Dzelzceļa trase

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
S veida līkne divceļu posmā

Dzelzceļa līnijas trase raksturo ceļa garenass stāvokli telpā. Trases projekciju horizontālā plaknē sauc par līnijas plānu, bet līnijas izvērsi vertikālajā plaknē — par līnijas profilu. Piesaiste ir gan sliedes galviņas līmenim un virzienam, gan attiecīgi zemes klātnes līmenim un virzienam caur virsbūves kārtu.

Dzelzceļa trasi nosaka projekti atbilstoši būvniecības normām un noteikumiem. No līnijas kategorijas ir atkarīgi tās galvenie parametri, tehniskie nosacījumi, pieļaujamie vilcienu kustības ātrumi, līnijas iekārtu jauda.

Zemes joslu gar trasi, kurā izvieto sliežu ceļu un citas dzelzceļa iekārtas, kā arī dzelzceļa ēkas un aizsargstādījumus, sauc par zemes nodalījuma joslu. Tās apjomu nosaka, kā minimums, zemes klātnes šķērsprofils, būvju tuvinājuma gabarītizmēri, kontakttīkla balstu. iekārtu un apakšstaciju, AGL, kā arī SCB iekārtu un norobežojuma būvju aizņemtā platība un pieskaitot kādu rezervi, cik nu kādos apstākļos nepieciešams, t.sk. ņemot vērā nepieciešamo perspektīvo attīstību ilgtermiņā. Iespēju robežās trasi veido taisnu, tomēr tas pastāvīgi nav iespējams, tāpēc periodiski trases taisnos posmus, kā plānā tā profilā savstarpēji savieno ar līknēm. Līknes ar mazu rādiusu prasa ātrumu samazināšanu. Tāpēc to rādiusus izvēlas no dzelzceļa līnijas vispārīgā ekspluatācijas konteksta. Katram elementa, kā taisnēm tā līknēm ir garuma parametrs. Profila taisnēm — arī šī elementa slīpums jeb kāpums (kritums), ko izsaka promilēs jeb tūkstošdaļās. Bet līknēs sasaistītie parametri ir: pagrieziena leņķis; rādiuss R; garums, kā iepriekš minēts; tangenss. Nedzēstā centrbēdzes paātrinājuma dēļ līknē pastiprināti izdilst sliedes un riteņi. Līknes apgrūtina redzamību, kas prasa veikt dažādus ekspluatācijas pasākumus. Līknes ar lielu nedzēsto centrbēdzes paātrinājumu papildus sajūdz ar pārejas līknēm, kurās nedzēstais centrbēdzes paātrinājums attīstās pakāpeniski, vienlaicīgi nodrošinot pakāpenisku ārējā pavediena aprēķināto paaugstinājumu un rādiusa pakāpenisku samazināšanu līdz pamatlīknes pastāvīgajam lielumam, bet līknēs ar ļoti mazu rādiusu — arī tāpat pārejas līknes robežās pakāpenisku sliežu ceļa paplašinājumu riteņpāru stingro bāžu ierakstīšanai plāna līknē.

Plāna līkne[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līknes uzbūves shēma: PLS1 ÷ PLB1 — 1.pārejas līknes no sākuma līdz beigām, kad notiek nepārtraukta rādiusa maiņa (R∞→R) no līdz nemainīgam lielumam R; LS0 — līknes sākums, ja pārejas līknes nebūtu; LC — līknes centrs; PLS2 ÷ PLB2 — 2.pārejas līkne no sākuma līdz beigām, kad notiek nepārtraukta rādiusa maiņa (RR→∞) no nemainīga lieluma R līdz ; LB0 — līknes beigas, ja pārejas līknes nebūtu; R — līknes rādiuss, ja ir pārejas līkne; R0 — līknes rādiuss, ja pārejas līknes nav; 0 — riņķa līnijas centrs rādiusiem R un R0; p = R0-R; T0 — līknes tangensa, ja pārejas līknes nav; α0 — līknes pagrieziena leņķis ceļam bez pārejas līknes.

Dažas definīcijas:[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Ārējais pavediens — no riņķa līnijas rādiusa centra vistālāk atliktā sliežu pavediena darba šķautne, iekšējais pavediens — tuvākā.
  • Iekšējais ceļš ir divceļu līnijas ceļš, kurš atrodas līknes iekšpusē, bet ārējais — ārpusē.

