Indriķis Pinksis

Vikipēdijas lapa
Indriķis Pinksis.

Indriķis Pinksis (1910—1991?) bija latviešu komunists, Latvijas PSR Republikāniskās arodbiedrību padomes priekšsēdētājs. Nacionālkomunistu vajāšanu laikā 1959. gada augustā atlaists no amata.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1910. gadā Rīgā Oto Pinkša ģimenē. 1927. gadā kļuva par Latvijas Darba Jaunatnes Savienības (LDJS) biedru, 1931. gadā kandidēja Saeimas vēlēšanās no Latvijas sociāldemokrātu opozicionāro strādnieku kandidātu saraksta, bija ieslodzījumā Rīgas Centrālcietumā (1932—1937).[1] 1939. gadā viņš kļuva par Latvijas Komunistiskās partijas biedru. Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā I. Pinksi piekomandēja Gustava Ērenpreisa velosipēdu fabrikai ar uzdevumu veikt rūpnīcas arodbiedrības pārņemšanu.[2]

Otrā pasaules kara laikā Pinksis bija 130. latviešu strēlnieku korpusa gvardes kapteinis.

Latvijas PSR laikā viņš bija Latvijas PSR Ļeņina Komunistiskās jaunatnes savienības Centrālās komitejas sekretārs (1944—1946), bet no 1953. gada Liepājas pilsētas Koministiskās partijas komitejas sekretārs.

1957. gadā viņu iecēla par Latvijas PSR arodbiedrību republikāniskās padomes priekšsēdētāju, bet 1959. gada augustā, nacionālkomunistu vajāšanu laikā, atlaida no šī amata, svītroja no LKP CK biroja locekļu kandidātu sastāva[3] un iecēla par Madonas rajona ceļu celtniecības daļas priekšnieku.[4]

1985. gadā I. Pinksis publiskoja savas atmiņas.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]