Indijas—Pakistānas karš (1947—1948)

Indijas-Pakistānas karš (1947–1948) jeb Pirmais Kašmīras karš bija pirmais no Indijas—Pakistānas kariem neilgi pēc Britu Indijas sadalīšanas. Tas notika no 1947. gada 22. oktobra līdz 1948. gada 31. decembrim un noveda pie Kašmīras sadalīšanas starp karojošajām pusēm. Tiek lēsts, ka karā bojā gāja ap 5000 Pakistānas un 3000 Indijas karavīru.

Norise

Karš sākās pēc Pakistānas domīnijas dibināšanas 1947. gada 14. augustā, kad Džammu un Kašmīras valsts rietumu daļā sākās musulmaņu sacelšanās un 22. oktobrī tajā no Pakistānas teritorijas iebruka puštunu kaujinieki. Džammu un Kašmīras mahārādža Hari Singhs nolēma lūgt savas valsts pievienošanu Indijas domīnijai 26. oktobrī.

Indijas gaisa desanta karaspēks 27. oktobrī ieņēma galvaspilsētu Šrīnagaru, atspiežot nemierniekus uz Punčas ieleju. Gilgitā mahārādžas karavīri pārgāja Pakistānas pusē.

1948. gada pavasarī Indijas bruņotie spēki sāka plaša mēroga militāro ofensīvu, kas izraisīja Pakistānas karaspēka ienākšanu Kašmīrā 1948. gada maijā. 1948. gada novembrī Indijas armija ieguva pārsvaru visās frontēs un iekaroja lielāko Ladākhas daļu līdz pat Kargilas pilsētai.

Karadarbība kartēs

Sekas

1949. gada 1. janvārī Apvienoto Nāciju Organizācija veicināja pamiera parakstīšanu. 1949. gadā ANO lika rīkot referendumu par Kašmīras turpmāko statusu.

1957. gadā Indijas Republikā izveidoja Džammu un Kašmiras štatu.