Ģeometrija / fizika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nr. Nosaukums Formula Komponenšu atšifrējums
1 Tangense kur apakšējie indeksi m un mm attiecīgi ir iekļaujamās vai iegūstamās mērvienības attiecīgi metros un milimetros;

- skaitlis pī ('3,14159');

v - ātrums, km/h;

an - centrbēdzes paātrinājums, m/s2;

ngs - brīvās krišanas paātrinājuma un sliežu platuma (pa sliežu asīm - ne darba šķautnēm) attiecība;

h - ārējā pavediena paaugstinājums, m.

2 Riņķa līnijas garums
3 Pagrieziena leņķis
4 Izliece
5 Horda (parasti 20 m vai 10 m)

6 Rādiuss

.

Pārejas līkne[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lai līknē nedzēstais centrbēdzes paātrinājums nerastos pēkšņi un — nodrošinātu nepieciešamo ārējās sliedes paaugstinājumu, bet līknēs ar pārāk mazu rādiusu nodrošinātu nepieciešamo sliežu ceļa paplašinājumu — atvirzot iekšējo pavedienu, ierīko pārejas līknes, kurās, turklāt, tiek veikta vienmērīga ārēja sliežu pavediena paaugstināšana aprēķina augstumā visā pārejas līknes garumā. Pārejas līknes koordinātām var būt dažādas spirāles formas (skat. galeriju). Optimālā ir mainīga rādiusa spirāle, kas nodrošina vienmērīgi izkliedētu centrbēdzes spēka an palielināšanos visā pārejas līknes garumā. Tāpēc pārejas līknei ir priekšrocība pret pieseglīkni ar lielāku pastāvīgo rādiusu pirms pamatlīknes ar mazāku rādiusu.

Radiāla spirāle un kubiska parabola[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Radiāla spirāle nodrošina vienmērīgi izkliedētu centrbēdzes paātrinājuma palielināšanos visā pārejas līknes garumā. Ja pārejas līknes rādiuss tās beigās ir vienāds ar pamatlīknes rādiusu R, tad tās vidusdaļā – t.i. starp sākumu un beigām rādiuss būs vienāds ar 2R, attālumā 1/4 no sākuma – 4R, bet 1/8 - 8R, bet pārejas līknes sākumā tas ir bezgalīgs.

Kubiskai parabolai ir cits vienādojums, salīdzinājumā ar radiālo spirāli. To lietot ir vienkāršāk. Kubiskā parabola atšķiras no tā, ka tās liekums mainās nevis proporcionāli līknes loka garumam, kā tas nepieciešams, bet proporcionāli abscisai X. Starpība nav liela un gadījumos, kad nav nepieciešama liela precizitāte, tā ir pieļaujama.

Pārejas līknes garums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Universālas sakarības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Minimālo pārejas līknes garumu nosaka ņemot vērā ārējā sliežu pavediena paaugstināšanu ar maksimālo vilciena kustības ātrumu. Normālās situācijās platajam sliežu ceļam (S = 1520 mm) ārējo sliedes pavedienu paaugstina ar ātrumu fv ≤ 38 mm/s, sarežģītos apstākļos — fvsar.≤ 50 mm/s[1]. Līdz ar to noapaļots pārejas līknes garums līdz veseliem metriem ar piemēriem (S = 1520 mm; vmax = 140 km/h; h = 70 mm; fv =35 mm/s; fvsar. = 45 mm/s; R=1400m; ψ — 0,6 un 0,8 m/s3) ir:

  • Pēc paaugstināšanas ātruma:
    • ;
    • ;
  • Pēc nedzēstā centrbēdzes paātrinājuma izmaiņas nosacījuma[2]:
    • ;
    • ;

kur 0,2778 — pārejas skaitlis no ātruma vienībām km/h uz m/s; vmax — maksimālais vilciena kustības ātrums, km/h; h — ārējā pavediena uzstādīšanas augstums, mm; ψ — nedzēstā centrbēdzes paātrinājuma izmaiņas, m/s3[2].

Priekšrocība ir garākajam iegūtajam pārejas līknes garumam.

