Imanuels Volerstīns

Imanuels Volerstīns; Immanuel Wallerstein
Imanuels Volerstīns 2008. gadā
Personīgā informācija
Dzimis	1930. gada 28. septembrī ; Ņujorka, ASV
Miris	2019. gada 31. augustā (88 gadi); Brenforda, Konektikuta, ASV
Nodarbošanās	sociologs, vēsturnieks
Augstskola	Kolumbijas Universitāte

Imanuels Volerstīns (angļu: Immanuel Maurice Wallerstein; 1930—2019) bija amerikāņu sociologs un ekonomikas vēsturnieks. Pasaules sistēmas teorijas pamatlicējs.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Imanuels Volerstīns dzimis 1930. gada 28. septembrī Ņujorkā. 1951. gadā viņš ieguva bakalaura grādu Kolumbijas Universitātē, kur 1959. gadā ieguva arī doktora grādu socioloģijā. Volerstīna karjera ilga vairākus gadu desmitus, kuru laikā viņš ieņēma dažādus akadēmiskos amatus.

Pamatidejas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Volerstīna pasaules sistēmas teorija ir pieeja pasaules vēstures un sociālo pārmaiņu izpētei, kas aplūko pasauli kā vienotu sociālo sistēmu, kuru veido valstu ekonomiskā un politiskā mijiedarbība. Tā uzsver kapitālistiskās pasaules ekonomikas vēsturisko dinamiku un tās ietekmi uz sociālajām struktūrām un procesiem.

Teorijas pamatelementi:

Ekonomiski attīstītas un dominējošas valstis ar augsti attīstītu rūpniecību un tehnoloģiju. Tās kontrolē lielāko daļu pasaules finanšu un resursu un tām ir ievērojama politiskā ietekme.
Pusperifērija: valstis ar vidēju ekonomiskās attīstības līmeni. Tām piemīt gan kodola, gan perifērijas iezīmes, un pasaules ekonomikā tās darbojas kā starpnieki.
Perifērija: mazāk attīstītas valstis, kas atkarīgas no izejvielu un lēta darbaspēka eksporta. Tās izmanto kodola un daļēji perifērijas valstis.

Savā grāmatā "Vēsturiskais kapitālisms" Volerstīns pēta kapitālisma kā vēsturiski specifiskas ekonomiskās sistēmas veidošanās un attīstības procesu. Viņš uzsver, ka kapitālismam raksturīga pastāvīga tirgu paplašināšanās, kapitāla uzkrāšana un nevienmērīga attīstība. Volerstīns bija pārliecināts, ka kapitālismam kā pasaules sistēmai ir ierobežots mūžs un ka to galu galā aizstās taisnīgāka un vienlīdzīgāka sistēma. Viņš arī uzsvēra, cik svarīgi ir pētīt ilgtermiņa vēsturiskos procesus un sociālo pārmaiņu dinamiku.