēloties karot pret krievu iebrucējiem.[47] Krievija pieprasīja sasaukt ANO Drošības padomes sēdi, apsūdzot ASV un Ukrainu militāri bioloģisko laboratoriju izveidē Ukrainā. Gan ASV, gan Ukraina noraidīja šīs apsūdzības.[47] Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde pavēstīja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins esot devis rīkojumu par terorakta sarīkošanu Krievijas ieņemtās Čornobiļas atomelektrostacijas teritorijā, atbildību uzveļot Ukrainai.[47] Ukrainas bruņotie spēki pavēstīja, ka Krievijas kara lidmašīnas ir apšaudījušas Baltkrievijas apdzīvoto vietu Kopani pie Baltkrievijas un Ukrainas robežas, lai iesaistītu Baltkrievijas armiju karā ar Ukrainu.[47] Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu Krievijas Drošības padomes sēdē paziņoja, ka aptuveni 16 000 brīvprātīgo no Tuvajiem Austrumiem pauduši vēlmi doties uz pašpasludinātajām Doneckas un Luhanskas tautas republikām, lai piedalītos atbrīvošanas kustībā.[47]

12. martā Krievijas karaspēks ieņēma Mariupoles austrumu nomali. Kijivas frontē tas atradās aptuveni 25 kilometru attālumā no galvaspilsētas centra, tās ziemeļrietumu piepilsētās turpinājās intensīvas aizsardzības kaujas. Krievijas aviācija bombardēja Mikolajivu, Dņipro un Kropivnicku. Hersonas apgabala padomes deputāti nobalsoja pret okupantu ierosinātās Hersonas tautas republikas izveidi. ANO apstiprināja, ka Krievijas karaspēks Ukrainā izmanto kasešu bumbas, kas aizliegtas daudzās citās valstīs.[48]

13. martā Krievijas bruņotie spēki ar raķetēm apšaudīja Starptautisko Miera uzturēšanas un drošības centru (Javorivas militāro poligonu) uz rietumiem no Ļvivas, netālu no Polijas robežas. Uzskata, ka no Saratovas raķešu bāzes tika izšautas 30 raķetes. Ukrainas Stratēģiskās komunikācijas centrs vēstīja, ka dažas no raķetēm tikušas notriektas.[49] Ukrainas Nacionālās drošības padome paziņoja, ka Krievija plāno desanta operāciju Odesas ieņemšanai.[49]

14. martā Krievijas karaspēka galvenie uzbrukuma mērķi bija Mariupole un Mikolajiva. Kijivas, Čerņihivas, Sumu un Harkivas apgabalos karadarbība pierima. Ķīnas Ārlietu ministrijas pārstāvis atsauca ziņas, ka Krievija Ķīnai būtu lūgusi militāru palīdzību. Krievijas valdības preses sekretārs apgalvoja, ka Krievijai ir patstāvīgs potenciāls, lai turpinātu operāciju.[50]

15. martā Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas karaspēks Ukrainā plāno pastiprināt Harkivas grupējumu. Krievijas Bruņotie spēki turpināja veikt raķešu un bumbu triecienus, apšaudes ar artilēriju un tankiem pret civilo infrastruktūru un apdzīvotām vietām. Saglabājās augsta varbūtība, ka Krievija varētu sarīkot provokācijas Baltkrievijas militārajos objektos. Ukrainas plašsaziņas līdzekļi ziņoja, ka Krievija kopš iebrukuma sākuma uz Ukrainu raidījusi vairāk nekā 900 dažāda tipa raķešu. [51]

Krievijas uzbrukuma apsīkums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc otrā uzbrukuma viļņa neizdošanās Krievijas karaspēks Ukrainā izmantoja attāluma artilēriju un maz iesaistījās tiešās kaujās. 16. martā Mariupoles pašvaldība ziņoja, ka Krievijas okupācijas spēki nometa jaudīgu bumbu uz pilsētas Drāmas teātra ēkas, kuras bumbu patvertnē tobrīd bija paslēpušies simtiem cilvēku. Krievijas karakuģi apšaudīja Ukrainas piekrasti Odesas apgabalā. Odesas virzienā devās vismaz 14 Krievijas karakuģi trijās grupās. Diennakts laikā no Sumu, Harkivas un Doneckas apgabaliem evakuēja teju 30 000 cilvēku.[52]

17. martā Krievijas kara flote ar raķetēm sašāva trīs kuģus, kas zem Panamas karoga atradās Melnajā jūrā, viens no kuģiem nogrima. Ukrainas ģenerālštābs norādīja, ka agresors nav sasniedzis nevienu stratēģisko mērķi un Krievija jau ir iztērējusi gandrīz visus “Kalibr” un “Iskander” raķešu krājumus, tādēļ tagad Ukrainas pilsētas tiek apšaudītas ar mazāk precīziem ieročiem, kas nodara lielākus postījumus infrastruktūrai un civiliedzīvotājiem. Apvienotās Karalistes premjerministrs Boriss Džonsons atzina, ka Krievijas iebrukums Ukrainā jau ir izgāzies, jo Putins par zemu novērtēja Ukrainas pretošanās spēku, un Kremļa līderis tagad izdara kara noziegumus Ukrainā. ASV prezidents Baidens nodēvēja Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu par kara noziedznieku.[53]

Kaujās pie Trostjanecas iznīcinātā Krievijas karaspēka kolonna 18. martā.

18. martā Krievijas aizsardzības ministrija paziņoja, ka DTR spēki ar Krievijas armijas atbalstu Mariupoles centrā aplenkuši nacionālistus. Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka kopš uzbrukuma sākuma Krievija zaudējusi aptuveni 14 200 karavīru. Krievijas karaspēka uzbrukums bija apturēts visos virzienos. Agresora vienību atrašanās vieta nedēļas laikā nebija mainījusies, bet Ukrainas bruņotie spēki bija veikuši vairākus sekmīgus lokālus pretuzbrukumus. Krievija deva spārnoto raķešu triecienu pa avioremonta rūpnīcu pie Ļvivas lidostas. Kijivas ziemeļrietumu rajonā nogāzās kaujas raķetes atlūzas. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs piedraudēja, ka Krievija ir gatava uzbrukt ieroču piegādes kravām, ko Ukraina saņem no Rietumiem. Ukrainas ārkārtas situāciju dienests informēja, ka Krievijas raķešu triecienā sagrautas vairākas dzīvojamās mājas un skola Kijivā, viens cilvēks gājis bojā, 19 — ievainoti.[54]

19. martā Krievijas gaisa spēki Ivanofrankivskas apgabalā raķešu un aviācijas munīcijas noliktavas sagraušanai pirmo reizi izmantoja hiperskaņas raķetes “Kinžal”. Mikolajivas armijas kazarmās trāpīja vairākas Krievijas raķetes, bojā gāja vairāk nekā 50 ukraiņu karavīru. Krievijas spēkiem nebija izdevies iegūt kontroli pār Ukrainas gaisa telpu, raķetes triecieniem Ukrainas teritorijā tie palaida no savas gaisa telpas. Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs pavēstīja, ka karadarbībā Ukrainā nogalināts Krievijas Dienvidu kara apgabala 8. armijas komandieris ģenerālleitnants Andrejs Mordvičevs. Ukrainas pagaidu okupēto teritoriju reintegrācijas ministre Irina Vereščuka informēja, ka registrēti 562 Krievijas armijas karagūstekņi, kas nevēlas atgriezties Krievijā.[55]

20. martā Krievijas Aizsardzības ministrija informēja par otro uzbrukumu ar hiperskaņas raķetēm pret Ukrainas armijas degvielas un smērvielu noliktavām Mikolajivas apgabala Konstantinivkā. Krievijas sauszemes karaspēks tupināja koncentrēties uz vietēja mēroga kaujām, nevis iesaistījās plaša mēroga operācijās. Krievijas bruņotie spēki Ukrainā nerēķinājās ar civiliedzīvotāju upuriem un bez šķirošanas turpināja apšaudīt pilsētu teritorijas, Harkivā Krievijas artilērijas apšaudēs bija iznīcinātas apmēram 600 daudzstāvu mājas.[56]

21. martā Krievijas Aizsardzības ministrija pieprasīja, lai Ukrainas karavīri noliek ieročus un atstāj Mariupoli, tikai pēc tam Krievija piekritīšot Mariupoles civiliedzīvotāju evakuācijai. Ukrainas valdība noraidīja šo Krievijas ultimātu.[57] Kijivas Podilas rajonā pēc Krievijas karaspēka veiktās apšaudes aizdegās tirdzniecības centrs. Kļuva zināms, ka pēc ANO datiem līdz 19. martam Ukrainā bija reģistrēti 902 bojā gājuši civiliedzīvotāji un vēl 1459 cilvēki ievainoti.[57]

22. martā Krievijas karaspēks turpināja Ukrainas bombardēšanu ar bumbvedējiem, spārnotajām un ballistiskajām raķetēm, izmantojot aptuveni 40 lidlaukus Baltkrievijā, Krievijā un okupētajā Krimā. Ukrainas Ārkārtējo situāciju valsts dienests informēja, ka Krievijas karaspēks kopš iebrukuma sākuma bija pilnīgi sagrāvis 651 dzīvojamo namu, kā arī nodarījis postījumus vēl 3780 dzīvojamiem namiem.[58] Ukrainas armija atbrīvoja Makarivas pilsētu, kas atrodas 60 kilometrus uz rietumiem no Kijivas. Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs pavēstīja, ka Krievijas karaspēka degvielas, munīcijas un pārtikas krājumi palikuši ne vairāk kā trīs dienām.[58]

23. martā Krievijas bruņotie spēki turpināja uzbrukumu aplenktajai Mariupolei, kurā joprojām bija iesprostoti gandrīz 100 000 cilvēku. Mariupoli apšaudīja ar artilēriju, tālas darbības raķetēm un no Krievijas karaflotes kuģiem Azovas jūrā. Ukrainas karaspēks pārgāja pretuzbrukumā, cenšoties atgūt Trostjanecas pilsētu Sumu apgabalā. Lai traucētu ķīmisko ieroču uzbrukuma plānošanu Ukrainā, Eiropas Meteoroloģisko satelītu izmantošanas organizācija pārtrauca sniegt meteoroloģisku informāciju Krievijai. Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs pavēstīja, ka ir iespējams iebrukums no Baltkrievijas Volīnijas virzienā.[59]

24. martā Krievijas armija sāka citu pilsētu apšaudi no okupētās Melitopoles militārā lidlauka, kur bija izveidota raķešu bāze. Ukrainas Ārlietu ministrija norādīja, ka Krievijas okupācijas spēki grib piespiest ap 15 000 Mariupoles kreisā krasta iedzīvotāju doties uz Krieviju. Krievijas okupācijas spēki sāka uzbrukumu Slavutičas pilsētai.[60]

Ukrainas pretuzbrukumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iznīcinātais Krievijas tanks T-80 25. martā.
Uzbrukums Krievijas bruņutehnikas kolonnai Doneckas apgabalā 1. aprīlī.
Zelenskis no Krievijas Bruņotajiem spēkiem atbrīvotajā Kijevas apgabala daļā 4. aprīlī.

25. martā Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka 24. martā Ukrainas bruņotie spēki okupētās Berdjanskas ostā nogremdēja desantkuģi "Saratov", bojājumi tika nodarīti vēl diviem desantkuģiem. Ukrainas armija sāka Hersonas atbrīvošanas operāciju. Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde pavēstīja, ka arvien vairāk Krievijas karavīru pāriet Ukrainas pusē. Kopš kara sākuma Krievijas karaspēkam nebija izdevies ieņemt nedz galvaspilsētu Kijivu, nedz citas lielās pilsētas, bet dažas sagrābtās apdzīvotās vietas iedzīvotāju spēcīgās pretošanās dēļ Krievijas Bruņotajiem spēkiem joprojām neizdevās kontrolēt pilnībā. Visas šīs problēmas atstāja iespaidu uz agresoru kaujas garu. Pēc militāro analītiķu domām kopš kara sākuma Krievijas armija bija zaudējusi 530 tankus, savukārt Ukrainas bruņotie spēki zaudējuši 74 savus, bet sagrābuši 117 ienaidnieka tankus.[61]

26. martā Ukrainas Nacionālās Drošības un aizsardzības padome pavēstīja, ka Krievijas militāri politiskās vadības iekšienē sākusies skaidrošanās, kāpēc Ukrainas galvaspilsēta Kijiva nav ieņemta dažu dienu laikā. Starptautiskā ziņu aģentūra "Reuters" ziņoja, ka Krievija ir mainījusi savas prioritātes un vairs nekoncentrējas uz Kijivas ieņemšanu, bet gan uz Donbasā esošo ukraiņu spēku atšķelšanas no pārējās valsts teritorijas. Ukrainas armija Sumu apgabalā atbrīvoja Trostjanecas pilsētu, bet Harkivas apgabalā vairākas apdzīvotās vietas Mala Rohaņas virzienā, kaujas turpinājās pie Izjumas pilsētas. Krievija divas reizes ar raķetēm apšaudīja Ļvivu.[62] Prezidents Zelenskis aicināja piegādāt Ukrainai lidmašīnas un tankus, jo bez tiem nav iespējams pārtraukt Mariupoles blokādi. Ārlietu ministrs Kuleba pēc tikšanās ar ASV amatpersonām norādīja, ka ASV puse vairs nav iebildusi pret ieceri Ukrainai nodot Polijas bruņojumā esošās PSRS ražojuma iznīcinātājlidmašīnas MiG-29.[63]

27. martā Ukrainas Iekšlietu ministrija paziņoja, ka Krievija savelkot jaunus papildspēkus pie Ukrainas robežas. Krievija turpināja iznīcināt Ukrainas naftas un pārtikas krājumus un ar raķetēm apšaudīja Dubno un Luckas naftas bāzes. Ukrainas karaspēks devās pretuzbrukumā pie Harkivas.[64] Ukrainas prezidenta administrācija informēja, ka Krievija izvērš karadarbību Ukrainas austrumos un dienvidaustrumos ar mērķi aplenkt ukraiņu spēkus starp Izjumu un Volnovahu.[65] 28. martā Kijivas priekšpilsētas Irpiņas mērs paziņoja, ka pilsēta ir atbrīvota no Krievijas okupācijas spēkiem.[65]

30. martā Krievijas karaspēks bombardēja Nižinas un Černihivas pilsētas par spīti Krievijas paziņojumam mazināt ofensīvu Kijivas un Černihivas virzienos. Krievijas karaspēks atstāja slēgtās Čornobiļas atomelektrostacijas teritoriju.