Līknēs divceļu līnijās attālumu starp sliežu ceļu asīm palielina atbilstoši gabarīta normām, pagarinot iekšējā ceļa pārejas līknes parametru[2]

kur A0 — starpceļu attāluma paplašinājums līknē; l0ārp — ārpuses pārejas līknes garums.

Platsliežu ceļam[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pamatlīknes

rādiuss R, m

Pārejas līknes pilnais garums, m
≤120 km/h ≤140 km/h ≤160 km/h ≤180 km/h
5000 - 3999 0
4000 - 2999 0
3000 - 1500 30
1499 - 1000 40
999 - 710 50
709 un mazāks 60

S veida līkne[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Simetriskas S — veida līknes piemērs starpceļu attāluma paplašināšanai par 1 m

Variants, kā palielināt starpceļu attālumu starp sliežu ceļiem vai līknēm, ir vienam no ceļiem pirms pamatlīknes ar taisno starpposmu (≥ 25 m) ierīkot "S" veida līkni (t.i. līknes ar pretēji pavērstiem rādiusiem) ar pietiekami lielu rādiusu un taisno starpposmu ≥ 25 m starp pretējām līknēm (piemērs attēlā zemāk). Šī paņēmiena trūkums ir, ka papildus nepieciešams vairākas līkņu.

Paaugstinājuma stāvums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās sliedes pavediena paaugstinājuma stāvums attiecīgi izvēlētajai pārejas līknei ar piemēru ir:

  • , ‰ ;
  • , ‰ .

P.s. Ja līknē ir paredzēta ritošā sastāva ekspluatācija ar centrbēdzes sānsvere ierīci (~8°) ātruma palielināšanai un nedzēstā centrbēdzes paātrinājuma dzēšanai, pārejas līknes pagarina summējot virsbūves sānsveres paredzēto pacelšanas ātrumu un iepriekš minēto ārējās sliedes paaugstināšanās ātrumu.; Minimālais pārejas līknes garums parasti ir pieņemts kāds orientējošs lielums, piemēram — 30 m. Tāpēc, kad pārejas līknes garuma aprēķinos tā sanāk īsāka, pārejas līknei nosaka šo te orientējošo garumu vai iztiek bez pārejas līknes, ja tās ierīkošana sliežu ceļa ekspluatācijai ir nebūtiska.

Pārejas līknes un attiecīgu ārējā pavediena paaugstinājumu var neierīkot, ja pēkšņais nedzēstais centrbēdzes paātrinājums līknes sākumā platā sliežu ceļā pasažieru vilcienam, kurš parasti ir vieglāks par kravas vilcienu pēc ass slodzes an ≤ 0,7 m/s2[1], bet kravas vilcienam, kurš parasti ir smagāks pēc ass slodzes an norma parasti ir mazāka un līdz ar to ātrums ar ir mazāks. Par precizējošiem saistošajiem kritērijiem, kādos gadījumos tieši atļauts pārejas līknes neierīkot un pie kādiem maksimālajiem ātrumiem, un sākot no kādiem rādiusiem, lemj katrs attiecīgais infrastruktūras pārvaldītājs. Nedzēstā centrbēdzes paātrinājuma normas sliežu ceļam ar dažādiem ārējā pavediena paaugstinājumiem, dažādiem ritošā sastāva veidiem un, ņemot vērā infrastruktūras pārvaldītāju vietējos ekspluatācijas apstākļus, var svārstīties robežās no 0,5 m/s2 ÷ 1,0 m/s2, bet vieglas sliežu ceļu virsbūves konstrukcijas ceļos un šaursliežu ceļos ar vieglu virsbūves konstrukciju vēl mazāk — sākot no 0,1 m/s2 un uz augšu.


