Britu Indija
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
.svg){kind=small}
.svg){kind=small}
| Indijas vēsture |
|---|
 |
|
Senā Indija |
|
Viduslaiku Indija |
|
Mogulu periods |
|
Koloniālais periods |
|
Mūsdienas |
Britu Indija (angļu: British India) jeb Britu Rādža (angļu: British Raj) bija Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes kolonija Indijas subkontinentā laikā no 1858. līdz 1947. gadam. No 1876. gada tās oficiālais nosaukums bija Indijas Impērija (angļu: Indian Empire). Tā ietvēra gan Indijas ģenerālgubernatoram un vicekaralim tieši pakļautās teritorijas, gan arī autonomās Indijas valdnieku valstis, kas formāli nebija Britu Impērijas sastāvā. Līdz 1937. gadam tās sastāva ietilpa arī Birma, kas pēc tam bija atsevišķa britu kolonija. 1947. gadā britu Indijas Impēriju sadalīja divās domīnijās: Indijas Savienībā (Union of India) un Pakistānā.
Administratīvā struktūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Britu Indijas Impērijā 1858.-1947. gadā ietilpa visa tagadējās Indijas teritorija (izņemot Goa un Pondičeri), Bangladeša, Pakistāna, Birma (1858—1937), Adena (1858—1937), īslaicīgi arī Singapūra un citas Šauruma apmetnes (1858—1867), Britu Somālija (1884—1898).
Galvaspilsēta[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Provinces (1907)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Bengālija — 75 mln iedzīvotāju
- Apvienotās (Audas un Agras) provinces — 48 mln iedzīvotāju
- Madrasas prezidentūra — 38 mln iedzīvotāju
- Bombejas prezidentūra — 19 mln iedzīvotāju
- Pendžāba — 20 mln iedzīvotāju
- Centrālās provinces un Berāra — 13 mln iedzīvotāju
- Birma — 9 mln iedzīvotāju
- Asama — 6 mln iedzīvotāju
- Ziemeļrietumu pierobežas province (no 1901) — 2 mln iedzīvotāju
- Adžmera-Mervara 0,5 mln iedzīvotāju
- Beludžistāna — 0,3 mln iedzīvotāju
- Kurga — 0,2 mln iedzīvotāju
- Adamānu un Nikobāru salas — 0,025 mln iedzīvotāju
Atkarīgās teritorijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
No Britu Indijas atkarīgās teritorijas pārvaldīja vietējie valdnieki (maharādžas, rādžas, nabobi, nizams), kurus kontrolēja britu valdības iecelti rezidenti un aģentūras.
- Haidarābādu
- Maisora
- Gudžarātas un Barodas aģentūra
- Kašmīra un Džammu
- Gvaliora (izdalīta no Centrālindijas aģentūras 1921)
- Beludžistānas aģentūra: 2 valstis (Kalata un Labela)
- Rādžputānas aģentūra: 21 valsts
- Centrālindijas aģentūra: 97 valstis
- Madrasas valstis: 5 valstis (Banganapale, Kočina, Pudukota, Sandura un Travankora)
- Rietumindijas valstu aģentūra: izveidota 1924. gadā no 3 aģentūrām (Katiavaras, Kutčas un Palanpuras)
- Apvienotās Dekānas valstis
- Čotas Nagpuras valstis un Orisas meslu valstis: izveidoja no 1933. gadā dibinātās Austrumu valstu aģentūras
- Bhopālas aģentūra (1818—1947).
- Pendžābas valstu aģentūra: 13 valstis
- Ziemeļrietumu pierobežas aģentūras
- Sikimas valsts no 1917. gada bija britu protektorātā
Sadalīšana (1947)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Provinces dalīšanas laikā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Palika Indijas Savienības sastāvā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Bihāra (atdalīta no Bengālijas 1912)
- Deli (atdalīta no Pendžābas 1912)
- Apvienotās (Audas un Agras) provinces
- Madrasa
- Bombeja
- Centrālās provinces un Berāra
- Orisa (atdalīta no Bihāras 1936)
- Asama
- Adžmera-Mervara-Kerka
- Kurga
- Adamānu un Nikobāru salas
- Panta-Piploda (izveidota 1942)
Pakistānas sastāvā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Sinda (atdalīta no Bombejas 1936)
- Ziemeļrietumu pierobežas province
- Beludžistāna
Sadalītas starp Indiju un Pakistānu[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Bengālija
- Pendžāba
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
 | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