1. aprīlī Ukrainas bruņotie spēki turpināja pretuzbrukumus pie Kijivas, Harkivas un Hersonas. Krievijas okupācijas spēki atkāpās no Bučas, Hostomeļas un Čornobiļas, kopā no aptuveni 30 apdzīvotām vietām visā valstī. Krievija apsūdzēja Ukrainu, ka tā ar helikopteriem uzbrukusi Belgorodas naftas bāzei. Krievijas karaspēks diennakts laikā 380 reizes apšaudīja Harkivas apgabalu ar raķetēm "Grad" un "Smerč" un pēc smagām kaujām ieņēma Izjumas pilsētu.[66]

3. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka atsevišķos virzienos turpinājās Krievijas karaspēka atkāpšanās. Krievijas bruņoto spēku 20. armijas 3. motorizēto kājnieku divīzijā dažāda līmeņa komandieri atsacījās piedalīties karadarbībā. Militārpersonas masveidā iesniedza atlūgumus. Arī 58. armijā divu bataljonu taktisko grupu personāls bija atteicies piedalīties karadarbībā Ukrainas teritorijā.[67] 4. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs pavēstīja, ka Krievijas armija atkāpusies no Kijivas, Černihivas un Sumu apgabaliem.

Kreisera Moskva nogremdēšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pastmarka ar ukraiņu karavīru, kas velta rupju žestu Krievijas karakuģim "Moskva", kas 14. aprīlī nogrima Melnajā jūrā.

14. aprīlī Ukrainas bruņotie spēki paziņoja, ka ar divām pretkuģu raķetēm "Neptūns" sašāvuši Krievijas Melnās jūras flotes raķešu kreiseri Moskva ("Maskava"). Krievijas Aizsardzības ministrija atzina, ka uz karakuģa izcēlies ugunsgrēks, sprāgusi munīcija un tas nogrimis.[68] Naktī uz 15. aprīli Krievija veica raķešu triecienu pa militāro rūpnīcu Vizar Kijivas apgabalā, kurā ražoja raķetes "Neptūns".[69] 16. aprīļa rītā Krievija ar raķetēm apšaudīja Kijivas Darņicas rajonu, prognozēja pastiprinātu raķešu triecienu iespējamību Kijivas centrā, pieļaujot, ka Krievija tādējādi centīsies atriebties par kreisera Moskva nogremdēšanu.[70]

Uzbrukums Hersonas apgabalā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

10. jūnijā Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Ukrainas armija veikusi triecienus Krievijas bruņoto spēku bāzēm, aprīkojuma un personāla uzkrāšanas vietām un lauka noliktavām Hersonas apgabalā.[71] Savukārt Ukrainas aviācija deva triecienu Krievijas armijas atbalsta punktam un pontonu tiltam.[72] Ukrainas puse pavēstīja, ka triecienā pa Krievijas armijas bāzi Stara Zburjivkā nogalināti divi Krievijas ģenerāļi, viens no viņiem bijis FSB ģenerālis, kuram bijis uzdots organizēt referendumu par Hersonas apgabala pievienošanu Krievijai.[73] 15. jūnijā Volodimirs Zelenskis izvirzīja mērķi panākt okupētās Hersonas atbrīvošanu.[74] 19. jūnijā kļuva zināms, ka divu diennakšu laikā Ukrainas karaspēkam bija izdevies pavirzīties tuvāk okupētajam apgabala administratīvajam centram Hersonai.[75]

8. jūlijā Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka aicināja iedzīvotājus pamest Hersonas un Zaporižjas apgabalus, jo tur esot gaidāmas ļoti smagas cīņas. 11. jūlijā Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Reznikovs paziņoja, ka prezidents Zelenskis devis pavēli izstrādāt plānu okupēto Ukrainas dienvidu apgabalu atbrīvošanai.[76]

Krievijas ofensīva Austrumukrainā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2. aprīlī Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs informēja, ka Krievijas karaspēks mēģina aplenkt Ukrainas spēku kontrolētās teritorijas Doneckas un Luhanskas apgabalos valsts austrumos. Sīvākās kaujas norisinājās pie krievu okupētās Izjumas pilsētas. Līdztekus Krievijas gaisa spēki atsāka bombardēt Dnipro, Krivijrihas, Kremenčukas un Poltavas pilsētas.[77] 4. aprīlī Krievijas karaspēks turpināja uzbrukumu Donbasā ar mērķi sasniegt Doneckas un Luhanskas apgabalu administratīvās robežas un turpināja sistemātiskus raķešu triecienus un gaisa uzlidojumus Ukrainas civilās infrastruktūras objektiem un degvielas uzglabāšanas bāzēm. Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs vēstīja, ka ienaidnieka mērķis ir pilnībā pārņemt savā kontrolē Mariupoles pilsētu, kā arī veikt uzbrukumu Severodoneckas un Slovjanskas pilsētām.[78] 6. aprīlī kaujas turpinājās pie Harkivas, kā arī Doneckas un Luhanskas apgabalos. 7. aprīlī Ukrainas prezidenta padomnieks Oleksijs Arestovičs pavēstīja, ka sīvas kaujas notika Luhanskas apgabala dienvidrietumos pie Severodoneckas un Rubižnes pilsētām. Krievijas karaspēks uzbruka Kramatorskas un Slovjanskas virzienā.[79] 8. aprīlī Ukrainas drošības dienests informēja, ka Krievija bombardēja Kramatorskas dzelzceļa staciju, kurā gāja bojā 52 cilvēki, tostarp pieci bērni. Pēc uzbrukuma slimnīcās nogādāja 98 cilvēkus, to vidū arī 16 bērnus.[80] 9. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas karaspēks gatavojās uzbrukumam Harkivai un turpināja uzbrukumu Doneckas virzienā. Notika Odesas apgabala apšaude ar raķetēm. BBC vēstīja, ka par Krievijas karaspēka pavēlnieku Ukrainā iecelts ģenerālis Aleksandrs Dvorņikovs, kurš savā laikā piedalījies Sīrijas pilsoņu karā. [81] 10. aprīlī Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas karaspēks pastiprina uzbrukumus Izjumas pilsētas rajonā un mēģina pilnībā pārņemt savā kontrolē Mariupoli. Ukrainas puse ziņoja, ka Krievija sagatavojusi 60 000 karavīru lielu grupējumu ofensīvai Ukrainas austrumos. Satelītattēli liecināja, ka uz Harkivas pusi devās 12 km gara Krievijas militārās tehnikas kolonna.[82] 11. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs vēstīja, ka ar divu bataljonu taktisko grupu (BTG) spēkiem Krievijas armija mēģināja veikt uzbrukumu Dovheņkes un Dmitrivkas virzienā, taču panākumus neguva un atgāja iepriekš ieņemtajās pozīcijās.[83] Pulks "Azova", kas piedalās Mariupoles aizstāvēšanā paziņoja, ka Krievijas karaspēks lietoja ķīmisko ieroci, nometot to no bezpilota lidaparāta. 13. aprīlī Ukrainas puse informēja, ka Ukrainas 36. jūras kājnieku brigādes karavīriem bija izdevies izlauzties līdz brīvprātīgo “Azova” pulkam aplenktajā Mariupolē, tomēr daļa karavīru krita Krievijas armijas gūstā. 17. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs pavēstīja, ka Krievija piedāvājusi Mariupoles aizstāvjiem nolikt ieročus un padoties. Krievijas puse minēja, ka Mariupolē bojā gājuši vismaz 4000 Ukrainas karavīru. Ukrainas armija atsita desmit ienaidnieka uzbrukumus Doneckas un Luhanskas apgabalos, Krievijas karaspēks apšaudīja Harkivas, Kreminnas, Severodoneckas un Zolotes dzīvojamos rajonus kā arī Brovarus netālu no Kijivas.[84] 18. aprīlī Krievijas karaspēks okupēja Kreminnas pilsētu, Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvalde paziņoja, ka Krievija gatavojas lielam uzbrukumam Donbasā un vēlas vismaz kaut kādu uzvaru līdz pareizticīgo Lieldienām 24. aprīlī.[85]

Okupantu sašautais Tarasa Ševčenko piemineklis Borodjankā.

18. aprīlī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Krievijas karaspēks ir sācis liela mēroga ofensīvu Ukrainas austrumos. Krievija veica raķešu triecienus pa Harkivu, Kijivu, Ļvivu un Mikolajivu.[85] 19. aprīlī Krievijas karaspēks uzbruka Rubižnes, Popasnas un Severodoneckas pilsētām Donbasā, kā Huļaipoles pilsētai Zaporižjas apgabalā. Turpinājās Mikolajivas apšaude ar raķetēm. Ukrainā karoja 76 Krievijas armijas bataljona lieluma taktiskās kaujas grupas (BTG), kas bija par 11 vairāk nekā iepriekšējā nedēļā.[86] 21. aprīlī Krievijas prezidents Putins lika Sergejam Šoigu atcelt plānus par Mariupoles rūpnīcas "Azovstaļ" ieņemšanu. Viņš sacīja, ka Krievijas spēkiem ir pilnībā jānobloķē rūpnīcas milzīgā teritorija, lai no tās "pat muša nevarētu izmukt".[87] 22. aprīlī KF Centrālā kara apgabala karaspēka komandiera amata pienākumu izpildītājs Rustams Minekajevs paziņoja, ka "specoperācijas otrā fāze" sākusies burtiski pirms divām dienām, un tās mērķis ir pilnīgas kontroles ieviešana pār Donbasu un Dienvidu Ukrainu, kā arī koridora nodrošināšana uz Krimu. Harkivas apgabala administrācijas vadītājs vēstīja, ka diennakts laikā Krievijas spēki apšaudījuši Harkivu un tās apgabalu vismaz 50 reižu. Ukrainas ģenerālštābs informēja, ka Harkivas apkārtnē palikušas vien septiņas Krievijas bataljona taktiskās grupas (BTG).[88] 23. aprīlī Krievijas karaspēks veica raķešu triecienu pa Odesu no vismaz četrām zemūdenēm Melnajā jūrā un turpināja galvenās kaujas darbības koncentrēt Slovjanskas-Kramatorskas virzienā un Huļapoles virzienā.[89] 28. aprīlī, kad Kijivu apmeklēja ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs, Krievijas karaspēks ar raķetēm apšaudīja galvaspilsētas dzīvojamos kvartālus, nogalinot arī radiostacijas “Radio Svoboda” žurnālisti Viru Hiriču un ievainojot daudzus civiliedzīvotājus.[90] 7. maijā iebrucēji mēģināja aplenkt Rubižnes, Popasnas un Severodoneckas pilsētas Luhanskas apgabalā, kā arī uzbrukt no Huļajpoles Zaporižjas virzienā un no Hersonas apgabala Krivijrihas virzienā.[91] 8. maijā Čečenijas vadonis Ramzans Kadirovs paziņoja, ka viņam pakļautie kaujinieki ir daļēji ieņēmuši Popasnas pilsētu, bet Ukrainas varasiestādes apgalvoja, ka cīņa par pilsētu turpinās.[92] 9. maijā, kad Odesu apmeklēja Eiropadomes prezidents Šarls Mišels, Krievijas karaspēks izšāva uz Odesu septiņas raķetes, nogalinot vienu cilvēku un ievainojot piecus. Raķešu uzbrukuma rezultātā aizdegās arī trīs noliktavu ēkas.[93]

14. maijā Ukrainas karaspēks apturēja Krievijas armijas mēģinājumu aplenkt Severodonetskas pilsētu un pārgāja pretuzbrukumā Izjumas virzienā.[94] 20. maijā Krievijas karaspēks Donbasā apšaudīja apmēram 50 apdzīvotas vietas un Ukrainas bruņotie spēki atvairīja 14 pretinieka uzbrukumus. Krievijas armija turpināja Severodoneckas apšaudi ar smago artilēriju.[95] 25. maijā turpinājās kaujas pie Severodoneckas, Krievijas karaspēks uzbruka arī Limanas un Bahmutas virzienā.[96]

5. jūnijā Krievijas bruņotie spēki apšaudīja Kijivas Darnicas un Dnipras rajonus ar raķetēm "Kalibr". Severodoneckas pilsētā turpinājās ielu kaujas, Krievija bija ieņēmusi apmēram pusi no pilsētas teritorijas.[97] 8. jūnijā Ukrainas karaspēks atkāpās uz Severodoneckas piepilsētām, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka cīņa par Severodonecku var kļūt izšķiroša Donbasa liktenim.[98] 15. jūnijā Ukrainas armijas ģenerālštābs vēstīja, ka Ukrainas spēki veiksmīgi atvaira uzbrukumus Severodoneckā, kaujas noritēja ķīmiskās rūpnīcas "Azot" teritorijā.[74] 24. jūnijā kļuva zināms, ka Ukrainas Bruņotie spēki ir saņēmuši pavēli atkāpties no Severodoneckas.[99] 25. jūnijā Krievijas lidmašīnas "Tu-22M3" pacēlās gaisā no Šaikovkas lidlauka Kalugas apgabalā, ielidoja Baltkrievijas gaisa telpā un 50–60 kilometrus no Baltkrievijas un Ukrainas robežas ar raķetēm "X-22" apšaudīja Čerņihivas, Kijivas un Žitomiras apgabalus Ukrainā.[100] 25. jūnijā Ukrainas karaspēks atkāpās no Severodoneckas, bet 3. jūlijā no Lisičanskas.[101] 21. jūlijā Krievijas karaspēks nespēja ieņemt Vuhlehirskas termoelektrostaciju, lai pēc tam virzītos tālāk uz priekšu Kramatorskas un Slovjanskas virzienā. Krievijas apšaudēs cieta Mikolajiva, Harkiva un Sumu apgabals, Dnipropetrovskas apgabalā Krievijas tanks apšaudīja ražas novākšanas kombainus.[102]

Postījumi Krievijas stratēģiski svarīgajos objektos[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2022. gada aprīlī sākās postoši incidenti Krievijas un Piedņestras Moldovas militārajos, infrastruktūras un rūpniecības objektos, tomēr Ukrainas valdība un bruņotie spēki nenorādīja uz tiešu saistību ar tiem. 1. aprīlī notika sprādzieni un ugunsgrēks Belgorodas naftas bāzē netālu no Krievijas—Ukrainas robežas. 21. aprīlī izcēlās ugunsgrēks Krievijas Militārās pētniecības institūtā Tverā un nodega Dmitrijevskas ķīmiskā rūpnīca. 22.aprīlī notika ugunsgrēks Aviācijas un kosmosa inženierijas un tehnoloģiju koledžā Maskavas priekšpilsētā Koroļovā. 25.aprīlī tika uzspridzināti divi radio torņi Tiraspolē un notika ugunsgrēks Brjanskas naftas glabātuvēs. 26. aprīlī notika vēl viens sprādziens Krievijas militārajā objektā Piedņestrā. 27. aprīlī notika sprādzieni Belgorodas munīcijas noliktavā, Voroņežas gaisa spēku bāzē un tika pārtverts Ukrainas bezpilota lidaparāts pie Kurskas, turpinājās sprādzieni Krievijas atbalstītās separātiskās Piedņestras Moldovas teritorijā. 2. maijā ugunsgrēks izcēlās Permas kara rūpnīcā, kurā ražoja raķešu un artilērijas detaļas. 3. maijā notika sprādziens Belgorodas munīcijas noliktavā un ugunsgrēks preču noliktavā Maskavā.[103]

9. augustā notika sprādzieni Novofedorivkas lidlaukā Krievijas anektētajā Krimā. Krievijas puse norādīja, ka sprādzienus izraisīja nevis Ukrainas uzbrukums, bet gan "neuzmanīga apiešanās ar uguni". Taču satelītu attēli apstiprināja Ukrainas gaisa spēku ziņojumus, ka uzbrukumā tika iznīcinātas vismaz astoņas Krievijas lidmašīnas. Arī Zjabrovkas lidlaukā Gomeļas apgabalā Baltkrievijā naktī uz 11. augustu bija dzirdamas sprādzienu skaņas un redzami zibšņi.[104]

Pušu zaudējumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

"Ļaunumam jāmirst". Oļega Šupļaka glezna ar iznīcināto Krievijas militāro tehniku un simboliem Z, Л (apgriezts V), O.