Paaugstināšanas augstums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tabula. Sliežu platumi un koeficienti ns, nsg, ngs

Līknēs vērojami gadījumi, kad sliedes iekšējais pavediens izdilst intensīvāk nekā ārējais un otrādi. Iemesls var būt nepareizs ārējā pavediena uzstādīšanas augstums[3], mm:

  • Ārējā pavediena paaugstinājums no abu sliežu vienmērīga vertikālā nodiluma nosacījuma
  • Ārējā pavediena paaugstinājuma pārbaude nedzēstā centrbēdzes paātrinājuma normatīvam vilcieniem ar maksimālo ātrumu
  • 1) [mm]; 2) [m].

kur ns — pārejas koeficients, lai formulā iekļautu ātrumu v km/h, līknes rādiusu R m un lai h iegūtu paaugstinājumu — mm[3] (tab.); v2- vidējais svērtais pēc tonnāžas kvadrātiskais vilcienu kustības ātrums, km/h[1]; vmax — maksimāli atļautais vilcienu kustības ātrums, km/h; R- līknes rādiuss, m; S1 — pieņemtais sliežu attālums (ne pa darba šķautnēm)[3], mm (tab.); g — brīvā kritiena paātrinājums, g=9,81 m/s2; an — nedzēstā centrbēdzes paātrinājuma norma platajam sliežu ceļam var būt no 0,5 ÷ 1,0 m/s2, šaurajam sliežu ceļam un ceļam ar vieglu konstrukciju no 0,1 ÷ 0,5 m/s2.
Par galīgo h pieņem lielāko no abiem.

P.s. Maksimālais h dažādās infrastruktūrās var būt atļauts robežās no 110 mm līdz 180 mm[3] (platajam sliežu platumam, bet puse no tā, attiecīgi — platā sliežu ceļa līklīnijas pārmiju pārvedām); vidēja sliežu platuma ceļam h — no 60 mm līdz 110 mm; h — 60 mm (šaurajam sliežu platumam).

Vidējais svērtais pēc tonnāžas kvadrātiskais vilcienu kustības ātrums[1] , kur ni- i-to vilcienu skaits, vilc.; Qi- i-tā vilciena masa, t; vi — i-tā vilciena ātrums, km/h.

Paaugstināšana taisnajos posmos[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dažkārt, kad normālām pārejas līknēm nepietiek vietas, veic negatīvā paātrinājuma pazemināšanu pirms līknes sākuma taisnā posmā vai pastāvošā paātrinājuma pazemināšanu pieseglīknē ar lielāku rādiusu pirms pamatlīknes ar mazāku rādiusu, lai attiecīgai pamatlīknei kompensētu centrbēdzes paātrinājumu. Tad paaugstinājumu šādam paātrinājumam atrod . Platsliežu ceļā šāds negatīvais paātrinājums an nav mazāks par -0,20 m/s2, kas atbilst aptuveni nedaudz vairāk kā 3 cm paaugstinājumam taisnam ceļa posmam.

Pamatlīkni piesedzot ar pastāvīga rādiusa pieseglīkni, platsliežu ceļā nedzēsto paātrinājumu algebriskā starpība tās sākumā un beigās nepārsniedz 0,35 m/s2, bet garums pieseglīknei ir vismaz kā pārejas līknei.

Ātrums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nedzēstā centrbēdzes paātrinājuma an nozīme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
an [m/s2]; v [km/h]; R [m] likumsakarības, kad abas sliežu galviņas vienā līmenī (h=0)

Līknes parametri ir viens no vissvarīgākajiem vilcienu kustības ātruma noteikšanas faktoriem, ņemot vērā, ka līknes procentuālā daļa ceļa plānā parasti ir visai ievērojama, kā arī vilcienu unificētais garums arī mēdz būt ievērojams. Kad viena vilciena daļa līkni atbrīvo, nākamā jau tuvojas — vai šķērso nākamo līkni, parasti ar līdzīgiem ātrumu noteicošajiem parametriem. Vilces spēka samērīga izmantošana parasti neļauj paredzēt ieskrējienu starp līknēm pa taisnajiem posmiem un bremzēšanu pirms līknēm. Tāpēc dzelzceļa līnijā nosaka ātrumu, kādu prasa līkņu parametri, kas ceļa plānā arī ir "vājākais posms". Sen būvētās un nerekonstruētās dzelzceļa līnijās, kad prasības lielākam ātrumam nebija tik noteicošas, ātrums aizvien saglabājās zemā līmenī arī pēc ceļa kapitālā remonta. Arī pārmiju pārvedas, it sevišķi sānceļa virzienā tiek uzskatītas par "vājo posmu", bet tām gan ir mazliet cita specifika, prasības stingrākas, ņemot vērā asmeņu un krusteņu uzkrāto ekspluatācijas pieredzi un pārejas līkņu neesamību tajās. Tomēr arī pārmiju pārvedās daudzas līdzības un likumsakarības saglabājas pēc līdzības, kā līknē.
Starp vilcienu kustības ātrumu un nedzēsto centrbēdzes paātrinājumu an ir likumsakarība[1] .

