Socioloģija

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Socioloģija ir zinātne, kurā tiek pētītas sabiedrības likumsakarības un procesi

Socioloģija (latīņu: socius — ‘sarunu biedrs’) ir sociālā zinātne, kurā tiek pētītas sabiedrības likumsakarības un procesi, kas apvieno vai nošķir cilvēkus kā indivīdus un kā grupu locekļus. Socioloģija pēta arī sociālo stratifikāciju jeb noslāņošanos.

Mūsdienu sociologu pētījumi ir vērsti uz sabiedrības makrostruktūru (rasu, etniskās piederības, sociālo slāņu un dzimumu), sabiedrības institūciju (piemēram, ģimeņu) un mikroprocesu (starppersonu attiecību) izpēti, izvērtējot iemeslus to krīzēs (noziegumi, šķiršanās). Visbiežāk pētniecībā tiek izmantotas statistiskas metodes, veidojot situācijas attīstības modeļus, tomēr populāras ir arī kvalitatīvās metodes (intervijas, fokusgrupu diskusijas un etnogrāfiskās metodes).

Tā kā socioloģija ir vērsta uz visām cilvēku īpašībām, tad tā stipri pārklājas ar citām zinātnēm. Ar socioloģiju visciešāk saistītās zinātnes ir antropoloģija, kriminoloģija, demogrāfija un sociālā psiholoģija.

Socioloģijas vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Franču filozofs Ogists Konts ieviesa jēdzienu "socioloģija"

Mūsdienu socioloģijas pirmsākumi meklējami 18.—19. gadsimtā kā sekas straujām sabiedrības pārmaiņām, lai gan jau sengrieķu filozofi pievērsās tam, ko saprotam ar socioloģiju. Terminu "socioloģija" 1838. gadā ieviesa franču filozofs Ogists Konts. Līdz tam laikam tā bija daļa no filozofijas. Ogists Konts uzskatīja, ka socioloģijai jābalstās nevis uz atziņām, kā tas bija līdz tam, bet gan uz secinājumiem, kas izriet no reālu un patiesu faktu analīzes rezultātiem, kā tas ir citās zinātnēs. Socioloģijas mērķis bija noskaidrot, kas sociālās grupas apvieno, kā arī izprast sociālās norobežošanās iemeslus un spēt šos procesus kontrolēt. Par kvalitatīvās socioloģijas pamatlicēju tiek uzskatīts Makss Vēbers.[1]

Socioloģijas mērķi un metodes[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopš 19. gadsimta beigās socioloģija kļuva par zinātnes nozari, tiek daudz diskutēts par tās mērķiem. Daži zinātnieki apgalvo, ka tās mērķis ir vienkārši saprast sociālo grupu būtību un uzvedību, savukārt citi apgalvo, ka socioloģijas mērķis ir radīt pārmaiņas sabiedrībā, kā rezultātā sociālā vide kļūst arvien labāka un labāka. Būtībā pamatjautājums ir tāds: vai socioloģija ir tikai aprakstoša zinātne, vai tomēr tā izveido standartus, kas pārmaiņu rezultātā sabiedrībai ir jāsasniedz?

Daudzas metodes, kas tiek izmantotas socioloģiskajā analīzē, ir tādas pašas kā citās zinātņu nozarēs. Tie ir novērojumi, statistiskie mērījumi, informācijas vākšana, eksperimentēšana un pārbaudes. Galvenā problēma visām metodēm ir mainīgo lielumu kontrolēšana. Socioloģiskajos pētījumos ir daudz vairāk mainīgo neka eksaktajās zinātnēs, jo cilvēku uzvedību ir grūtāk paredzēt un kontrolēt nekā, piemēram, dzīvnieku vai augu uzvedību.

Literatūra[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Zepa B., Zobena A. (Zin. red.) (1996). Cilvēks un dzīve socioloģijas skatījumā. Rīga: RANTI.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Max Weber: The Father of Modern Sociology (angliski). voices.yahoo.com. Atjaunināts: 2012-02-03.

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Commons:Category
Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skatīt: socioloģija