Pēc divu diennakšu kaujām 26. februāra rītā Ukrainas prezidenta kanceleja ziņoja, ka nogalināti vairāk nekā 3500 krievu karavīru, bet gandrīz 200 krievu karavīri bija sagūstīti, bija notriektas 14 Krievijas lidmašīnas un astoņi helikopteri, sašauti 102 tanki un 536 bruņutransportieri, iznīcināti 15 lielgabali, viena zenītraķešu iekārta BUK un 17 automašīnas.[32]

1. martā Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka piecu dienu laikā kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā gājuši bojā 5710 Krievijas karavīri, bet 200 saņemti gūstā, iznīcināti 198 Krievijas tanki, 29 lidmašīnas, 846 bruņmašīnas un 29 helikopteri.[105] 3. martā Krievijas puse pirmo reizi oficiāli atzina, ka tai ir 498 bojāgājušie un 1597 ievainotie, bet Ukrainas puse ziņoja par 9000 nogalinātajiem un ievainotajiem Krievijas bruņoto spēku karavīriem.[36] 5. martā Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs (UBSĢ) pavēstīja, ka kopš karadarbības sākuma nogalināti vairāk nekā 10 000 Krievijas okupācijas spēku karavīru, iznīcināti 269 tanki, 39 lidmašīnas, 40 helikopteri, 105 lielgabali, 945 bruņutransportieri, 50 reaktīvās artilērijas sistēmas "Grad", 409 automašīnas, 3 droni un citas Krievijas kara tehnikas vienības.[41] Savukārt Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka kopš intervences sākuma tās bruņotie spēki esot iznīcinājuši 76 Ukrainas bruņoto spēku vadības punktus un sakaru mezglus, 111 zenītraķešu kompleksu, 71 radiolokācijas staciju, 93 lidmašīnas, 778 bruņutehnikas vienības.[42] Atbilstoši Ukrainas puses informācijai, līdz 8. martam Krievijas karaspēks bija zaudējis teju 12 000 karavīru, 48 lidmašīnas, 80 helikopterus, 303 tankus, 1036 bruņutransportierus, 120 lielgabalus, 56 daudzstobru reaktīvo mīnmetēju "Grad", 27 zenītartilērijas iekārtas, 474 automobiļus, 60 autocisternas, septiņus bezpilota lidaparātus un trīs kuterus/kuģus.[44] Savukārt ASV izlūkdienestu aprēķini liecināja, ka Krievija karadarbībā Ukrainā zaudējusi 2000 līdz 4000 karavīru.[44] 17. martā Ukrainas puse ziņoja, ka Krievijas karaspēkā bojā gājušo militārpersonu skaits pārsniedzis 13 500, bet ASV izlūkdienesti uzskatīja, ka šis skaits varētu būt ap 7000.[53] 20. martā UBSĢ informēja, ka Krievija karā Ukrainā ir zaudējusi apmēram 14,4 tūkstošus cilvēku, tostarp piecus ģenerāļus.[56] 23. martā Ukrainas Gaisa spēku pavēlniecība informēja, ka notriekto Krievijas kara lidmašīnu skaits bija sasniedzis 100.[59]

25. martā Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka esot nogalināti 14 000 Ukrainas karavīru, bet 16 000 ievainoti, tāpat Krievijas puse apgalvoja, ka iebrukuma gaitā gājis bojā 1351 krievu karavīrs, 3825 esot ievainoti. Marta sākumā Krievijas puse ziņoja par 498 bojāgājušiem karavīriem. Savukārt Ukrainas bruņoto spēku vadība 25. martā pavēstīja, ka Krievijas karaspēks zaudējis vismaz 16 000 karavīru. Pēc NATO valstu izlūkdienestu aplēsēm Krievija karadarbībā Ukrainā bija zaudējusi 7000 līdz 15 000 karavīru.[61]

30. martā Ukrainas pastāvīgais pārstāvis ANO Drošības padomes sēdē apgalvoja, ka kopš iebrukuma sākuma Krievijas karaspēks ir zaudējis 17 000 karavīru, vairāk nekā 1700 bruņutehnikas vienību, apmēram 600 tanku, vairāk nekā 300 artilērijas sistēmu, 127 lidmašīnas un 129 helikopterus, un gandrīz 100 raķešu iekārtas.[106]

3. aprīlī UBSĢ ziņoja, ka Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā sasnieguši aptuveni 18 000 karavīru. Kopš iebrukuma sākuma iebrucēji zaudējuši 143 lidmašīnas, 134 helikopterus, 644 tankus, 1830 bruņutransportierus, 325 lielgabalus, 105 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 54 zenītartilērijas iekārtas, četras taktisko raķešu palaišanas iekārtas, 1249 automobiļus, 76 autocisternas, 24 specializētās tehnikas vienības, 89 bezpilota lidaparātus, divus kuģus un piecas ātrlaivas.[67]

9. aprīlī UBSĢ pavēstīja, ka Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā pārsnieguši 19 000. Savukārt Pentagons norādīja, ka Krievijas armija kopš iebrukuma sākuma ir zaudējusi 15% līdz 20% no kaujas spēka.[81]

16. aprīlī UBSĢ ziņoja Krievijas karaspēks Ukrainā zaudējis aptuveni 20 100 karavīru, bet Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pavēstīja, ka karā pret Krieviju ir krituši no 2500 līdz 3000 Ukrainas Bruņoto spēku karavīru, vēl aptuveni 10 tūkstoši Ukrainas aizstāvju ir guvuši ievainojumus.[107]

23. aprīlī UBSĢ vēstīja, ka Ukrainā kritušo Krievijas karavīru skaits sasniedza 21 600, ka Krievijas karaspēks bija zaudējis arī 854 tankus, 2205 bruņumašīnas, 403 artilērijas sistēmas, 143 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 69 pretgaisa aizsardzības iekārtas, 177 lidmašīnas, 154 helikopterus, 1543 automobiļus, astoņus kuģus un kuterus, 76 autocisternas, 182 operatīvi taktiskos dronus, 27 īpašās tehnikas vienības, četras operatīvi taktisko raķešu kompleksu un taktisko raķešu kompleksu iekārtas.[108]

30. aprīlī UBSĢ ziņoja, ka kopš iebrukuma dienas Ukrainā bija krituši 23 200 Krievijas armijas karavīru, kā arī iznīcināti 1008 tanki, 190 lidmašīnas un 155 helikopteri,[109] bet 14. maijā Krievijas karaspēks bija zaudējis aptuveni 27 200 karavīru, 1218 tankus, 2934 bruņutransportierus, 551 lielgabalu, 195 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 88 zenītartilērijas iekārtas, 200 lidmašīnas, 163 helikopterus, 2059 automobiļus un autocisternas, 13 kuģus un ātrlaivas, 411 bezpilota lidaparātus, 42 specializētās tehnikas vienības un 95 spārnotās raķetes.[110] Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi līdz 28. maijam sasniedza aptuveni 30 000 karavīru, 1330 tankus, 3258 bruņutransportierus, 628 lielgabalus, 203 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 93 zenītartilērijas iekārtas, 207 lidmašīnas, 174 helikopterus, 503 bezpilota lidaparātus, 116 spārnotās raķetes, 2226 automobiļus un autocisternas, 13 kuģus un ātrlaivas un 48 specializētās tehnikas vienības.[111]

11. jūnijā Ukrainas prezidenta birojs informēja, ka kopš Krievijas pilna apjoma iebrukuma sākuma Ukraina ir zaudējusi apmēram 10 tūkstošus karavīru.[72] 24. jūnijā UBSĢ ziņoja, ka Krievijas karaspēks bija zaudējis aptuveni 34 530 karavīrus, 1507 tankus, 3637 bruņutransportierus, 759 lielgabalus, 241 daudzstobru reaktīvo mīnmetēju, 99 zenītartilērijas iekārtas, 216 lidmašīnas, 183 helikopterus, 622 bezpilota lidaparātus, 137 spārnotās raķetes, 2553 automobiļus un autocisternas, 14 kuģus un ātrlaivas un 60 specializētās tehnikas vienības.[99] 10. jūlijā UBSĢ ziņoja, ka Krievijas karaspēks bija zaudējis aptuveni 37 300 karavīru, 1641 tanku, 3823 bruņutransportierus, 834 lielgabalus, 247 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 108 zenītartilērijas iekārtas, 217 lidmašīnas, 188 helikopterus, 676 bezpilota lidaparātus, 155 spārnotās raķetes, 2694 automobiļus un autocisternas, 15 kuģus un ātrlaivas un 66 specializētās tehnikas vienības.[112]

Krievijas bruņoto spēku zaudējumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zemāk esošā tabula veidota pēc Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštāba (UBSĢ) ziņojumiem.

Krievijas bruņoto spēku zaudējumi
Veids 26.02. 1.03. 5.03. 8.03. 3.04. 23.04. 14.05. 28.05. 24.06. 10.07. 7.08.
karavīri 3500 5710 10 000 12 000 18 000 21 600 27 200 30 000 34 530 37 300 42 200
tanki 102 198 269 303 644 854 1218 1330 1507 1641 1805
bruņutransportieri 536 846 945 1036 1830 2205 2934 3258 3637 3823 4055
automašīnas 17 409 474 1249 1543 2059 2226 2553 2694 2978
kuģi un ātrlaivas 3 7 8 13 13 14 15 15
lielgabali 15 105 120 325 403 551 628 759 834 958
daudzstobru reaktīvie mīnmetēji 50 56 105 143 195 203 241 243 260
zenītartilērijas iekārtas 1 27 54 69 88 93 99 108 132
lidmašīnas 14 29 39 48 143 177 200 207 216 217 223
helikopteri 8 29 40 80 134 154 163 174 183 188 191
bezpilota lidaparāti 3 7 89 182 411 503 622 676 750
spārnotās raķetes 95 116 137 155 182

Upuru skaita apkopojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedalījums Upuru skaits Laika periods Informācijas avots
Krievijas un tās sabiedroto spēki
(Krievijas Federācijas Bruņotie spēki, Krievijas Nacionālā gvarde,
Vāgnera grupa, Krievijas separātistu spēki Donbasā)
30 000—40 000 zaudējumi (nogalinātie, ievainotie, pazudušie un gūstā saņemtie) 24. februāris — 23. marts NATO aplēses[113]
10 000+ nogalinātie 24. februāris — 30. marts ASV aplēses[114]
21 000 zaudējumi (kritušie) 24. februāris — 21. aprīlis Ukrainas valdība[115]
1351 nogalināti, 3825 ievainotie (Krievijas Federācijas Bruņotie spēki) 24. februāris — 25. marts Krievijas valdība[116]
1188 nogalināti, 4956 ievainotie (DTR kaujinieki) 24. februāris — 14. aprīlis Doneckas tautas republika[117][118]
500—600 nogalinātie (LTR kaujinieki) 24. februāris — 5. aprīlis Krievijas valdība[119][120][118]
Ukrainas spēki
(Ukrainas bruņotie spēki, Ukrainas Nacionālā gvarde)
2500—3000 nogalinātie, 10 000 ievainotie 24. februāris — 15. aprīlis Ukrainas valdība[121]
2000—4000 nogalinātie 24. februāris — 9. marts ASV aplēses[122]
23 367 nogalinātie 24. februāris — 16. aprīlis Krievijas valdība[123]
Ukrainas civiliedzīvotāji 23 717—23 944+ nogalinātie (aplēses)
2500—2700 nogalināti (apstiprināts)[124]
24. februāris — 18. aprīlis Ukrainas valdība
2345+ nogalinātie, 2919+ ievainotie 24. februāris — 20. aprīlis Apvienoto Nāciju Organizācija[125]

Mēģinājumi nogalināt Ukrainas prezidentu[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

4. martā britu laikraksts The Times ziņoja, ka Krievijas iebrukuma laikā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis piedzīvojis vismaz trīs atentāta mēģinājumus, viņa nogalināšanai esot nosūtīti divi dažādi grupējumi: Krievijas algotņu Vāgnera grupa un tā sauktie kadirovieši. Šos centienus esot izjaukuši Krievijas drošībnieki, kas noskaņoti pret karu Ukrainā. Iepriekš laikraksts ziņoja, ka Kijivā darbojas vairāk nekā 400 krievu algotņi, kuriem Kremlis devis uzdevumu nogalināt Zelenski un valdības locekļus, lai Maskava varētu pārņemt varu. Algotņu mērķu sarakstā bez Zelenska bija vēl 23 cilvēki, tostarp Ukrainas premjerministrs Deniss Šmihaļs un citi valdības locekļi, Kijevas mērs Vitālijs Kļičko un viņa brālis Vladimirs Kļičko. Uzskata, ka "Vāgnera grupu" finansē Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam tuvu stāvošais uzņēmējs Jevgēņijs Prigožins.[126]

25. martā kļuva zināms, ka 20. martā Ukrainā sāka ierasties jaunas algotņu grupas, kuru mērķi bija prezidenta Zelenska, prezidenta kancelejas vadītāja Jermaka, premjerministra Šmihaļa un citas augstu stāvošu Ukrainas amatpersonu nogalināšana. Ukrainas prezidenta birojs pavēstīja, ka prezidents Zelenskis pārdzīvojis jau vairāk nekā 10 atentāta mēģinājumu.[127]

14. aprīlī Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padome informēja, ka Ukrainas drošības dienestiem izdevies novērst vismaz piecus Krievijas diversantu mēģinājumus likvidēt Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, pēdējais no tiem bija 7. martā. Zelenska vietā Krievijas okupācijas vara bija iecerējusi iecelt kādu augsti stāvošu ukraiņu militāro personu.[128]