Piemērs. Aprēķināt, kāds būs nedzēstais centrbēdzes paātrinājums atsevišķi stāvošai līknei, ja S=1520 mm, vmax=120 km/h, R=900 m, h=0,09m=90 mm. Atrisinājums

.

Bet, ja aplūkotajā piemērā ārējās sliedes paaugstinājumu un pārejas līkni neierīko,

.

Secinājums: „Bez ārējās sliedes paaugstināšanas un attiecīgas pārejas līknes ierīkošanas braukt ar ātrumu 120 km/h nedrīkst!”.

Pārskata vilcienu kustības ātrumu[1]

.

Atsevišķu aprēķina piemēru apkopojums tabulās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tabulu galerijā apkopots aprēķinātais ātrums izplatītiem sliežu platumiem pie dotiem ārējā pavediena paaugstinājumiem un atsevišķām nedzēstā centrbēdzes paātrinājuma normu an variācijām, kuras atkarīgas no virsbūves smaguma un — fiksācijas uz vietas ritekļu un kravu smagumcentra u.c. apstākļiem:


P.s. Atbilstoša centrbēdzes paātrinājuma izvēlē ir jāpiesaista uzmanība sliežu ceļa virsbūves smagumam un tās pietiekamai fiksācijai uz vietas. Nedzēstā centrbēdzes paātrinājuma pārāk liela palielināšana var novest pie sliežu ceļa bojājumiem un/vai vilciena avārijas un/vai vilciena nomešanas uz sāniem (hipersaite: yotube video — ātruma pārsniegšana līknē Spānijā, kur atļautais ātrums bija 80 km/h, vilciens brauca ar 200 km/h, kas noveda pie vilciena krišanas uz sāniem un ļoti traģiskām sekām; wiki saite ar cita vilciena apgāšanos Austrālijā, kur vilciens ar ātrumu 117 km/h brauca pa līkni pie atļautā ātruma 60 km/h). Tāpat kritiski jāizvērtē iespējamās, stihiskus postījumus nesošas, vēja brāzmas un vilcienu kategorijas (ritošais sastāvs un kravas ar relatīvi augstu smagumcentru, piemēram, divstāvīgie vilcieni bez režģveidīgām sānu sienām, vai divstāvīgie konteinersastāvi u.c. augsti un relatīvi viegli ritekļi ar vai bez kravām), kuriem tās laikā jāatrodas drošās vietās. Tas būtu aktuāli, ja iekraušanas un pārvadāšanas noteikumos ir pieļauts paaugstināta smagumcentra izņēmums ar zināmiem ekspluatācijas nosacījumiem.

Pārejas līknes mērenība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pārejas līknē nedzēstā centrbēdzes paātrinājuma ψ izmaiņas lielums ir m/s3[1]:

  • Kad paaugstinājums sakrīt ar līknes liekumu — ,

kur an — faktiskais pamatlīknes nedzēstais paātrinājums, m/s2; l0 — ārējā sliedes paaugstinājuma garums, m.

  • Kad nesakrīt ar līknes liekumu — ,

kur an2 un an1 — nedzēsto paātrinājumu lielumi, kas atbilst ārējā pavediena liekuma un paaugstinājuma sākumam un beigām, m/s2; Δl0 — attālums starp šiem punktiem, m.

Piemērs[1]. Līknei S=1520 mm, R=600m, h=0,14m=140 mm un L=80m paaugstinājuma garums l0=116m; tā sākums atrodas 16 m taisnā iecirknī no pārejas līknes sākuma, bet beigas ienāk 20 m pamatlīknē. Ātrums līknē ir noteikts 110 km/h. Uzdevums — pārbaudīt, vai tas ir pieļaujams.

