Konektikuta

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Konektikuta
Connecticut

Flag of Connecticut.svg

Seal of Connecticut.svg
Karogs Zīmogs
Map of USA CT.svg
Vispārēja informācija
Oficiālā valoda: angļu valoda
Administratīvais centrs: Hārtforda
Lielākā pilsēta: Hārtforda
Kad iestājās ASV: 1788. gada 9. janvāris
Laika josla: UTC-5
Saīsinājumi: CT Conn. US-CT
Mājaslapa: www.ct.gov
Iedzīvotāji
Iedzīvotāju skaits (2010): 3 574 097 (29. vieta ASV)
Iedzīvotāju blīvums: 271,4/km² (4. vieta ASV)
Vidējie ieņēmumi uz saimniecību: 55 970 $ (4. vieta ASV)
Rasu sastāvs: baltie - 77,6%
melnie - 10,1%
Reliģijas: protestanti - 27%
katoļi - 43%
nereliģiozi - 23%
Ģeogrāfija
Platība: 14 371 km² (48. vieta ASV)
Garums: 177 km
Platums: 113 km
Ūdens platība: 12,6 %
Augstākais punkts: Frisela kalna nogāze, 726 m
Vidējais augstums: 152 m
Zemākais punkts: 0 m

Konektikuta - viens no Amerikas Savienoto Valstu štatiem, atrodas Jaunanglijas reģionā. Konektikutas galvaspilsēta ir Hārtforda.

Konektikuta robežojas ar Masačūsetsas, Ņujorkas un Rodailendas štatiem, kā arī ar Longailendas līci.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirms eiropiešu ierašanās Konektikutas teritorijā dzīvoja vairākas algonkinu tautas. Pirmais eiropietis, kurš izpētīja štata piekrasti, bija nīderlandietis Adriēns Bloks (Adriaen Block). Nīderlandieši nodibināja apmetni netālu no mūsdienu Hārtfordas un nodarbojās ar kažokādu tirdzniecību. 1633. gadā teritorijā ieradās angļi un nodibināja vairākas citas apmetnes. 1636. gadā nodibinājās angļu Konektikutas kolonija. 1637. gadā izcēlās t. s. Pekotu karš starp kolonistiem un to sabiedrotajiem un indiāņu pekotu tautu. Pekoti tika smagi sakauti. XVIII gadsimta beigās robežu disputs Konektikutu noveda pie atklātas karadarbības ar Pensilvāniju.

ASV neatkarības kara laikā Konektikutā lielas cīņas nenotika, jo jau pirms tam kolonijā bija nodibināta pašpārvalde. Konektikuta ir viens no trīspadsmit štatiem, kas 1776. gadā izveidoja ASV.

XIX un XX gadsimtā Konektikutā strauji attīstījās moderna rūpniecība. Līdz pat XX gadsimta trīsdesmitajiem gadiem štatā bija vislielākais izdoto patentu skaits uz iedzīvotāju visā valstī. Pasaules kari deva spēcīgu impulsu štata militārajai rūpniecībai. XX gadsimta beigās indiāņu rezervācijām atļāva savās teritorijās atklāt kazino, rezultātā ievērojami palielinājās indiāņu rezervāciju ieņēmumi.

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc tautas skaitīšanas datiem 2010. gadā štatā bija 3 574 097 iedzīvotāju.

Galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]