21. aprīlī Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes vadītājs Oleksijs Danilovs paziņoja, ka jau 3. februārī Čečenijas vadonis Ramzans Kadirovs esot saņēmis no Putina plānu likvidēt Ukrainas prezidentu Zelenski. Likvidēšanas plānu mēģinājušas īstenot trīs čečenu diversantu grupas, kas 26. februārī nogādātas Ukrainas galvaspilsētā Kijevā. Taču ukraiņu izlūkdienestiem izdevies atklāt šīs grupas, viena no tām iznīcināta, bet divas aizbēgušas.[87]

Diversanti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Odesas apgabalā notvertai Krievijas diversantu un izlūkošanas grupai atņemts aprīkojums

17. martā Ukrainas iekšlietu ministrs Deniss Monastirskis paziņoja, ka Ukrainā vairs nav tādu apgabalu, kuros nebūtu iesūtīto diversantu grupu, galvaspilsētā Kijivā ik dienu tiekot saņemtas ziņas par diversantu un ienaidnieku uguns uzvedinātāju aizturēšanu. Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes Dezinformācijas apkarošanas centrs brīdināja, ka Krievijas diversantu grupas piesedzoties ar videoziņu aģentūras "Ruptly" žurnālistu apliecībām, kurai ir birojs Berlīnē. Apliecībās var būt minēti arī citi nosaukumi — kanāls "Redfish" vai aģentūra "Maffick".[53]

22. martā Ukrainas militārās pretizlūkošanas darbinieki Aizkarpatu apgabalā aizturēja diversantu grupu Krievijas Federālā drošības dienesta aģenta vadībā. Aizturētā grupa bija plānojusi sarīkot atentātu pret Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un veikt diversijas Kijivā un citos Ukrainas reģionos.[58]

Ģenerālprokurores un SBU vadītāja atlaišana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

17. jūlijā prezidents Zelenskis atbrīvoja no amata Ukrainas Drošības dienesta (SBU) vadītāju Ivanu Bakanovu un Ukrainas ģenerālprokurori Irinu Venediktovu. Viņš norādīja, ka ierosināts 651 kriminālprocess pret Ukrainas tiesībsargājošo orgānu darbiniekiem par sadarbību ar Krievijas okupantu režīmu, vairāk nekā 60 prokuratūras un SBU darbinieki palikuši okupētajās teritorijās un tagad darbojas pret Ukrainas interesēm.[129]

Kara noziegumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Civiliedzīvotāju upuri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bēgļi 2022. gada 7. martā šķērsojam Ukrainas robežu ar Poliju

27. februārī Ukrainas Veselības ministrija vēstīja, ka kopš Krievijas iebrukuma sākuma Ukrainā dzīvību zaudējuši 352 cilvēki, tostarp 14 bērni, bet ievainoti 1684 cilvēki, tostarp 116 bērni.[34] 2. martā ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos informēja, ka Ukrainas bēgļu skaits ir pārsniedzis 874 000. Not viņiem Polijā bija ieradušies 453 982, Ungārijā — 116 348, Moldovā — 79 315, Slovākijā — 67 000, Rumānijā — 44 540, Krievijā — 42 900, Baltkrievijā — 341 bēgļi. ANO Bēgļu aģentūra norādīja, ka 69 600 cilvēki bija aizceļojuši uz citām Eiropas valstīm.[130] 4. martā ANO Bēgļu lietu aģentūras dati liecina, ka Ukrainu jau pametuši vairāk nekā 1,2 miljoni bēgļu, no kuriem vairāk nekā puse bija devusies uz Poliju.[39] Līdz 5. martam pēc ANO aplēsēm Ukrainā bija gājis bojā 351 civiliedzīvotājs, tostarp 22 bērni, bet ievainoti 707 civiliedzīvotāji.[41] 6. martā ANO Cilvēktiesību augstā komisāra birojs informēja, ka kopš Krievijas militārā iebrukuma sākuma Ukrainā bojā gājuši vairāk nekā 350 mierīgie iedzīvotāji (tostarp 28 bērni) un vēl 707 ievainoti.[42] 8. martā Krievijas vēstnieks ANO solīja, ka Krievija ļaus atvērt humānos koridorus, lai civiliedzīvotāji varētu evakuēties no Kijevas, Čerņihivas, Sumiem un Mariupoles. Sākās civiliedzīvotāju evakuācija no Sumiem pa Sarkanajam Krustam apsolīto humānās palīdzības koridoru uz Poltavu. Tomēr Krievijas okupācijas spēki neļāva veikt civiliedzīvotāju evakuāciju no aplenktās Mariupoles Ukrainas virzienā un sāka bēgļu apšaudi. Ukrainas iekšlietu ministrija ziņoja, ka Krievijas karaspēks savu kara tehniku izvieto iedzīvotāju māju pagalmos un izmanto civiliedzīvotājus kā dzīvo aizsegu. ANO bēgļu lietu komisārs Filipo Grandi informēja, ka kopš karadarbības sākuma Ukrainu pametuši jau vairāk nekā divi miljoni bēgļu.[44] 9. martā ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos birojs informēja, ka kopš Krievijas uzsāktā kara sākuma Ukrainā bija gājuši bojā 474 civiliedzīvotāji, bet vēl 861 civiliedzīvotājs ievainots.[45] Saskaņā ar Ukrainas valsts iestāžu aplēsēm līdz 15. martam Mariupoles aplenkumā bija gājuši bojā vismaz 2357 cilvēki.[51]

16. martā Krievijas karaspēks apšāva civiliedzīvotājus Čerņihivā, kuri stāvēja rindā pēc maizes. Sākotnēji tika ziņots par 10 upuriem, taču vēlāk skaits pieauga līdz 13.[131] 16. martā kopējais Ukrainu pametušo bēgļu skaits pārsniedza trīs miljonu robežu.[52] 17. martā Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba informēja, ka Ukrainā atrodas Starptautiskās krimināltiesas prokurors, kurš vāc pierādījumus par kara noziegumiem. Dzemdību nama sabombardēšana Mariupolē ir bijis apzināts Krievijas armijas lēmums, kas tiks uzskatīts par pierādījumu starptautiskajā tiesā. Starptautiskā cilvēktiesību organizācija Human Rights Watch paziņoja, ka Mariupoles Drāmas teātrī pirms tā sabombardēšanas bija patvērušies apmēram 500 civiliedzīvotāju. Ukrainas Ģenerālprokurora birojs paziņoja, ka kara dēļ dzīvību zaudējuši 108 bērni, bet vairāk nekā 120 ievainoti. Visvairāk bērnu bija cietuši dzīvojamo ēku bombardēšanā Kijivas (52) un Harkivas apgabalā (34).[53]

Saskaņā ar ANO datiem līdz 19. martam gandrīz ceturtā daļa (23%) Ukrainas iedzīvotāju karadarbības dēļ bija atstājuši savas mājas. 6,5 miljoni cilvēku bija pārvietojušies Ukrainas iekšienē, bet 3,3 miljoni devušies bēgļu gaitās ārpus Ukrainas. Tādējādi kopējais bēgļu skaits bija aptuveni 9,8 miljoni.[55] 20. martā Krievijas karaspēks Mariupolē sagrāva skolas ēku, kurā bija patvērušies 400 cilvēki.[56] ANO oficiālie dati liecināja, ka karadarbības dēļ ievainoto skaits līdz 25. martam bija sasniedzis 1650, bet bojā gājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits bija sasniedzis 1035 (214 vīrieši, 160 sievietes, 14 meitenes un 28 zēni, kā arī vēl 48 bērni un 571 pieaugušais, kuru dzimums nebija zināms).[61]

27. martā no Krievijas karaspēka aplenktajām apdzīvotajām vietām pa 10 humānajiem koridoriem tika evakuēti vairāk nekā 5000 cilvēku, Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka informēja, ka Krievija piespiedu kārtā caur viltus koridoriem nezināmā virzienā aizvedusi aptuveni 40 000 ukraiņu, to nesaskaņojot ar Ukrainas varas iestādēm.[64]

28. martā Ukrainas ģenerālprokuratūra ziņoja, ka karadarbības dēļ miruši 143 bērni un 216 ievainoti, visvairāk cietušo bērnu bija Kijivas (67), Harkivas (49) un Doneckas (53) apgabalos. Ukrainas ģenerālprokurore Irina Venediktova Mariupolē notiekošo raksturoja nevis kā kara noziegumu, bet gan genocīdu pret Ukrainas tautu. Savukārt Mariupoles varasiestādes pavēstīja, ka kopš kara sākuma šajā pilsētā nogalināti gandrīz 5000 cilvēku, upuru vidū ir ap 210 bērnu. Pilsētu bija pametuši ap 150 000 iedzīvotāju, bet vēl ap 170 000 bija palikuši aplenkumā.[65] 30. martā ANO Bēgļu aģentūra informēja, ka no Ukrainas kopš karadarbības sākuma aizbraukuši vairāk nekā četri miljoni bēgļu jeb gandrīz 10% no Ukrainas iedzīvotāju kopējā skaita pirms kara.[106] 2. aprīlī Ukrainas Ģenerālprokuratūra informēja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos nogalināti 158 bērni un vairāk nekā 254 ievainot,[77] bet 6. aprīlī ziņoja, ka nogalināt vismaz 167 bērni un 279 ievainoti.[132]

8. aprīlī notika Krievijas raķešu trieciens Kramatorskas dzelzceļa stacijai. Sākotnēji tika ziņots par 39 upuriem, taču vēlāk skaits palielinājās līdz 50.[133] Vēl vēlāk tika ziņots par 57 upuriem un 109 ievainotajiem. Stacijā tobrīd atradās tūkstošiem civiliedzīvotāju, kas gaidīja evakuāciju uz drošiem Ukrainas apgabaliem.[134] 8. aprīlī Pasaules Veselības organizācija pavēstīja, ka kopš kara sākuma notikuši 103 uzbrukumi Ukrainas veselības aprūpes iestādēm vai transportlīdzekļiem, kuros nogalināti 73 cilvēki un ievainots 51. Savukārt ANO informēja, ka apstiprināta 1611 civiliedzīvotāju, tostarp 131 bērna nogalināšana, bet 2227 civiliedzīvotāji karā guvuši ievainojumus. ANO atzīmēja, ka patiesais bojāgājušo skaits ir daudz lielāks.[80]

17. aprīlī Ukrainas ģenerālprokuratūra paziņoja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināti vismaz 202 bērni un vēl vairāk nekā 361 guvuši dažādus ievainojumus (Doneckas apgabalā nogalināti un ievainoti 117 bērni, Kijivas apgabalā — 106, Harkivas apgabalā — 89, Černihivas apgabalā — 54, Mikolajivas apgabalā — 40, Hersonas apgabalā — 41, Luhanskas apgabalā — 36, Zaporižjas apgabalā — 23, Kijivas pilsētā un Sumu apgabalā katrā pa 16 un Žitomiras apgabalā — 15).[84]

28. aprīlī Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka no Mariupoles piespiedu kārtā uz Krievijas kontrolēto teritoriju deportēti vairāk nekā 30 000 iedzīvotāju. Daudzi ievietoti filtrācijas nometnēs, kurās vīrieši tiek nošķirti no sievietēm un bērniem.[135] 3. maijā ANO augstā cilvēktiesību komisāra pārvalde vēstīja, ka Ukrainā nogalināto civiliedzīvotāju skaits bija pārsniedzis 3150 clvēkus, savukārt Ukrainas ģenerālprokuratūr- ziņoja, ka Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā laikā bija gājuši bojā vismaz 220 bērni un vēl 406 guvuši ievainojumus.[136] 7. maijā Luhanskas apgabala Belohorivkas ciema skolas ēkā trāpīja raķete. Tika lēsts, ka skolas ēkā varētu būt bijuši aptuveni 90 cilvēku, no kuriem 60 varētu būt gājuši bojā.[137]

12. maijā publicētie ANO Bēgļu aģentūras dati liecināja, ka no Ukrainas kopš karadarbības sākuma bija aizbraukuši vairāk nekā seši miljoni bēgļu.[138] ASV telekanāls “CNN” publicēja novērošanas kameru ierakstu no Ukrainas galvaspilsētas Kijivas apkaimes, kurā redzams, kā Krievijas karavīri 16. martā pie autosalona Kijivas apkaimē ar šāvieniem mugurā nogalina divus neapbruņotus civiliedzīvotājus. Ukrainas prokurori izmeklē šo lietu kā Krievijas pastrādāto kara noziegumu.[139]

13. maijā Ukrainā tiesas priekšā stājās 21 gadu vecais Krievijas armijas seržants Vadims Šišimarins, kurš tika apsūdzēts kara noziegumos par 62 gadus veca vīrieša nogalināšanu ar šāvienu galvā.[140] 19. maijā Ukrainas ģenerālprokuratūra paziņoja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināts vismaz 231 bērns un 427 guvuši dažādus ievainojumus.[141] 20. maijā ANO Bēgļu aģentūra ziņoja, ka Ukrainu pametuši 6,36 miljoni bēgļu, bet 1,88 miljoni cilvēku iebraukuši Ukrainā.[95]

27. jūnijā Krievijas raķete sagrāva Kremenčukas tirdzniecības centru.[142] Uzbrukumā tika nogalināti vismaz 18 civiliedzīvotāji, ap 60 cilvēku tika ievainoti.[143]

Krievijas armija naktī uz 1. jūliju ar raķetēm "H-22" apšaudīja Odesas apgabalu, trāpot deviņstāvu dzīvojamam namam un atpūtas bāzei Bilhorodas-Dnistrovskas rajona Serhijivkas ciematā. Šajā apšaudē nogalināja vismaz 21 cilvēku, tai skaitā divus bērnus, un ievainoja vairāk nekā 30 cilvēku.[144] 10. jūlijā notika Krievijas raķešu uzbrukums Časivjarai, kura laikā sagrāva piecstāvu dzīvojamā ēku, nogalinot vismaz 33 civiliedzīvotājus. 11. jūlijā notikušajos triecienos Harkivas, Mikolajivas un Odesas apgabalos nogalināja un ievainoja vairākus desmitus iedzīvotāju, bet Harkivas pilsētā bojā gāja vismaz seši cilvēki un 31 ievainoja.[145]

14. jūlijā notika Krievijas raķešu trieciens Vinnicai, kurā gāja bojā vismaz 23 cilvēki, tajā skaitā trīs bērni. Slimnīcā ievietoja 73 ievainotos, tostarp četrus bērnus. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenksis aicināja starptautisko sabiedrību atzīt Krieviju par teroristisku valsti.[146]

Bučas slaktiņš[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: Bučas slaktiņš
Bučas slaktiņā nogalinātas sievietes līķis.
Bučā nogalināto iedzīvotāju līķi

3. aprīlī pēc Bučas atbrīvošanas uzņemtie videokadri liecināja, ka pilsētas ielās guļ līķi. Cilvēki bija nogalināti ar šāvienu pakausī, lai gan daudzi nēsājuši ap roku baltu apsēju, lai parādītu, ka ir neapbruņoti. Agresori bija šāvuši gan uz vīriešiem, gan sievietēm, nošauto vidū ir arī kāda gadus 14 veca zēna līķis. Bučas masu kapos bija apglabāti gandrīz 300 cilvēku. Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels, reaģējot uz Krievijas pastrādātajiem kara noziegumiem Kijivas pievārtē, solīja vērst jaunas sankcijas.[147] Līdzīga situācija bija arī blakus esošajās Hostomeļā un Irpiņā. Irpiņas mērs paziņoja, ka iedzīvotāji nogalināti ar sevišķu nežēlību, daudzus nogalinājušas mīnas, gājuši bojā apšaudēs vai tikuši nošauti. Pilsētā esot iznīcinātas puse ēku.[148] ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterrešs aicināja veikt neatkarīgu izmeklēšanu.

