Ilka Kanerva

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Ilka Kanerva
Ilkka Kanerva
Kanerva 2016. gadā
Kanerva 2016. gadā
Personīgā informācija
Dzimis 1948. gada 28. janvārī (71 gads)
Ūsikaupunki, Karogs: Somija Somija
Pilsonība Karogs: Somija Somija
Amatā 2014. gada 2. jūlijs — 2016. gads
Valsts amati
Somijas ārlietu ministrs
Amatā 2007. gada 19. aprīlis — 2008. gada 4. aprīlis
Premjerministra vietnieks
Amatā 1991. gada 26. aprīlis — 1991. gada 23. augusts
Darba lietu ministrs
Amatā 1991. gada 26. aprīlis — 1995. gada 12. aprīlis
Transporta ministrs
Amatā 1990. gada 28. augusts — 1991. gada 25. aprīlis

Ilka Armass Mikaels Kanerva (Ilkka Armas Mikael Kanerva, dzimis 1948. gada 28. janvārī) ir Somijas politiķis. Bijis EDSO Parlamentārās asamblejas prezidents. Viņš ir Nacionālās koalīcijas partijas (Kokoomus) biedrs. Somijas parlamenta Eduskuntas deputāts kopš 1975. gada. Bijis trīs valdību ministrs: transporta, darba lietu un ārlietu ministrs.

Kanerva vairākkārt iesaistīts skandālos un bijis apsūdzēts kukuļņemšanā.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ilka Kanerva dzimis Lokalahti (tagad Ūsikaupunki daļa).

No 1972. līdz 1976. gadam Kanerva bija Nacionālās koalīcijas partijas Jauniešu līgas priekšsēdētājs. 1975. gadā ievēlēts Eduskuntā. 1980. gadā Turku universitātē viņš ieguva maģistra grādu politoloģijā.

No 1987. līdz 1990. gadam Ilka Kanerva bija Hari Holkeri valdības premjerministra biroja ministrs. 1989. gadā viņš iecelts arī par ministru Finanšu ministrijā, kur bija atbildīgs par pārvaldes izstrādi. 1990. gada 28. augustā Kanerva kļuva par transporta ministru. Pēc centriski noskaņotā Esko Aho ministru kabineta apstiprināšanas 1991. gada 26. aprīlī, Kanerva saglabāja vietu valdībā, kļūstot par darba lietu ministru. Vienlaicīgi bija premjerministra vietnieks (līdz 1991. gada augustam) un ministrs Finanšu ministrijā.

Pēc Aho valdības atkāpšanas 1995. gada aprīlī Kanerva darbojās Somijas Bankas parlamenta uzraudzības padomē, kuru vadīja no 1995. līdz 2003. gadam. No 1999. līdz 2003. gadam vadīja Eduskuntas Aizsardzības komiteju. 2003. gadā Ilka Kanerva kļuva par Eduskuntas priekšsēdētāja otro vietnieku. 2007. gadā (no marta līdz aprīlim) bija parlamenta priekšsēdētāja pirmais vietnieks.

2007. gadā Kanerva kļuva par Mati Vanhanena valdības ārlietu ministru. Divas reizes oficiāli ticies ar ASV valsts sekretāri Kondolīzu Raisu. 2008. gadā Somija bija EDSO prezidējošā valsts, un Ilka Kanerva bija EDSO priekšsedētājs. 2008. gada sakumā atklājās fakti, ka Kanerva no sava dienesta tālruņa sūtījis vairākus simtus īsziņu 29 gadu vecai striptīza dejotājai Johannai Tukiainenai. 2005. gadā viņš bija sūtījis īsziņas kailmodelei Marikai Fingerosai. 4. aprīlī Kanerva atkāpās no amata, viņa vietā par ārlietu ministru kļuva Aleksanders Stubs.[1]

2010. gadā Ilka Kanerva tika apsūdzēts par kukuļa saņemšanu vairāk nekā 50 tūkstošu EUR apmēra laika periodā no 2007. līdz 2008. gadam, sponsorējot viņa 60 gadu jubileju un priekšvēlēšanu kampaņu. 2012. gada 18. aprīlī Helsinku apriņķa tiesa Kanervam piesprieda 1 gadu 3 mēnešus nosacīta ieslodzījuma. 2013. gada 27. jūnijā apelācijas tiesa attaisnoja Kanervu, kā arī trīs uzņēmējus šajā lietā. 2014. gada 30. aprīlī Augstākā tiesa noraidīja apelāciju un atzina Kanervu par nevainīgu.

2013. gadā Kanerva kļuva par EDSO Parlamentārās asamblejas vice prezidentu. 2014. gada 2. jūlijā Kanerva ievēlēts par EDSO Parlamentārās asamblejas prezidentu.[2] 2016. gada vidū viņu šajā amatā nomainīja Austrijas pārstāve Kristīne Mutonena. Kanerva turpināja darbu EDSO Parlamentārajā asamblejā kā emiritētais prezidents un īpašais pārstāvis starpniecībā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Erotisku SMS skandāls Somijas valdībā Dienas Bizness, 2008. gada 1. aprīlis
  2. Ilkka Kanerva elected to top OSCE post Yle, 2.7.2014

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]


Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Raimo Vistbaka
Transporta ministrs
1990—1991
Pēctecis:
Ole Norbaks
Priekštecis:
Perti Pāsio
Premjerministra vietnieks
1991. gads
Pēctecis:
Perti Salolaineni
Priekštecis:
Mati Puhaka
Darba lietu ministrs
1991—1995
Pēctecis:
Līsa Jākonsāri
Priekštecis:
Erki Tuomioja
Ārlietu ministrs
2007—2008
Pēctecis:
Aleksanders Stubs
Priekštecis:
Ranko Krivokapičs
EDSO Parlamentārās asamblejas prezidents
2014—2016
Pēctecis:
Kristīne Mutonena