Paaugstināšanās ātrums  — rezultāts OK. Pārbaudīt paātrinājuma lielumu blakuspunktos. Visnelabvēlīgākais variants būs pieņemt pārejas līknes sākumu un beigas, tad , bet . Nedzēstie centrbēdzes paātrinājumi ;  — rezultāts nav labs. Lielums , rezultāts OK.

Secinājumi. Par cik an2 > 0,7 m/s2 < 1,0 m/s2, nepieciešams noteikt pazeminātu ātrumu vai arī infrastruktūras pārvaldītājam atļaut ekspluatēt sliežu ceļu ar palielinātu nedzēsto centrbēdzes paātrinājumu un pastiprināt uzturēšanu.

Vertikālā līkne[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ģeometrija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopīgas ģeometriskās komponentes ir augstāk apskatītajai ceļa plāna līknei ar ceļa vertikālajām līknēm. Vertikālās līknes rādiuss riņķa līniju apraksta pa zemes klātnes un sliežu ceļa garenasi vertikālā plaknē.
Noderīgas vertikālo līkņu komponentes: ; ; , kur T — tangensa, m; R — rādiuss, m; Δi — slīpumu algebriskā starpība; x — abscisa, m; h — gala ordināta izliekumā/ieliekumā, m. Precīzākas līknes ordinātas skat zemāk.

Profila taisno elementu slīpumu sauc vienkārši par slīpumu, bet šo slīpumu saskaitīšanu vai atņemšanu to saskares punktā (vertikālās līknes ierīkošanas vietā), lai iegūtu pašas vertikālās līknes stāvumu (pilno līknes pagrieziena leņķi), sauc par slīpumu algebrisko starpību. Tie ir atšķirīgi lielumi.

Ordinātu aprēķins. Vertikālās līknes ieteicams ierīkot vienmēr, arī tad ja slīpumu algebriskā starpība ir neliela. Ņemot vērā, ka vertikālajām līknēm nav sākuma leņķa, ordinātu pirmajā punktā pieņem 0 mm augstumu. Tālāk ik pēc katriem 5 abscisas metriem veic ordinātu aprēķinu līdz vertikālās līknes beigām. Tekošo ordinātu aprēķina , kur ± - augšupejošām un lejupejošām ordinātām; R - vertikālās līknes rādiuss, mm; cos(α°i) - kosinuss no kumuletā (uzkrātā) leņķa kopš vertikālās līknes sākuma. Kumulētais leņkis , kur Xi - tekošā abscisa ordinātas aprēķināšanas vietā (ik pēc katriem 5 m līdz vertikālās līknes beigām); π (pī) - ir matemātiska konstante, kuras aptuvenā vērtība ir 3,14159. Apskatīsim divus ordinātu ieguves piemērus (skat tabulu un raksturlīknes):

Gadījuma nr. R, m Slīpums pieejā Slīpums beigās Principiāla shēma
Gadījums 1 20 000 0,000 (taisns) - 0,003 (kritums 3 m uz katru km) nr. 1
Gadījums 2 20 000 +0,001 (kāpums 1 m uz katru km) - 0,003 (kritums 3 m uz katru km) nr. 9

Ātrums pa vertikālo līkni[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nedzēstā paātrinājumu var pieņemt 0,1 m/s2. Pārejas līknes parasti neierīko, tāpat arī nav nedzēstā centrbēdzes paātrinājuma dzēšanas risinājumi, kādi ir, piemēram, ceļa plāna līknei — paaugstinot ārējo pavedienu. Līdz ar to izliektā profilā ritošais sastāvs tiek "pamests" gaisā, ko pietur tikai tā gravitācija, bet ieliektā profilā — tiek piespiests pie sliežu klātnes, kurai tas ir jāpanes. Infrastruktūras pārvaldītāji nosaka profila elementu slīpuma starpības normatīvu, kas tiek savienots ar līkni un nosacījumus, pie kuriem atļauts elementus ar līkni nesavienot — atstāt lauztu profilu vai lauzumus ar nelielu starpību savienojot ķēdītē (tas raksturīgs lēnam dzelzceļam).