4. aprīlī Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde publicēja sarakstu ar Krievijas karavīriem, kas atbildīgi par civiliedzīvotāju slepkavošanu Bučā un tās apkaimē. Šajā rajonā bija izvietotas Krievijas armijas 64. atsevišķās motorizēto strēlnieku brigādes vienības. Sarakstā ir visi brigādes karavīri, sākot no pulkvežiem līdz pat ierindniekiem. Savukārt Krievijas Aizsardzības ministrija noliedza, ka Krievijas karavīri būtu vainīgi civiliedzīvotāju nogalināšanā. Fotogrāfijas un videomateriāli esot "jaunākais Kijivas režīma viltojums".[78]

7. aprīlī Vācijas žurnāls Spiegel ziņoja, ka Vācijas izlūkdienestam izdevies pārtvert Krievijas karaspēka radioziņojumu par mierīgo iedzīvotāju slepkavošanu Bučā. Izlūkdienests norādīja, ka galveno lomu zvērībās spēlējuši Krievijas algotņi, arī no Vāgnera grupas.[149] 15. aprīlī Kijivas policija paziņoja, ka Kijivas apgabalā pēc tā atbrīvošanas no Krievijas karaspēka bija atrasti vairāk nekā 900 civiliedzīvotāju līķi, 95% bija miruši no šautām brūcēm.[107]

Marodierisms[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde paziņoja, ka Krievija nespēj pienācīgi apgādāt savu armiju Ukrainā, tāpēc vienības esot saņēmušas pavēli pāriet uz “pašapgādi”, kas būtībā legalizēja laupīšanu un marodierismu. Ukrainas izlūkdienests ziņoja, ka loģistikas problēmu dēļ Krievijas armija nespēj nodrošināt savām vienībām degvielu, pārtiku, tehniku, patronas. Izlūkdienests pauda, ka marodierismu pavada arī smagi kara noziegumi pret vietējiem iedzīvotājiem.[150]

Fotogrāfijās un videomateriālos sociālajos tīklos redzamas liecības tam, kā Krievijas karavīri nodarbojas ar marodierismu un sūta no Baltkrievijas uz Krieviju salaupīto.[151] Krievijas Krasnojarskas novada varas iestādes atļāva izlaupīt graudus no Ukrainas Hersonas apgabala daļas, kuru okupējis Krievijas karaspēks.[152]

Ukrainas karagūstekņu nogalināšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

29. jūlijā Krievijai pakļautās Doneckas "tautas republikas" varasiestādes paziņoja, ka Ukraina ar "HIMARS" raķešu sistēmu esot apšaudījusi barakas Oleņivkas ciemā Doneckas apgabalā, kur turēti sagūstītie Ukrainas karavīri. Uzbrukumā nogalināti 53 cilvēki, 75 ir ievainoti. DTR līderis Deniss Pušiļins pavēstīja, ka apšaude bijusi mērķtiecīga, lai "azovieši vairs nevarētu dot liecības par pastrādātajiem noziegumiem". Savukārt Ukrainas puse ziņoja, ka apšaude veikta ar "Grad" raķešu sistēmām no Krievijas spēku kontrolētās puses, lai slēpu karagūstekņu spīdzināšanas pēdas.[153]

Telekanāls CNN veica izmeklēšanu, kas balstīta uz video un fotogrāfiju analīzi no notikuma vietas, satelīta attēliem, kā arī tiesu medicīnas un ieroču ekspertu liecībām. Izmeklēšana liecināja, ka cietuma iekšienē plosījušās liesmas, kas nav saistītas ar raķetes triecienu – satelīta attēlos redzams, ka blakus esošajām mājām nav nodarīti bojājumi, kas nebūtu iespējams raķetes uzbrukumā.[154]

Kiberuzbrukumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

23. februārī nezināmi hakeri iznīcināja datus Ukrainas Iekšlietu ministrijas tīklā, iepriekš nolaupot un iegūstot pieeju informācijai par komunikācijām un cilvēku pārvietošanos valsts iekšienē. Tajā pašā dienā Aizsardzības ministrijas un Ārlietu ministrijas vietnēs notika kļūmes, kas varētu būt pakalpojumatteices uzbrukumu sekas. Turklāt nav ziņu par zaudējumu apmēru Iekšlietai ministrijai.[155]

26. februārī hakeri veica vērienīgu kiberuzbrukumu Kremļa, Krievijas valdības, Krievijas Valsts domes, kā arī Krievijas informācijas tehnoloģiju un plašsaziņas uzraudzības dienesta Roskomnadzor un citām vietnēm. Ukrainas Digitālās pārejas ministrija pauda uzskatu, ka kiberuzbrukumu veicis hakeru grupējums Anonymous.[156]

28. februārī hakeri grupējums Anonymous ielauzās vairāku Krievijas mediju lapās. Ziņu aģentūras "TASS", laikrakstu "Izvestija" un "Kommersant", "RBK", "Forbes" krievu redakcijas un citās lapās ievietoja paziņojumu Krievijas "nevienaldzīgo žurnālistu" vārdā.[157]

"Dārgie pilsoņi! Aicinām jūs pārtraukt šo neprātu. Nesūtiet savus dēlus un vīrus drošā nāvē. Putins piespiež mūs melot un pakļauj briesmām. Mēs esam izolēti no visas pasaules, pārtrauca iepirkt mūsu naftu un gāzi. Pēc dažiem gadiem mēs dzīvosim kā Ziemeļkorejā. Kāpēc mums tas vajadzīgs? Lai Putins iekļūtu vēstures mācību grāmatās? Tas nav mūsu karš, apturēsim to!"

29. martā notika kiberuzbrukums Ukrainas lielākajam fiksēto līniju telesakaru uzņēmumam "Ukrtelecom", kas samazināja uzņēmuma spēju sniegt pakalpojumus visā valstī.[158]

27. aprīlī kompānija Microsoft paziņoja, ka Krievijas hakeru grupējumi pēc kara sākuma ir sarīkojuši apmēram 240 kiberuzbrukumu Ukrainai, koordinējot tos ar Krievijas militārajiem triecieniem.[159]

Reakcija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Starptautiskā reakcija uz Krievijas iebrukumu Ukrainā.
  Valstis, kas iebrukumu nosodījušas
  Valstis, kas saglabājušas neitrālu nostāju
  Valstis, kas iebrukumā vainojušas Ukrainu un/vai NATO provokāciju
  Nav zināms

  Krievija
  Ukraina

Eiropas Savienība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

24. februārī Eiropas Savienība vienojas par jaunām sankcijām pret Krieviju par iebrukumu Ukrainā. Šīs sankcijas aptver finanšu sektoru, enerģētiku un transportu, dubultā pielietojuma preces [militārā un nemilitārā pielietojuma preces], kā arī eksporta kontroli un eksporta finansējumu, vīzu politiku, kā arī sarakstu ar Krievijas pilsoņiem, kuri būs pakļauti sankcijām. ES līderi arī vienojās sagatavot jaunas sankcijas pret Baltkrieviju, kuras teritorija izmantota, lai uzbruktu Ukrainai. Tomēr nav izskanējis, ka sankcijās būtu iekļauta Krievijas atslēgšanu no globālās banku transakciju sistēmas SWIFT.[160]

27. februārī Eiropas Savienības dalībvalstis vienojušās atbloķēt 450 miljonus eiro dalībvalstīm, lai tās iepirktu ieročus Ukrainai, paziņojis ES ārējās un drošības politikas augstais pārstāvis Žuzeps Borels. Borels arī paziņoja, ka ES dalībvalstis oficiāli apstiprinājušas aizliegumu veikt jebkādas transakcijas ar Krievijas centrālo banku.[34]

2. martā izslēdza septiņas Krievijas bankas no starptautiskās maksājumu sistēmas SWIFT, ieviešot iepriekš apstiprinātās sankcijas.[161] Tajā pašā dienā Eiropas Savienības dalībvalstis vienojušās par jaunām sankcijām Baltkrievijai par tās piedalīšanos Krievijas agresijā pret Ukrainu. Sankcijas Baltkrievijai skars vissvarīgākos eksporta produktus. Tas apturēs visu preču eksportu no minerālā kurināmā līdz tabakai, koksnei un kokmateriāliem, cementa, dzelzs un tērauda. Pret Baltkrieviju arī tiks noteikti eksporta ierobežojumi, kas pret divējādas izmantošanas precēm noteikti Krievijai. Tas ļaus izvairīties no Krievijai noteikto pasākumu apiešanas riska, paziņoja Leiena.[162] 17. jūnijā Eiropas Komisija nolēma ieteikt piešķirt Eiropas Savienības kandidātvalsts statusu Ukrainai un Moldovai.[163]

NATO[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

16. maijā ziņu aģentūra “Bloomberg” izplatīja informāciju, ka jaunajā NATO stratēģiskajā koncepcijā Krievijas rīcība tiks atzīta par tiešiem draudiem. 2010. gadā pieņemtajā iepriekšējā dokumentā Krievija tika dēvēta par partneri, taču šis attiecību periods ir beidzies.[164]

ASV[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

21. februārī ASV prezidents Džo Baidens izdeva rīkojumu, ar kuru aizliedza ASV pilsoņiem izdarīt jaunas investīcijas tā dēvētajās Doneckas un Luganskas republikās, kā arī veikt ar šīm teritorijām tirdzniecības vai citus finanšu darījumus.[165] 24. februārī prezidents Baidens paziņoja par jaunu sankciju paketi pret Krieviju, tajā skaitā iesaldējot lielāko banku aktīvus un liedzot augsto tehnoloģiju eksportu uz Krieviju. Sankcijas ierobežoja Krievijas lielākās bankas "Sberbank" pieeju transakcijām dolāros. Tāpat sankcijas skāra "VTB Bank", "Bank Otkritie", "Sovcombank OJSC" un "Novikombank". Sankcijas piemēroja arī vairākiem Krievijas elites pārstāvjiem un viņu ģimenes locekļiem.[166] 8. martā ASV aizliedza energoresursu (naftas, gāzes un ogļu) importu no Krievijas. Prezidents Baidens atzina, ka sankcijas pret Krieviju ietekmēs arī ASV ekonomiku, jo gaidāms degvielas cenu kāpums.[167] 18. martā ASV prezidents Džo Baidens brīdināja Ķīnas prezidentu Sju Dziņpinu nesniegt materiālu atbalstu Krievijai agresijā pret Ukrainu.[57]

Ķīna[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ķīnas Tautas Republika bija viena no valstīm, kas ANO ģenerālajā asamblejā nenosodīja Krievijas iebrukumu Ukrainā, tomēr 21. martā kļuva zināms, ka Ķīna neatbalstīs Krievijas karu pret Ukrainu ar ieroču un munīcijas piegādēm un darīs visu krīzes deeskalācijas labā. Ķīnas valdība par dezinformāciju nodēvēja ziņojumus, ka Ķīna ir gatava Krievijai piegādāt bruņojumu.[57]

Lielbritānija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

24. februārī Lielbritānija noteica sankcijas pret piecām Krievijas bankām un trim miljardieriem. Šīs bankas ir "Rossija", "Promsvjazjbank", kā arī trīs bankas, kuru galvenie biroji atrodas okupētajā Krimā — "Genbank", "Industriaļnij sberegateļnij bank" un "Černomorskij bank rekonstrukcii i razvitija".[168]

9. maijā Lielbritānija paziņoja par jaunām tirdzniecības sankcijām Krievijai, kā arī Baltkrievijai. Londona noteica jaunus importa tarifus, to vidū arī platīnam un pallādijam. Tika noteikti arī eksporta aizliegumi rūpniecībai nepieciešamām precēm.[169]

13. maijā Lielbritānijas valdība paziņoja par jaunām sankcijām pret Krieviju, kas būs vērstas tieši pret Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam tuvāko cilvēku loku. Sankciju sarakstā iekļauta gan bijusī mākslas vingrošanas čempione Aļina Kabajeva, kas Rietumu presē dēvēta par Putina mīļāko, gan Putina bijusī sieva Ludmila.[170]

Igaunija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ukrainas atbalsta demonstrācija Brīvības laukumā Tallinā 26. februārī

Igaunijas Rīgikogu pirms iebrukuma un uzbrukuma sākšanas Ukrainai 2022. gadā veica divus iesniegumus, paužot atbalstu Ukrainas teritoriālajai integritātei un nosodot Krievijas Federācijas atraisīto karu.[171]

26. februārī Igaunijas ukraiņu organizācijas un Igaunijas pilsoniskās apvienības Tallinas Vabaduses laukumā notika demonstrācijas Ukrainas atbalstam, kurā piedalījās ap 30 000 cilvēku.[172][173] Igaunijas valdība nolēma slēgt gaisa telpu Krievijas aviokompāniju lidmašīnām.[174] 25. maijā Igaunijā bija reģistrēti 39 802 Ukrainas kara bēgļi. Kopumā Igaunijas robežu bija šķērsojuši 64 148 bēgļi, no kuriem 24 346 Igauniju izmantoja kā tranzīta valsti ceļā uz citām zemēm.[175]

Latvija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Protests pie Krievijas vēstniecības Rīgā 24. februārī
Gājiens "Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!" pie Brīvības pieminekļa 5. martā.

