Inženierģeodēzija

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Inženierģeodēzija ir ģeodēzijas zinātnes virziens, ko izmanto inženierizpētes darbos, veicot zemes virsmas un formas mērījumus[1] transporta ceļu līniju izmeklēšanā pirms būvniecības, rekonstrukcijas un uzturēšanas darbos, zemes ierīcībā, mežierīcībā, mežizstrādē, videssaimniecībā un aizsardzībā, derīgo izrakteņu ieguvē u.c.

Veic tādus ģeodēziskos darbus, kā: uzmērījumus, nivelēšanu, līkņu sadali u.c.
Šie darbi galvenokārt ir:
1) Taisnu līniju nospraušana un mērījumi;
2) Leņķu mērījumi starp šīm taisnēm;
3) Līkņu sadale uz vietas;
4) Augstumpunktu uz zemes virsmas noteikšana.

Taisnu līniju nospraušana un mērījumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirms uz vietas izmērīt taisnu līniju, nepieciešams ar stigmietiņiem nospraust līniju (trasi).
Nospraustās līnijas mēra ar 20 m tērauda lentu, īsās līnijas var mērīt ar ruleti.
Dzelzceļa un autoceļu būvē trasi piketē ik pēc katriem 100 m. Zemē iedzen piketmietiņu. Blakus iedzen pamatīgāku un augstāku tā sargmietu, uz kura uzraksta piketa numuru.
Bez piketmietiņiem atzīmēti tiek arī starpmietiņi, kurus dēvē par plusiem. Uz sargmietiem pie plusiem raksta attālumu līdz iepriekšējam piketam. Ja piemēram, uz vietas atzīmējamais punkts piketu apsteidz par 65 m, tad uz sargmieta raksta +65.

Leņķu mērījumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzelzceļu un autoceļu būvē parasti izmanto goniometru un teodolītu.

Goniometrs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Goniometra mērījumu shēma

Goniometrs ir vienkārš, lēts un ērts instruments, dod pietiekamu precizitāti daudziem darbiem.

Precīziem mērījumiem jāizmanto teodolīts. Goniometrs sastāv no diviem cilindriem: apakšējais (limbs) un augšējais (alidads). Uz apakšējā cilindra ieslīpās augšējās malas leņķa grādu skalas raksts no 0 - 360⁰. Uz apakšējā cilindra malas iegrieztas diopras: zem iedaļas ar ierakstu 0 - acs diopra (šaura sprauga); bet zem dalījuma 180 - priekšmetdiopra (plats šķēlums ar matu). Šīs diopras sauc par nekustīgām.

Augšējam cilindarm ir diopru pāris, kas dod ddivus savstarpēji perpendikulārus virzienus. Šīs dopras suc par kustīgām. Zem kustīgā diopru pāra ievietoti noniji (vernjeri), kuru precizitāte parasti ir 2 min.

Virs goniometra novietota busole.

Augšējais cilindrs brīvi rotē uz ass, kas nostiprināta apakšējā cilindrā. Goniometru uzmauc uz kārts vai speciāla trijkāja statīva.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzelzceļa trase
Ģeodēzijas zinātne.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. S.V.Amelin_ M.P.Smirnov_ V.I.Ryazancev i.dr. Ustroistvo_ remont i tekuschee soderjanie jeleznodorojnogo puti. – M_ Transport 1981. – 286 s.