Tabula. Vilcienu ātrumi (3.aile) pa vertikālajām līknēm, km/h, pie dota līknes rādiusa R, m, (2.aile) pie nedzēstā centrbēdzes paātrinājuma an = 0,1 m/s2
2-Rvert an=0,1ms2.jpg


Gabarīti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Horizontālās un vertikālās spraugas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lai nodrošinātu konkrēta ritošā sastāva vai kravu normālu kustību garām būvēm un ierīcēm, nesaduroties ar tām, dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs nosaka horizontālās un vertikālās spraugas pieļaujamos lielumus līdz būvju un ierīču kontūram, kā arī ātrumu atkarībā no šo spraugu lieluma. Ātrumu nosaka vai nu bez ierobežojuma (noteikto), vai samazinātu.

Pieļaujamās spraugas starp konkrētu ritošo sastāvu vai kravu un būvju un ierīču kontūru[4] platsliežu dzelzceļā
Horizontāli Vertikāli
Augstums

virs SGL,

mm

Normālais -

bez ātruma

ierobežojuma,

mm

Minimālais pie ātruma

ierobežojuma

Attālums no,

ceļa ass,

mm

Normālais -

bez ātruma

ierobežojuma,

mm

Minimālais pie ātruma

ierobežojuma

30 km/h 5 - 10 km/h 30 km/h 5 - 10 km/h
Kravai Rit.sast. Kravai Rit.sast. Kravai Rit.sast. Kravai Rit.sast. Kravai Rit.sast. Kravai Rit.sast.
5 300 300 250 245 190 180 135 2 300 130 - 110 - 100 -
4 800 - 4 900 280 230 225 180 170 130 2 200 130 - 100 - 100 -
4 300 260 215 210 170 165 120 1 900 120 120 100 95 100 80
3 950 - 4 000 250 210 205 160 160 115 1 600 110 110 100 85 100 70
3 200 220 185 180 140 145 110 1 300 100 100 100 75 100 65
2 660 200 170 165 130 135 100 1 000 100 90 100 65 90 55
1 200 - 1 300 160 130 130 100 110 90 700 un mazāk 100 80 100 55 80 50
1 070 - 1 100 150 130 120 100 100 90 - - - - - - -
200 un mazāk 140 120 110 100 100 90 - - - - - - -

Tabulas piezīme: Starpizmērus lineāri interpolē!

Horizontālais paplašinājums plāna līknē[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ekipāžai iebraucot plāna līknē, tās ratiņi ripo pa sliedēm, bet virsbūve grozās uz ratiņu bāzēm - ieņem hordas stāvokli, kas savienots pa ratiņu bāzēm. Pietam virsbūve pārvietojas līknes iekšpusē, bet tās gali - uz ārpusi. Bez tam, kā pieminēts augstāk, līknē ir ārējā pavediena paaugstinājums, kurš ekipāžu kopā ar virsbūvi nosliec uz iekšpusi. Tas viss samazina ritošā sastāva attālumu līdz būvēm. Divceļu līnijās sanāk neizdevīgs stāvoklis ritošajam sastāvam, kurš pa ārējo ceļu braucošo ritošā sastāva centru izvirza uz iekšējā ceļa pusi, bet ritošajam sastāvam pa iekšējo ceļu izvirzās tā gali uz ārējā ceļa pusi. Šo situāciju vēl vairāk saasina gadījums, kad ārējā ceļa paaugstinājums ir lielāks nekā iekšējam ceļam. Tāpēc starpceļu attālumus līknē palielina, kā arī palielina būvju tuvinājumu horizontālos izmērus no ceļa abām pusēm - t.i. līknes iekšējās un ārējās puses. Pietam, jo mazāks ir rādiuss, jo lielāki ir horizontālie paplašinājumi. Aprēķinos pieņemts vagons, kura garums ir 24 m, bet attālums starp bāzēm - 17 m.