No 24. līdz 28. februārim Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) pieņēma lēmumu pārtraukt Krievijas un Baltkrievijas televīzijas kanālu retranslāciju Latvijā.[34][176][177]

24. februārī Latvijas Republikas Ārlietu ministrija pārtrauca izsniegt Latvijas vīzas Krievijas Federācijas pilsoņiem, izņemot gadījumos, kas saistīti ar īpašiem humāniem apsvērumiem.[178] Tika arī apstiprināts Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas izstrādāts plāns, lai uzņemtu un izmitinātu aptuveni 10 000 iespējamo bēgļu no Ukrainas.[179]

25. februārī Latvijas Republikas Ārlietu ministrija iesniedza protesta notu Krievijas Federācijai par to, nosodot militāro agresiju un iebrukumu Ukrainā, kas ir pretrunā visām starptautiskajām normām un pārkāpj Ukrainas suverenitātes un teritoriālo nedalāmību. Latvijas valdība atsauca arī savu vēstnieku Krievijā Māri Riekstiņu.[180]

No 26. februārī Satiksmes ministrija rosina slēgt Latvijas gaisa telpu Krievijā reģistrētām aviokompānijām komerciāliem lidojumiem. Latvijas lidsabiedrība "airBaltic" paaugstināto risku un noteikto ierobežojumu dēļ atcēlusi reisus uz Krieviju.[181] No 28. februāra Saeima atļāva Latvijas iedzīvotājiem brīvprātīgi karot Ukrainas pusē.[182] 2. martā Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvalde iesaldēja sadarbību ar Krievijas Federālo muitas dienestu. Arī "Latvijas pasts" pārtrauca Krievijas un Baltkrievijas naudas pārvedumu pieņemšanu un izmaksu, preses izdevumu piegādi, tirdzniecību un komercsūtījumus.[183]

No 24. februāra līdz 2. martam Latvijas iedzīvotāji platformā "ziedot.lv" saziedoja 3,8 miljonus eiro, par miljonu eiro bija nopirkti medikamenti un pārsēji. Labdarības portāla vadītāja Rūta Dimanta Latvijas Radio pastāstīja, ka ziedojumi jau tiek izmantoti praktiskās palīdzības sniegšanai — gan civiliedzīvotājiem, gan Ukrainas armijai, gan Nacionālajai gvardei.[184]

3. martā otrajā un galīgajā lasījumā Saeima vienbalsīgi atbalstīja Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumprojektu, ar ko noteikts papildu mehānisms, kādā Ukrainas iedzīvotāji var ātri saņemt atbalstu, kā arī uzturēšanās un darba tiesības Latvijā.[185] Latvijas ārstniecības iestādes ir gatavas vienlaikus ārstēt vairākus simtus cilvēku, kuri ievainoti karā Ukrainā, informēja Veselības ministrijā.[186]

5. martā Rīgā notika Latvijas Pilsoniskās alianses rīkots gājiens "Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!". Gājiena mērķis bija atbalstīt Ukrainu tās brīvības cīņā, nosodīt Putina uzbrukumu, kā arī saliedēt Latvijas sabiedrību kopējam mērķim.[187] Gājienā no Brīvības pieminekļa līdz Ukrainas vēstniecībai piedalījās ap 30 000 cilvēku.[188]

Tā kā Baltijas valstis nolēma slēgt Krievijas ģenerālkonsulātus Liepājā, Daugavpilī, Klaipēdā, Narvā un Tartu, tad 21. aprīlī Krievijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka Latvijai jāslēdz savi ģenerālkonsulāti Sanktpēterburgā un Pleskavā.[87]

20. aprīlī Rīgā, iepretim Krievijas vēstniecībai, ap 200 sieviešu vienojās protesta akcijā pret seksuālo vardarbību un kara noziegumiem Ukrainā.[189]

20. maijā Rīgā notika gājiens "Par atbrīvošanos no padomju mantojuma", kurā bija pulcējušies aptuveni 5000 cilvēku. Tas tika atklāts pie Brīvības pieminekļa, nodziedot Latvijas himnu un noslēdzās Uzvaras parkā, kur tika dziedātas dziesmas un teiktas runas. Pasākums noslēdzās ar komponista Mārtiņa Brauna dziesmu "Saule, Pērkons, Daugava".[190]

9. jūnijā pēc Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) lēmuma no Latvijas informatīvās telpas pazuda 80 Krievijā reģistrētas televīzijas programmas. Tas bija pamatots ar Saeimas pieņemtajiem grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas NEPLP piešķīra tiesības ierobežot tādu audio un audiovizuālo programmu, kā arī pakalpojumu pēc pieprasījuma izplatīšanu Latvijā no valstīm, kas grauj vai apdraud citas valsts teritoriālo integritāti, suverenitāti vai valstisko neatkarību.[191]

11. augustā Saeima pieņēma paziņojumu "Par Krievijas mērķtiecīgiem militāriem uzbrukumiem Ukrainas civiliedzīvotājiem un sabiedriskajai telpai", kurā atzina Krievijas vardarbību pret civiliedzīvotājiem, kas tiek īstenota politisku mērķu sasniegšanai, par terorismu un Krieviju – par terorismu atbalstošu valsti. Saeima aicināja citas līdzīgi domājošās valstis paust šādu atzinumu.[192]

Bēgļi Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

10. martā Latvijas Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts pavēstīja, ka Latvijā ieceļojuši 4300 bēgļu no Ukrainas, atbalsts sniegts vairāk nekā 1100 cilvēkiem, 631 izmitināts tūrisma mītnēs.[46] Pēc 20. marta Latvijas plašsaziņas līdzekļos tika intensīvi izplatītas viltus ziņas par Ukrainas bēgļu uzbrukumiem krieviski runājošajiem iedzīvotājiem, kā arī par Krievijai noteikto sankciju graujošo ietekmi uz Latvijas saimniecību un iedzīvotāju dzīves līmeņa pazemināšanos.[193] 1. aprīlī Iekšlietu ministrija informēja, ka kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā uzturēšanās dokumenti ar tiesībām uz nodarbinātību bija izsniegti 11 254 bēgļiem. Rīgas bēgļu atbalsta centrā bija saņemti 1809 pieteikumi mācībām Rīgas skolās, no tiem 561 — pirmsskolai, 1248 — skolai.[194]

5. aprīlī iekšlietu ministre Marija Golubeva paziņoja, ka Latvijā varētu būt vismaz 18 tūkstoši Ukrainas kara bēgļu, no viņiem ap 8000 lūguši izmitināšanu Latvijas pašvaldību civilās aizsardzības komisijās, bet vēl aptuveni 10 000 vērsušies pēc citiem pakalpojumiem.[195]

27. aprīlī Iekšlietu ministrijas apkopotā informācija liecināja, ka Latvijā reģistrēti 24 746 Ukrainas bēgļi, ar Civilās aizsardzības komisiju starpniecību izmitinātas 9313 personas, bet 18 712 ukraiņiem bija izsniegti uzturēšanās dokumenti ar tiesībām uz nodarbinātību.[196]

29. aprīlī Latvijas valdība ārkārtas sēdē atbalstīja jauno Ukrainas bēgļu atbalsta plānu, kas paredz Latvijā uzņemt ap 40 000 Ukrainas civiliedzīvotājus. Dažādiem atbalsta pasākumiem kopumā rezervēti 116,28 miljoni eiro, tostarp paredzēts, ka Latvijas mājsaimniecības varēs saņemt līdz 300 eiro lielu atbalstu mēnesī, ja dos pajumti Ukrainas kara bēgļiem.[197]

17. maijā Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Pašvaldību sistēmas pilnveidošanas apakškomisijas sēdē nolēma, ka Ukrainas kara bēgļiem plānots turpināt Latvijā sniegt primāro palīdzību arī pēc likumā noteiktā 90 dienu atbalsta sniegšanas perioda. Lai uzturēšanās Latvijā turpmāk būtu iespējama arī tiem bēgļiem, kuriem nav pastāvīgu ienākumu, plānots noteikt vēl vienu 90 dienu periodu. Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jānis Bekmanis norādīja: "Pamatdiskusiju objekts ir tieši primārās palīdzības sniegšana Ukrainas civiliedzīvotājiem. Tā ir izmitināšana un ēdināšana. Ir atbalstīts, ka pie esošajām 90 dienām tiek klāt pieliktas vēl 90 dienas no 1. maija, paredzot arī īres pabalsta griestus 400 eiro uz 90 dienām."[198]

23. maijā Iekšlietu ministrijas apkopotā informācija liecināja, ka Latvijā bija reģistrēts 29 971 Ukrainas bēglis, un izglītības iestādēs Latvijā mācījās 4190 Ukrainas kara bēgļu bērni. 24 098 Ukrainas kara bēgļiem bija izsniegti uzturēšanās dokumenti ar tiesībām uz nodarbinātību.[199] Vispārējās izglītības skolās mācījās 2861 ukraiņu skolēni, pie kam 1501 skolēni mācījās latviešu valodas programmās, bet 1354 mazākumtautību valodu programmās. Savukārt 1329 ukraiņu bērni mācījās pirmsskolas izglītības iestādēs (929 latviešu valodā, 395 mazākumtautību valodās).[200]

Lietuva[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ukrainas atbalsta pasākums Kauņā 24. februārī

24. februārī Lietuvas prezidents Gitans Nausēda paziņoja par ārkārtējās situācijas ieviešanu valstī līdz 10. martam.[201] Tajā pašā dienā vakarā Viļņā un citās Lietuvas pilsētās notika akcija Ukrainas atbalstam. Viļņas iedzīvotāji, solidarizējoties ar Ukrainas pilsoņiem, galvaspilsētā aptuveni 15 000 cilvēki sapulcējās Neatkarības laukumā pie Seima ēkas un no turienes devās gājienā uz Borisa Ņemcova skvēru iepretī Krievijas vēstniecībai. Tur tika iedegti solidaritātes ugunskuri un notika atbalsta koncerts, kura laikā saziedoti vairāk nekā 270 000 eiro Lietuvas organizācijām, kuras uzņēmušās rūpes par Ukrainas kara bēgļiem.[202][203]

25. februārī Lietuvā aizliedza retranslēt Krievijas televīzijas kanālus Planeta RTR, Rossija 24, Belarus 24, NTV Mir, RTR Planeta, Rossija 24, PBK, TVCI.[204]

17. martā Lietuvas Seims vienbalsīgi pieņēma rezolūciju, kas aicināja Apvienoto Nāciju Organizāciju (ANO) rīkoties nekavējoties, lai nodrošinātu lidojumu aizliegumu zonu virs Ukrainas un izbeigtu masveidīgu civiliedzīvotāju bojāeju.[53]

