Savanna

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Tipiska savanna - Tarangiras nacionālais parks Tanzānijā.

Savanna ir bioma (dabas zona), kas izplatīta subekvatoriālajā un tropu joslā. Savannām raksturīgi zālaini līdzenumi, kuros aug reti koki un krūmi. Tajās valda tropisks musonu klimats ar izteiktiem sausajiem un lietus periodiem.

Ģeogrāfiskais stāvoklis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Savanna Ngorongoro nacionālajā parkā Tanzānijā.

Savannas sastopamas Āzijas dienvidos subekvatoriālajā klimata joslā, Indostānas pussalā, atsevišķos Indoķīnas pussalas iekšējos rajonos, Āfrikā abpus ekvatoram, mitro tropisko mežu zonā Indijas un Atlantijas okeānu piekrastēs un arī Madagaskaras salā.

Klimatiskie apstākļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Savannās 5—7 mēnešus gadā ilgst sausuma periods. Tad dienas vidū gaisa temperatūra var pārsniegt pat +40 °C ēnā. Sākoties lietus sezonai, pakāpeniski paaugstinās gaisa mitrums.

Augsnes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Savannās mēdz būt sarkanās un dzeltenās augsnes. Šīs augsnes satur daudz alumīnija un dzelzs, kā rezultātā tās iegūst savu krāsu. Sausajā periodā augsne ir dzeltena, bet mitrajā sarkana. Savannas augsnē trūdvielas uzkrājas vasarā.

Raksturīgākie augi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Akācijas Burkinafaso

Savannās sastopamas dažādas akācijas, tīkkoki, bambusi, baobabs, dažādas palmu sugas, Kebročo, araukārijas un citi augi.

Raksturīgākie dzīvnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Savannās mīt antilopes, zebras, lauvas, žirafes, dažādi grauzēji, sikspārņi, odi, kā arī ziloņi, pāvi, mangusti, čūskas un tīģeri.

Iedzīvotāju nodarbošanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Savannu iedzīvotāji pamatā nodarbojas ar zemkopību (audzē rīsus, tēju, pākšaugus u.c. pārtikas produktus) un lopkopību (audzē aitas, kazas).