Starpceļos[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Horizontālo gabarītattālumu palielināšana starp ceļu asīm līknes posmos
R,m Ārējā pavediena paaugstinājums ārējam ceļam, mm
≤100 110 120 130 140 150
4000 20
3000 25
2000 35
1800 40
1700 45 45
1600 45 45 45
1500 50 50 50 50 50
1400 50 55 60 60 60 60
1300 55 60 70 80 80 80
1200 60 65 75 85 95 105
1100 65 70 80 90 100 110
1000 70 75 85 100 110 115
900 80 85 95 105 115 125
800 90 95 105 115 125 135
700 105 110 120 130 140 150
600 120 125 135 145 155 165
500 145 150 160 170 180 190
400 180 185 195 205 215 225
300 240 245 255 265 275 285
250 290 295 305 315 325 335
200 360 365 375 385 395 405
180 400 405 415 425 435 445
150 480 485 495 505 515 525

Līknes ārpusē[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Horizontālo gabarītu palielināšanas normas no līknes ārpuses jebkuram ārējā pavediena paaugstinājuma lielumam (2450-5700mm)
R,m dar,mm R,m dar,mm R,m dar,mm
4000 10 900 40 350 105
3000 10 800 45 300 120
2000 20 700 50 250 140
1500 25 600 60 200 180
1200 30 500 70 180 200
1000 35 400 90 150 240

Līknes iekšpusē[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Horizontālo gabarītu palielināšanas normas no līknes iekšpuses (2750-3200mm)
R,m Horzontālā attāluma palielinājums die, mm, ārējā sliežu pavediena paaugstinājumam, mm
0-10 30 50 60 70 80 90 100 110 120 130 140 150
4000 10 45 85 105 125 145 165 185 205 225 245 265 285
3000 15 50 90 110 130 150 170 190 210 230 250 270 290
2000 20 55 95 115 135 155 175 195 215 235 255 275 295
1500 25 60 100 120 140 160 180 200 220 240 260 280 300
1200 30 65 105 125 145 165 185 205 225 245 265 285 305
1000 40 70 110 130 150 170 190 210 230 250 270 290 310
800 45 80 120 140 160 180 200 220 240 260 280 300 320
700 55 85 125 145 165 185 205 225 245 265 285 305 325
600 60 95 135 155 175 195 215 235 255 275 295 315 335
500 75 110 145 165 190 205 225 245 265 285 305 325 345
400 90 125 165 185 205 225 245 265 285 305 325 345 365
350 105 140 180 200 220 240 260 280 300 320 340 360 380
300 120 155 195 215 235 255 275 295 315 335 355 375 395
250 140 185 225 245 265 285 305 325 345 365 385 405 425
200 180 215 255 275 295 315 335 355 375 395 415 435 455
180 200 235 275 295 315 335 355 375 395 415 435 455 475
150 240 275 315 335 355 375 395 415 435 455 475 495 515

Perona gabarīta paplašinājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Peronu, platformu un rampu (x/y): 1920/550 un 1745/200 gabarītu paplašinājumu līknēs aprēķina pēc standarta LVS 448:2012.

Līknes iekšpusē[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Horizontālais paplašinājums, mm[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

, kur R - līknes rādiuss, m; H - perona projekta augstums virs slides galviņas taisnā posmā (≥200mm), mm; h - ārējā pavediena paaugstinājums līknē, mm; S1 - Sliežu ceļa platums pa sliežu asīm, mm.

, kur B - perona projekta attālums no ceļa ass taisnā posmā (≥1745mm), mm.

Vertikālais pazeminājums, mm[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

;

Līknes ārpusē[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Horizontālais paplašinājums, mm[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Perona seguma virskārta bar attiecībā pret perona apakšējām konstrukcijām atrodas izvirzījumā uz ceļa pusi. Bet apakšējās konstrukcijas atrodas nelielā attālinājumā no ceļa.

Vertikālais pazeminājums, mm[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 1,7 Kamenskij V.B., Shac E.Ya. Soderzhanie zheleznodorozhnogo puti v krivyx. — M: Transport, 1987,- 189 s.
  2. 2,0 2,1 2,2 S.V.Amelin, M. P. Smirnov, Yu. M. Silnickij i.dr. Ustrojstvo, remont i tekushhee soderzhanie zheleznodorozhnogo puti. — M.: Transport, 1981., — 286 s.
  3. 3,0 3,1 3,2 3,3 S.V. Amelin, G.E.Andreev Ustrojstvo i ekspluataciya puti. — M: Transport 1986. — 238 s.
  4. V.B. Kamenskii, L.D. Gorbov i.dr. Spravochnik dorojnogo mastera i brigadira puti, Moskva – Transport 1986.g., 488 st.