10. maijā Lietuvas parlaments atzina Krieviju par teroristisku valsti.[205]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «'Mūsu tur nav' politika: Krievijas spēki Ukrainā iebrukšot tikai pēc 'republiku' lūguma». Delfi. 2022. gada 23. februāris. Skatīts: 2022. gada 24. februārī.
  2. Intellinews. «Moldova tightens security after explosions heard close to Russia-backed Transnistria». bne Intellinews (English). bne Intellinews, 2022. gada 24. februāris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 24. februāris. Skatīts: 2022. gada 24. februāris. Residents of the Russia-backed separatist republic of Transnistria in eastern Moldova and towns in territory controlled by Chișinău reported hearing explosions earlier today. Social media was flooded with reports of loud blasts, which were initially thought to have been an attack from within Transnistria, where Russia has around 1,500 troops, on Ukraine. A video described as a rocket attack from Transnistria has been circulating on Twitter.
  3. «NATO allies to provide more weapons to Ukraine, Stoltenberg says». Reuters. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-02-26. Skatīts: 2022. gada 25. februāris. NATO Secretary-General Jens Stoltenberg said on Friday the alliance was deploying parts of its combat-ready response force and would continue to send weapons to Ukraine, including air defences
  4. «Putina režīms sācis masīvu uzbrukumu Ukrainai». Latvijas Sabiedriskais medijs. 2022. gada 24. februāris. Skatīts: 2022. gada 24. februārī.
  5. «Krievija par "neatkarīgām" atzīst krietni plašākas Ukrainas teritorijas, nekā patlaban kontrolē». LETA. 2022. gada 22. februāris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 22. Februāris. Skatīts: 2022. gada 22. februārī.
  6. Andris Kārkluvalks, Ansis Īvāns, Toms Ģigulis. «Krievijas iebrukums: Ukraina pāriet totālas aizsardzības režīmā. Teksta tiešraide». Delfi, 2022. gada 24. februāris. Skatīts: 2022. gada 24. februārī.
  7. «Ukraina: Krievija sākusi karu; Kijeva sarauj diplomātiskās attiecības ar Maskavu». Latvijas Sabiedriskais medijs. Skatīts: 2022. gada 24. februārī.
  8. «Putins izvirza ultimātu Ukrainai, paziņo par Doneckas un Luhanskas «tautas republiku» atzīšanu». Latvijas Sabiedriskais medijs. LETA. 2022. gada 21. februāris. Skatīts: 2022. gada 24. februārī.
  9. «'Dumb and lazy': the flawed films of Ukrainian 'attacks' made by Russia's 'fake factory'». The Guardian. 2022. gada 21. februāris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 21. februāris. Skatīts: 2022. gada 22. februāris.
  10. «Four Russian false flags that are comically easy to debunk». The Telegraph. 2022. gada 21. februāris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 22. februāris. Skatīts: 2022. gada 22. februāris.
  11. «Russia's 'Idiotic' Disinformation Campaign Could Still Lead to War in Ukraine». Vice Media. 2022. gada 21. februāris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 21. februāris. Skatīts: 2022. gada 22. februāris.
  12. «После обстрела Луганская ТЭС остановила работу». Вести.ру. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-02-21. Skatīts: 2022-02-24.
  13. «ASV: Krievijas lēmums atzīt Donbasa “tautas republikas” ir “jauns iebrukums” Ukrainā». TV3. LETA. 2022. gada 22. februāris. Skatīts: 2022. gada 24. februārī.
  14. Rihards Plūme. «Krievija gatavojas izmantot karaspēku ārzemēs – sūtīt vienības uz Ukrainu». Latvijas Sabiedriskais medijs, 2022. gada 22. februāris. Skatīts: 2022. gada 24. februārī.
  15. Aigars Smiltnieks. «Zelenskis paziņo par rezervistu iesaukšanu Ukrainas armijā». Latvijas Sabiedriskais medijs, 2022. gada 23. februāris. Skatīts: 2022. gada 24. februārī.
  16. «Ukrainas parlaments nobalso par ārkārtējā stāvokļa izsludināšanu». Latvijas Sabiedriskais medijs. LETA. 2022. gada 23. februāris. Skatīts: 2022. gada 24. februārī.
  17. «Virs Krievijas vēstniecības Kijevā nolaists karogs». Neatkarīgā Rīta Avīze. 2022. gada 23. februāris. Skatīts: 2022. gada 24. februārī.
  18. «Ukraina cietusi jaunā kiberuzbrukumā». sargs.lv. Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija. LETA. 2022. gada 22. februāris. Skatīts: 2022. gada 24. februārī.
  19. «Lielbritānija nosaka sankcijas piecām Krievijas bankām un trim miljardieriem». Latvijas Sabiedriskais medijs. LETA. 2022. gada 22. februāris. Skatīts: 2022. gada 24. februārī.
  20. «Ukraine: What sanctions are being imposed on Russia?». BBC. 2022. gada 22. februāris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-02-23. Skatīts: 2022-02-24.
  21. «Vācija aptur gāzes cauruļvada «Nord Stream 2» sertifikāciju». Latvijas Sabiedriskais medijs. 2022. gada 22. februāris. Skatīts: 2022. gada 24. februārī.
  22. John Chalmers, Sabine Siebold, Robin Emmott. «EU agrees sanctions 'to hurt Russia' over Ukraine crisis». Reuters (angļu), 2022. gada 22. februāris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-02-24. Skatīts: 2022-02-24.
  23. «Ukrainas krīze: ASV sūtīs armijas papildspēkus uz Baltijas valstīm un noteiks sankcijas Krievijai». Latvijas Sabiedriskais medijs. LETA. 2022. gada 22. februāris. Skatīts: 2022. gada 24. februārī.
  24. «Austrālija un Japāna piemēro sankcijas Krievijai». LETA. 2022. gada 23. februāris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 23. Februāris. Skatīts: 2022. gada 22. februārī.
  25. 25,0 25,1 25,2 Обращение Президента Российской Федерации. 24 февраля 2022 года
  26. 26,0 26,1 26,2 26,3 «Военная операция на Украине. Главное // РБК, 24.02.2022». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-02-24. Skatīts: 2022-02-24.
  27. «Россия атаковала государственную границу Украины с трёх направлений». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-02-24. Skatīts: 2022-02-24.
  28. «Генштаб Украины сообщил об ударах по шести аэродромам». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-02-24. Skatīts: 2022-02-24.
  29. «Война Путин объявил о начале «специальной военной операции» в Донбассе. Онлайн «Медузы»». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-02-24. Skatīts: 2022-02-24.
  30. «Оккупанты захватили два села в Луганской области и взорвали телебашню в Луцке — ГСЧС». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-02-24. Skatīts: 2022-02-24.
  31. «Украина сообщила о захвате сел Меловое и Городище в Луганской области». www.interfax.ru. Интерфакс. 2022-02-24. Skatīts: 2022-02-24.
  32. 32,0 32,1 Teksta tiešraide: Krievija iebrūk Ukrainā jauns.lv 2022. gada 26. februārī
  33. Turpinās sīvas kaujas, krievi zaudē tempu un gaida papildspēkus. Jaunākais par situāciju Ukrainā. Latvijas Avīze. 2022. gada 26. februārī
  34. 34,0 34,1 34,2 34,3 34,4 TEKSTA TIEŠRAIDE: Ukraina turpina atvairīt Krievijas uzbrukumu. 27. februāris lsm.lv 2022. gada 27. februārī
  35. TEKSTA TIEŠRAIDE. 1. marts. Krievijas karaspēks turpina uzbrukumu Ukrainai, apšauda Harkovu un citas pilsētas lsm.lv 2022. gada 1. martā
  36. 36,0 36,1 TEKSTA TIEŠRAIDE: 3. marts. Karš Ukrainā notiek jau nedēļu, Krievijas spēki ieņēmuši Hersonu lsm.lv 2022. gada 3. martā
  37. Putins turpina melot: karš Ukrainā notiekot stingri saskaņā ar plānu lsm.lv 2022. gada 3. martā
  38. «Update 11 – IAEA Director General Statement on Situation in Ukraine». IAEA.org.
  39. 39,0 39,1 39,2 «TEKSTA TIEŠRAIDE: 4. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai, NATO atturēsies no tiešas iesaistīšanās karadarbībā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-03-04.
  40. NATO nenoteiks lidojumiem slēgtu zonu virs Ukrainas lsm.lv 2022. gada 4. martā
  41. 41,0 41,1 41,2 41,3 Krievija uzbrūk Ukrainai: Solītais pamiers Mariupolē izpaliek. 5. marts lsm.lv 2002. gada 5. martā
  42. 42,0 42,1 42,2 42,3 TEKSTA TIEŠRAIDE: 6. marts. Krievijas iebrukums Ukrainā: smaga humānā situācija Mariupolē lsm.lv 2022. gada 6. martā
  43. 43,0 43,1 TEKSTA TIEŠRAIDE. 7. marts. Turpinās uzbrukumi Ukrainas pilsētām, Krievija solījusi atvērt humānos koridorus lsm.lv 2022. gada 7. martā
  44. 44,0 44,1 44,2 44,3 TEKSTA TIEŠRAIDE. 8. marts. Krievija apšauda Ukrainas dzīvojamos rajonus; kara bēgļu skaits sasniedzis divus miljonus lsm.lv 2022. gada 8. martā
  45. 45,0 45,1 TEKSTA TIEŠRAIDE. 9. marts. Krievija jau divas nedēļas uzbrūk Ukrainai; turpinās civiliedzīvotāju evakuācija lsm.lv 2022. gada 9. martā
  46. 46,0 46,1 TEKSTA TIEŠRAIDE. 10. marts. Krievija uzbrūk Ukrainai, ārlietu ministru sarunās nav būtiska progresa lsm.lv 2022. gada 10. martā
  47. 47,0 47,1 47,2 47,3 47,4 47,5 47,6 47,7 47,8 TEKSTA TIEŠRAIDE. 11. marts. Turpinās Krievijas iebrukums Ukrainā lsm.lv 2022. gada 10. martā
  48. Karš Ukrainā. 12. marts: Kijivā gatavojas aizstāvēt pilsētu; no karadarbības zonas evakuēti gandrīz 13 000 (teksta tiešraides arhīvs) lsm.lv 2022. gada 12. martā
  49. 49,0 49,1 TEKSTA TIEŠRAIDE. 13. marts. Nāvējošas apšaudes Ukrainas pilsētās pavada pretkara protesti Krievijā un Eiropā lsm.lv 2022. gada 13. martā
  50. Krievijas iebrukums Ukrainā: raķešu triecieni pilsētām; ziņas par Maskavas lūgumu pēc Pekinas atbalsta. 14. marts (Teksta tiešraides arhīvs) lsm.lv 2022. gada 14. martā
  51. 51,0 51,1 TEKSTA TIEŠRAIDE. 15. marts. Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās jau 20. dienu lsm.lv 2022. gada 15. martā
  52. 52,0 52,1 TEKSTA TIEŠRAIDE: 16. marts. Jau 21. dienu Ukrainā notiek Krievijas izvērsts karš
  53. 53,0 53,1 53,2 53,3 53,4 TEKSTA TIEŠRAIDE: 17. marts. Sākusies Krievijas kara Ukrainā ceturtā nedēļa lsm.lv 2022. gada 17. martā
  54. TEKSTA TIEŠRAIDE: 18. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai lsm.lv 2022. gada 18. martā
  55. 55,0 55,1 TEKSTA TIEŠRAIDE: 19. marts. Krievijas spēki turpina uzbrukumu Ukrainai lsm.lv 2022. gada 19. martā
  56. 56,0 56,1 56,2 TEKSTA TIEŠRAIDE: 20. marts. Krievijas karš Ukrainā: Krievijas spēki iesaistās vietēja mēroga sadursmēs lsm.lv 2022. gada 20. martā
  57. 57,0 57,1 57,2 57,3 TEKSTA TIEŠRAIDE. 21. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai lsm.lv 2022. gada 21. martā
  58. 58,0 58,1 58,2 TEKSTA TIEŠRAIDE. 22. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai lsm.lv 2022. gada 22. martā
  59. 59,0 59,1 TEKSTA TIEŠRAIDE. 23. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai lsm.lv 2022. gada 23. martā
  60. Ukraina jau mēnesi atvaira Krievijas karaspēka iebrukumu (Teksta tiešraides arhīvs. 24. marts) lsm.lv 2022. gada 24. martā
  61. 61,0 61,1 61,2 TEKSTA TIEŠRAIDE. 25. marts. Krievija turpina karu Ukrainā lsm.lv 2022. gada 25. martā
  62. Krievijas karš pret Ukrainu. Svarīgākais 26. martā lsm.lv 2022. gada 26. martā
  63. Zelenskis: Pārtraukt Mariupoles blokādi bez tankiem un lidmašīnām nav iespējams lsm.lv 2022. gada 27. martā
  64. 64,0 64,1 Krievijas karš Ukrainā. Aktuālais 27. martā lsm.lv 2022. gada 27. martā
  65. 65,0 65,1 65,2 TEKSTA TIEŠRAIDE. 28. marts. Ukraina jau 33. dienu pretojas Krievijas iebrukumam lsm.lv 2022. gada 28. martā
  66. Ukraina ziņo par desmitiem apdzīvoto vietu atbrīvošanu no okupantiem lsm.lv 2022. gada 1. aprīlī
  67. 67,0 67,1 Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 3. aprīlī lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī
  68. TEKSTA TIEŠRAIDE. 14. aprīlis. Jau 50. dienu ilgst Krievijas iebrukums Ukrainā lsm.lv 2022. gada 14. aprīlī
  69. Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 15. aprīlī lsm.lv 2022. gada 15. aprīlī
  70. Kijivas mērs: Krievijas spēki sestdienas rītā apšaudījuši Kijivu lsm.lv 2022. gada 16. aprīlī
  71. Ukrainas armija devusi triecienus Krievijas spēkiem Hersonā lsm.lv 2022. gada 10. jūnijā
  72. 72,0 72,1 Kara 108. diena: Krievijas iebrukuma laikā krituši ap 10 tūkstošiem Ukrainas karavīru lsm.lv 2022. gada 11. jūnijā
  73. Ukrainas armijas triecienā Hersonas apgabalā nogalināti divi Krievijas ģenerāļi lsm.lv 2022. gada 11. jūnijā
  74. 74,0 74,1 Briselē spriež par vērienīgākām ieroču piegādēm Ukrainai. Aktuālais 15. jūnijā lsm.lv 2022. gada 15. jūnijā
  75. Situācija frontē Ukrainā saspringta un sarežģīta; briti brīdina par jauna kara iespējamību Eiropā lsm.lv 2022. gada 19. jūnijā
  76. Sprādzieni Harkivā un Mikolajivā; Krievija turpina apšaudīt Slovjanskas apkaimi lsm.lv 2022. gada 11. jūlijā
  77. 77,0 77,1 Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 2. aprīlī lsm.lv 2022. gada 2. aprīlī
  78. 78,0 78,1 TEKSTA TIEŠRAIDE. 4. aprīlis. Krievijas karš Ukrainā lsm.lv 2022. gada 4. aprīlī
  79. TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Plašumā vēršas sašutums par slaktiņu Bučā; prasa un spriež par papildu sankcijām lsm.lv 2022. gada 7. aprīlī
  80. 80,0 80,1 TEKSTA TIEŠRAIDE. 8. aprīlis. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai lsm.lv 2022. gada 8. aprīlī
  81. 81,0 81,1 Ukraina: Krievija gatavo uzbrukumus visu Luhanskas un Doneckas apgabalu okupēšanai lsm.lv 2022. gada 9. aprīlī
  82. [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-10-aprili.a451748/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 10. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 10. aprīlī
  83. TEKSTA TIEŠRAIDE: 11. aprīlis. Ukraina gatavojas Krievijas spēku uzbrukumiem austrumos lsm.lv 2022. gada 11. aprīlī
  84. 84,0 84,1 Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 17. aprīlī lsm.lv 2022. gada 17. aprīlī
  85. 85,0 85,1 [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-18-aprili.a452771/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 18. aprīlī ] lsm.lv 2022. gada 18. aprīlī
  86. 19. aprīlis. Ukraina aizstāvas pret plašu Krievijas okupācijas spēku ofensīvu (teksta tiešraides arhīvs) lsm.lv 2022. gada 19. aprīlī
  87. 87,0 87,1 87,2 TEKSTA TIEŠRAIDE. 21. aprīlis. Ukraina turpina atvairīt Krievijas iebrukumu lsm.lv 2022. gada 21. aprīlī
  88. TEKSTA TIEŠRAIDE: 22. aprīlis. Krievija noraidījusi pamieru pareizticīgo Lieldienās; rietumvalstis sola papildu ieročus Ukrainai lsm.lv 2022. gada 22. aprīlī
  89. Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 23. aprīlī lsm.lv 2022. gada 23. aprīlī
  90. Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 29. aprīlī lsm.lv 2022. gada 29. aprīlī
  91. Krievija turpina iebrukumu Ukrainā. Aktuālais 7. maijā lsm.lv 2022. gada 7. maijā
  92. Upuri raķetes triecienā skolas ēkai; Rietumu līderu vizītes un atbalsts — aktuālais Ukrainā 8.maijā lsm.lv 2022. gada 8. maijā
  93. Krievija ar raķetēm apšauda Odesu. Aktuālais 10. maijā lsm.lv 2022. gada 10. maijā
  94. Ukrainas armija Donbasā sestdien atsitusi deviņus krievu uzbrukumus. Aktuālais 14. maijā lsm.lv 2022. gada 14. maijā
  95. 95,0 95,1 Krievijas spiediens uz Donbasu; ASV 40 miljardu palīdzība Ukrainai. Aktuālais 20. maijā lsm.lv 2022. gada 20. maijā
  96. Krievijas armija cenšas Donbasā izvērst masīvu uzbrukumu. Aktuālais 25. maijā lsm.lv 2022. gada 25. maijā
  97. 102. diena karā Ukrainā: Krievijas spēki ar raķetēm apšauda Kijivu, aktīvākā karadarbība – austrumos lsm.lv 2022. gada 5. jūnijā
  98. Ukrainas prezidents cīņu par Severodonecku saista ar Donbasa likteni lsm.lv 2022. gada 9. jūnijā
