Indoķīnas pussala

Indoķīnas pussala jeb Indoķīna ir pussala Āzijas dienvidaustrumos, kas atrodas starp Bengālijas līci, Andamanu jūru, Malakas šaurumu rietumos un Dienvidķīnas jūru austrumos, bet ziemeļos par nosacīto robežu tiek uzskatīta taisne starp Gangas un Honas deltām. Uz pussalas izvietojušās Vjetnama, Kambodža, Laosa, Malaizija, Mjanma un Taizeme. Indoķīnas pussalas kopējā platība ir aptuveni 2 miljoni kvadrātkilometru. Tā ir trešā lielākā pussala pasaulē.

Pussalas rietumu daļai raksturīgi daudzi sekli līči, pussalas un salas. Dienvidu daļā Indoķīnas pussalas galu veido Malakas pussala. Lielākās kalnu grēdas ir Rakaina grēda, Tanetaudži un Čionsona grēda. Starp tām no ziemeļiem iestiepjas Šanas kalnienes daļas. Kopumā kalnu sistēmām raksturīgas meridionāls novietojums. Augstākā virsotne ir Ngoklins, kuras augstums ir 3280 metri. Dienvidu daļā atrodas zemi aluviālie līdzenumi.

Indoķīnā atrodama alvas, volframa, svina, cinka, vara, niķeļa un dzelzs rūda, kā arī boksīti, hromīti, fosfāti, nafta, akmeņogles, zelts un dārgakmeņi.

Subekvatoriālais musonu klimats, bet dienvidu daļā ekvatoriālais klimats. Lielākās pussalas upes ir Irvanda, Salcina, Menamčaopraja un Mekonga. Kopumā raksturīgs blīvs upju tīkls un daudzi ezeri. Rietumu daļā aug mūžzaļie tropiskie meži, centrālajā daļā (kalnos) vasarzaļie meži. Ieplakās - savanna un piekrastē - mangroves.

Zemkopībā tiek audzēti rīsi, cukurniedres, banāni, kaučugaugi, kokospalmas, tējaskrūmi, pipari un citas kultūras.