Impērijas brīvpilsēta

Vikipēdijas lapa
Impērijas brīvpilsētas 18. gadsimtā

Impērijas brīvpilsēta (vācu: Reichsstadt vai Freie Reichsstadt) bija pilsētas juridiskā forma Svētās Romas impērijā, kas parasti norādīja uz to, ka pilsēta pakļaujas tieši imperatoram (nevis vietējiem augstmaņiem). Nosaukums arī varēja norādīt, ka pilsēta dibināta uz imperatoram piederošās zemes. Nosaukumu "Brīvā impērijas pilsēta" (Freie Reichsstadt) precīzi varēja attiecināt tikai uz septiņām pilsētām: Bāzeli, Strasbūru, Špeijeru, Vormsu, Maincu, Ķelni un Regensburgu, kuras bija izcīnījušas brīvību no baznīcas augstmaņu varas. 1422. gada sarakstā minētas 75 brīvpilsētas, 1521. gada sarakstā ir jau 84 brīvpilsētas, bet 18. gadsimta beigās to skaits bija samazinājies līdz 51.[1]

Daudzas pilsētas Impērijas brīvpilsētas statusu ieguva mierīgā ceļā, izmantojot politiskās jukas impērijā, vai ar kukuļu palīdzību. Šo statusu varēja arī zaudēt. Maincas brīvpilsētu 1462. gadā iekaroja un pakļāva vietējais arhibīskaps. Trīre no brīvpilsētas statusa atteicās pati, lai atbrīvotos no augstajām izmaksām. Dažreiz imperatori statusu atņēma kā sodu dumpīgajiem pilsētniekiem. Bezansona nonāca Spānijas un vēlāk Francijas pakļautībā. Bāzele pievienojās Šveices konfederācijai. Strasbūru, Kolmaru, Hāgenavu un vairākas citas brīvpilsētas iekaroja Francija.

Bagātākās brīvpilsētas, tādas kā Lībeka, Nirnberga un Augsburga darbojās gandrīz kā neatkarīgas valstis. Tās sāka karus, slēdza līgumus un veidoja pilsētu savienības. Brīvpilsētas sadalījās divos lielākos grupējumos — Reinas un Švābijas. 1489. gada impērijas parlaments Frankfurtē nolēma, ka brīvpilsētām ir tiesības piedalīties impērijas parlamentā. Vestfālenes miera līgums 1648. gadā apstiprināja brīvpilsētas kā trešo politisko spēku impērijā.[1]

1815. gadā, izveidojoties Vācu savienībai, vienīgi Hamburga, Lībeka, Brēmene un Frankfurte pie Mainas saglabāja brīvpilsētas statusu. 1866. gadā Frankfurti pie Mainas anektēja Prūsijas karaliste. Nacistiskās Vācijas laikā Lībeka zaudēja brīvpilsētas statusu un mūsdienās vienīgi Hamburga un Brēmene oficiāli saglabā brīvpilsētas statusu un neatkarīgu pašpārvaldi.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]