  99. 99,0 99,1 Četri mēneši kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā. Aktuālais 24. jūnijā lsm.lv 2022. gada 24. jūnijā
  100. Krievijas spēki no Baltkrievijas ar raķetēm intensīvi apšaudījuši Černihivas, Kijivas un Žitomiras apgabalus lsm.lv 2022. gada 25. jūnijā
  101. Ģenerālštābs: Ukrainas karaspēks atstājis Lisičansku lsm.lv 2022. gada 3. jūlijā
  102. Krievijas karaspēks nesekmīgi centies ieņemt Vuhlehirskas termoelektrostaciju lsm.lv 2022. gada 21. jūlijā
  103. Sprādzieni, liesmas un dūmu mutuļi: Ukrainas kara atblāzma Krievijā uzkarst zinas.tv3.lv 2022. gada 3. maijā
  104. ASV analītiķi: Krievija joprojām neizpratnē par sprādzieniem Krimas kara lidlaukā lsm.lv 2022. gada 11. augustā
  105. «From beginning of invasion, Russian army lost 5,710 killed, wounded, including 198 tanks, 29 helicopters – General Staff». Interfax-Ukraine.
  106. 106,0 106,1 TEKSTA TIEŠRAIDE. 30. marts. Rietumi piesardzīgi vērtē Krievijas solījumus mazināt ofensīvu dažos Ukrainas reģionos lsm.lv 2022. gada 30. martā
  107. 107,0 107,1 Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 16. aprīlī lsm.lv 2022. gada 16. aprīlī
  108. Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 23. aprīlī lsm.lv 2022. gada 23. aprīlī
  109. РФ втратила за час повномасштабної війни в Україні вже 23,2 тис. військовослужбовців і понад тисячу танків Інтерфакс-Україна 2022. gada 30. aprīlī
  110. Ukrainas armija Donbasā sestdien atsitusi deviņus krievu uzbrukumus. Aktuālais 14. maijā lsm.lv 2022. gada 14. maijā
  111. Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 28. maijā lsm.lv 2022. gada 28. maijā
  112. Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 37 300 karavīrus lsm.lv 2022. gada 10. jūlijā
  113. Daniel Michaels. «NATO: Up to 40,000 Russian Troops Killed, Wounded, Taken Prisoner or Missing in Ukraine». The Wall Street Journal, 2022. gada 23. marts. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 23. marts.
  114. «What next for Russia?». The Economist. 2022. gada 2. aprīlis.
  115. «РФ втратила в Україні від початку повномасштабного вторгнення 21 тис. особового складу, 829 танків і 172 літаки». Interfax-Ukraine. 2022. gada 21. aprīlis.
  116. «Russian army says 1,351 soldiers killed in Ukraine». Al Arabiya. 2022. gada 25. marts. Skatīts: 2022. gada 25. marts.
  117. «Overview of the social and humanitarian situation that has developed on the territory of the Donetsk People's Republic as a result of military operations in the period from 9 to 15 April 2022». Human Rights Ombudsman in the Donetsk People's Republic. 2022. gada 15. aprīlis.
  118. 118,0 118,1 «The overview of the current social and humanitarian situation in the territory of the Donetsk People's Republic as a result of hostilities in the period from 19 and 25 February 2022». Human Rights Ombudsman in the Donetsk People's Republic. 2022. gada 12. februāris.
  119. Р. И. А. Новости. Буча и концентрированное зло: последний аргумент против русских. РИА Новости (krievu), 2022. gada 5. aprīlis.
  120. «Overview of the social and humanitarian situation that has developed on the territory of the Donetsk People's Republic as a result of military operations in the period from 2 to 8 April 2022». Human Rights Ombudsman in the Donetsk People's Republic. 2022. gada 8. aprīlis.
  121. Jeremy Herb. «Exclusive: Zelensky says world should be prepared for possibility Putin could use nuclear weapons». CNN, 2022. gada 15. aprīlis.
  122. «Up to 6,000 Russians may have been killed in Ukraine so far, U.S. official estimates». CBS News. 2022. gada 9. marts. Skatīts: 2022. gada 9. marts.
  123. «Russian Defense Ministry to publish data on military deaths from Ukrainian documents». TASS. 2022. gada 16. aprīlis.
  124. «National police: 900 Ukrainians missing, 2,500 killed, 500 illegally imprisoned». Interfax-Ukraine. 2022. gada 18. aprīlis.
  125. «Ukraine: civilian casualty update 21 April 2022». Office of the United Nations High Commissioner for Human Rights. 2022. gada 21. aprīlis.
  126. «The Times»: Kijevā iesūtīti 400 krievu algotņi Zelenska nogalināšanai lsm.lv 2022. gada 28. februārī
  127. «Vagner» algotņi gatavojuši atentātu pret Ukrainas prezidentu un premjerministru lsm.lv 2022. gada 26. martā
  128. Ukraina: krievu diversanti vairākas reizes mēģinājuši likvidēt Zelenski lsm.lv 2022. gada 14. aprīlī
  129. Zelenskis veicis kadru tīrīšanu: atbrīvojis no amata Ukrainas specdienesta vadītāju un ģenerālprokurori lsm.lv 2022. gada 17. jūlijā
  130. Ukrainā turpinās karš; smagi uzbrukumi Harkivā un Hersonā zinas.tv3.lv 2022. gada 2. martā
  131. «ANO tiesa pieprasa Krievijai nekavējoties izbeigt uzbrukumu Ukrainai. 16. marts (Teksta tiešraides arhīvs)». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-05-03.
  132. TEKSTA TIEŠRAIDE. 6. aprīlis. Ukraina saņems papildu prettanku sistēmas; smagākās kaujas Austrumukrainā lsm.lv 2022. gada 6. aprīlī
  133. «Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai, apšauda Kramatorskas dzelzceļa staciju. 8. aprīlis (Teksta tiešraides arhīvs)». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-05-03.
  134. «Žurnālists un Kramatorskas stacijas apšaudīšanas aculiecinieks: «Tā bija asinspirts»». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-05-03.
  135. Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 28. aprīlī lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī
  136. Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 3. maijā lsm.lv 2022. gada 3. maijā
  137. «Upuri raķetes triecienā skolas ēkai; papildu atbalsts no Lielbritānijas – aktuālais Ukrainā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-05-08.
  138. Ukrainu pametuši jau seši miljoni bēgļu. Aktuālais 12. maijā lsm.lv 2022. gada 12. maijā
  139. «CNN video: Krievijas karavīri ar šāvieniem mugurā nogalina Ukrainas civiliedzīvotājus». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-05-16.
  140. «Ukrainā no Krievijas karaspēka okupācijas atbrīvotas 1015 apdzīvotās vietas. Aktuālais 14. maijā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-05-14.
  141. Krievija apgalvo, ka padevušies 1730 Mariupoles aizstāvju. Aktuālais Ukrainā 19. maijā lsm.lv 2022. gada 19. maijā
  142. «Ukrainas pilsētā Kremenčukā Krievijas raķetes triecienā tirdzniecības centram vismaz 10 upuri». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-06-29.
  143. «Kremenčukā pabeigta tirdzniecības centra apšaudē bojāgājušo meklēšana. Aktuālais 28. jūnijā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-06-29.
  144. Zelenskis: Krievija izšāvusi uz Ukrainu ap 3000 raķešu lsm.lv 2022. gada 2. jūlijā
  145. Ukrainā daudzviet skan gaisa trauksmes; pieaug upuru skaits Časivjarā lsm.lv 2022. gada 12. jūlijā
  146. Vinnicā sēro par Krievijas raķešu trieciena upuriem lsm.lv 2022. gada 15. jūlijā
  147. Eiropadomes priekšsēdis pēc Bučas slaktiņa sola jaunas sankcijas pret Krieviju lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī
  148. Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 3. aprīlī lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī
  149. "Der Spiegel": Vācijas izlūkdienests pārtvēris Krievijas karavīru sarunas Bučā. Bučā bijuši vāgnerieši tvnet.lv 2022. gada 7. aprīlī
  150. Ukrainas izlūkdienests: Krievijas armija legalizē marodierismu Ukrainā lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī
  151. Kas ir marodierisms? lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī
  152. Krievijā oficiāli atļauj graudu izlaupīšanu no Ukrainas la.lv 2022. gada 28. aprīlī
  153. Krievija ziņo par vairāk nekā 50 ukraiņu karagūstekņu nāvi apšaudē lsm.lv 2022. gada 29. jūlijā
  154. CNN izmeklēšana: Krievijas versija par ukraiņu karagūstekņu nāvi ir izdomāta lsm.lv 2022. gada 11. augustā
  155. «Hackers Destroyed Data at Key Ukraine Agency Before Invasion». www.bloomberg.com. Skatīts: 2022-03-01.
  156. Hakeri sākuši vērienīgu kiberuzbrukumu: lielākajā daļā Krievijas televīzijas kanālu skan ukraiņu mūzika. Latvijas Avīze. 2022. gada 26. februārī
  157. «Krievija piekto dienu turpina uzbrukumu Ukrainai. 28. februāris (Teksta tiešraides arhīvs)». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-03-01.
  158. TEKSTA TIEŠRAIDE. 29. marts. Krievija mazinās ofensīvu pret Kijivu, Stambulā notikušas miera sarunas lsm.lv 2022. gada 29. martā
  159. Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 28. aprīlī lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī
  160. «ES vienojas par jaunām sankcijām pret Krieviju par iebrukumu Ukrainā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-02-28.
  161. «Eiropas Savienība izslēdz septiņas Krievijas bankas no SWIFT sistēmas». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-03-02.
  162. «Eiropas Savienība vienojas par jaunām sankcijām pret Baltkrieviju». nra.lv (latviešu). Skatīts: 2022-03-02.
  163. Eiropas Komisija iesaka piešķirt ES kandidātvalsts statusu Ukrainai un Moldovai lsm.lv 2022. gada 17. jūnijā
  164. ««Bloomberg»: Jaunajā NATO koncepcijā Krievijas uzvedība tiks atzīta par tiešiem draudiem». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-05-16.
  165. «ASV paziņo par sankcijām pret prokrievisko kaujinieku pašpasludinātajām republikām Austrumukrainā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-02-28.
  166. «ASV prezidents paziņo par papildu sankcijām pret Krieviju un eksporta kontroli». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-02-28.
  167. «8. marts. Krievija apšauda Ukrainas dzīvojamos rajonus; kara bēgļu skaits sasniedzis 2 miljonus (teksta tiešraides arhīvs)». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-03-09.
  168. «ES vienojas par jaunām sankcijām pret Krieviju par iebrukumu Ukrainā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-05-15.
  169. «Putins atturējies izsludināt eskalāciju karā pret Ukrainu. Aktuālais 9. maijā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-05-15.
  170. «Ar raķešu un aviācijas uzbrukumiem smagākās cīņas turpinās Ukrainas dienvidaustrumos. Aktuālais 13. maijā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-05-15.
  171. Lossi plats 1a, 15165 Tallinn. «Eelnõu». Riigikogu (igauņu). Skatīts: 2022-03-02.
  172. ERR. «Galerii: rahvarohke meeleavaldus Vabaduse väljakul Ukraina toetuseks». ERR (igauņu), 2022-02-26. Skatīts: 2022-03-02.
  173. «VIDEO: Tallinā Ukrainas atbalstam pulcējušies 30 000 cilvēku». nra.lv (latviešu). Skatīts: 2022-03-02.
  174. «Igaunija nolēmusi slēgt savu gaisa telpu Krievijas aviokompāniju lidmašīnām». nra.lv (latviešu). Skatīts: 2022-03-02.
  175. Igaunija atceļ pagaidu robežkontroli ar Latviju lsm.lv 2022. gada 25. maijā
  176. «Latvijā aizliedz vairāku Krievijas telekanālu translāciju». Latvijas Sabiedriskais medijs. 2022. gada 24. februāris. Skatīts: 2022. gada 24. februārī.
  177. «NEPLP aizliedz Latvijā retranslēt Krievijas kanālus «MIR 24» un «RTVI»». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-02-28.
  178. «Latvija pārtrauc izsniegt vīzas Krievijas pilsoņiem». Latvijas Sabiedriskais medijs. 2022. gada 24. februāris. Skatīts: 2022. gada 24. februārī.
  179. «Latvija gatava uzņemt 10 000 iespējamo Ukrainas bēgļu». Latvijas Sabiedriskais medijs. 2022. gada 24. februāris. Skatīts: 2022. gada 24. februārī.
  180. Bez komentāriem šodien Latvijas Ārlietu ministriju pameta Krievijas vēstniecības pilnvarotais lietvedis Latvijā. Latvijas Avīze. 2022. gada 25. februārī
  181. «Latvija nolēmusi slēgt gaisa telpu Krievijas lidmašīnām; vēl vajadzīgs valdības lēmums». nra.lv (latviešu). Skatīts: 2022-03-02.
  182. «Latvijas pilsoņi kā brīvprātīgie drīkstēs karot Ukrainas pusē». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-02-28.
  183. «Latvija iesaldē attiecības ar Krievijas muitu; Latvijas Pasts nepiegādās Krievijas un Baltkrievijas presi». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-03-02.
  184. ««Ziedot.lv» Ukrainai savākti jau 3,8 miljoni eiro; palīdzība līdz šim sniegta miljona eiro apmērā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-03-02.
  185. «Saeima vienbalsīgi pieņem Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumprojektu». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-03-03.
  186. «Latvijas slimnīcas gatavas vienlaikus ārstēt vairākus simtus Ukrainas karā ievainoto». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-03-03.
  187. «Rīgā notiks gājiens «Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!»». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-03-05.
  188. «VIDEO: Ukrainas atbalsta pasākumā Rīgā pulcējušies ap 30 000 cilvēku». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-03-05.
  189. Ap 200 sieviešu iepretim Krievijas vēstniecībai Rīgā protestē pret seksuālo vardarbību karā Ukrainā lsm.lv 2022. gada 20. aprīlī
  190. «Gājiens pret padomju mantojumu noslēdzies bez īpašiem starpgadījumiem». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-05-21.
  191. Šodien no Latvijas informatīvās telpas pazūd visas Krievijas TV programmas lsm.lv 2022. gada 9. jūnijā
  192. Saeima atzīst Krieviju par terorismu atbalstošu valsti lsm.lv 2022. gada 11. augustā
  193. «Re:Check» pārbauda melus par bēgļiem, zemo dzīves līmeni Rietumos un iznīcināto ražošanu Latvijā lsm.lv 2022. gada 28. martā
  194. Latvijā 11 254 ukraiņu bēgļi saņēmuši uzturēšanās dokumentus ar tiesībām uz nodarbinātību lsm.lv 2022. gada 1. aprīlī
  195. Ministre: Latvijā patlaban varētu būt ap 18 000 Ukrainas kara bēgļu lsm.lv 2022. gada 5. aprīlī
  196. Ukrainas kara bēgļu faktiskais skaits Latvijā — nezināms; trūkst arī datu apmaiņas Eiropas līmenī lsm.lv 2022. gada 27. aprīlī
  197. «Ukrainas bēgļu atbalstam paredz 116,3 miljonus eiro; mājsaimniecībām būs līdz 300 eiro izmitināšanas pabalsts». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-05-04.
  198. «Ukrainas bēgļiem primāro palīdzību plāno piedāvāt arī pēc 90 dienu valsts atbalsta perioda». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-05-17.
  199. Ukrainas bēgļu skaits Latvijā sasniedzis 30 000; skolās mācās 4000 ukraiņu bēgļu bērni lsm.lv 2022. gada 23.maijā
  200. Latvijas izglītības iestādēs mācās vairāk nekā 4000 ukraiņu kara bēgļu bērni LETA 23.05.2022
  201. «Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā izsludina ārkārtējo stāvokli Lietuvā». lsm.lv (latviešu). 2022-02-24. Skatīts: 2022-03-02.
  202. «В Вильнюсе прошла акция в поддержку Украины. Ландсбергис: настал момент истины». lrt.lt (krievu). 2022-02-25. Skatīts: 2022-03-02.
  203. «Lietuvā Ukrainas atbalsta akcijās piedalās desmitiem tūkstoši cilvēku». TVNET (latviešu). 2022-02-24. Skatīts: 2022-03-02.
  204. Ignas Jačauskas. «LRTK dėl karo kurstymo uždraudė retransliuoti 6 rusiškas ir baltarusiškas televizijas». DELFI (lietuviešu). Skatīts: 2022-03-02.
  205. «Lietuvas parlaments atzīst Krieviju par teroristisku valsti». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-05-16.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]