Integrētā mārketinga komunikācijas

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Integrētā mārketinga komunikācija (IMK) ir koncepcija, saskaņā ar kuru uzņēmums koordinē un integrē dažādos komunikācijas kanālus, lai sniegtu skaidru un neatvairāmu ziņu par uzņēmumu un tā produktiem.[1] Lai veidotu efektīvu komunikāciju starp uzņēmumu un patērētāju un sasniegtu uzņēmuma izvirzītos mērķus, mūsdienu mārketings piedāvā integrēt mārketinga komunikācijas jeb izmantot integrētās mārketinga komunikācijas, kuras pielietojot uzņēmums iegūst efektīvāku komunikācijas līdzekli — rezultāts un atdeve ir ievērojami augstāka, jo kompleksa pieeja jautājumu risināšanā ir efektīvāka.

Integrētās mārketinga komunikācijas definīcija tika izstrādāta 1980. gados, kur sākotnēji tā tika formulēta kā mārketinga komunikācijas plānošanas koncepts, kas atzīst visaptveroša plāna pievienotās vērtības, kas novērtē dažādas komunikācijas disciplīnas (kā reklamēšana, tiešā atbilde, pārdošanas veicināšana un citi) un kombinē tās, lai nodrošinātu skaidrumu, saskaņu un maksimālu komunikācijas iedarbību.[2]

IMK savā būtībā ir balstīts uz attiecībām ar uzņēmuma ieinteresētajām pusēm ar mērķi radīt pozitīvu attieksmi pret zīmolu un uzņēmumu, kas sekmē uzņēmuma attīstību, jo rada uzticamību konkrētajam uzņēmumam. Attiecības ar ieinteresētajām pusēm ir viens no galvenajiem faktoriem, kas ietekmē uzņēmuma tēlu, tādēļ jebkurai informācijai, ko uzņēmums sniedz, ir jābūt saskaņā ar uzņēmuma IMK konceptu.[3]

Mārketinga komunikācijas elementi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atkarībā no komunikācijas mērķa, uzņēmums var izvēlēties vienu mārketinga komunikācijas elementu vai veidot integrēto mārketingu no vairākiem elementiem. Lai reklamētu savus produktus uzņēmējiem, jāpieņem dažādi lēmumi par produktu virzīšanu tirgū, kā viens no veidiem kā virzīt produktu ir reklamējot to.

Reklāma[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Reklāma ir produkta virzīšanas tirgū izpausme ar noteiktu personu vai uzņēmumu sniegtas informācijas izplatīšanas maksas līdzekļu starpniecību. Reklāmai ir raksturīgu, pirmkārt, maksas forma (piemēram, uzņēmums pērk avīzē laukumu savai reklāmai) un, otrkārt, masveidība. Reklāma palīdz aizsniegt lielas cilvēku masas lielā teritorijā ar salīdzinoši maziem izdevumiem uz vienu cilvēku, kā arī reklāmu var atkārtot vairākas reizes.

Sabiedriskās attiecības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sabiedriskās attiecības jeb PR ir preču pirkšanas un pārdošanas netieša motivēšana, izplatot bez apmaksas un masveidā informāciju par uzņēmumu un ražotajām (pārdodamām) precēm. PR aktivitātes iekļauj sevī tādas sociālas sfēras, kā menedžmentu, mārketingu, informātiku, loģiku, kā arī sociālo psiholoģiju. Galvenais PR mērķis ir izveidot uzņēmumam, organizācijai, kā arī kādai vienai personai augstu sabiedrisko tēlu un reputāciju.[4] Sabiedriskajām attiecībām, kā preču virzīšanai tirgū, piemīt, pirmkārt, netieša pircēju motivēšana pirkt preces (piemēram, avīzes raksts par uzņēmuma sasniegumiem tieši neaicina pirki preces, bet veido labvēlīgu attieksmi), un otrkārt, specializēta vienreizēja informācija.[5]

Tiešā jeb personālā pārdošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tiešā jeb personālā pārdošana ir process, kurā nepakārtoti, personiski komunicējas pārdevējs un pircējs.[6] Preču demonstrācija parasti notiek klientu mājās, darbā vai citās, ar mazumtirdzniecību nesaistītās vietās. Tiešā tirdzniecība visbiežāk notiek, tiešajam pārdevējam izskaidrojot vai nodemonstrējot preci ārpus mazumtirdzniecības tīkla vietām.[7] Tiešā pārdošana nav masu medijs; tā komunicē ar patērētāju kā individuālu, nevis kā grupu vai segmentu un ir interaktīva, kas nozīmē, ka atbilde no pircēja vai patērētāja ir saņemama uzreiz.[8]

Noieta veicināšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Viens no izplatītākajiem mārketinga komunikācijas veidiem, kas ietver visa veida atlaides, loterijas, viktorīnas, kuponus, bezmaksas paraugus, izdevīgu kredīta noformēšanu u. t. t. ir noieta veicināšana. Noieta veicināšana ir īslaicīga preču pirkšanas un pārdošanas motivēšanas metožu izmantošana.. Šo veidu vajadzētu izmantot, ja reklāma rada pievilcīgu markas tēlu, tomēr nepietiekami stimulē patērētāju to iegādāties.[8]

Alternatīvais mārketings[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Arvien populārāks kļūst alternatīvais mārketings. Alternatīvā mārketinga veidu ir ļoti daudz un dažādi, vairāki no tiek balstās arī uz tradicionālajām mārketinga metodēm, tikai izmainot informācijas pasniegšanas veidu un vidi, šo procesu bagātinot ar īpašu izdomu un oriģinalitāti. Alternatīvais mārketings ir visas netradicionālās metodes, kā piesaistīt patērētāju uzmanību savam uzņēmumam un produktam. Pielietojot alternatīva mārketinga metodes, ne vienmēr no patērētāja, pircēja tiek sagaidīta nekavējoša rīcība — pirkt. Drīzāk, tas veicina cilvēku uzmanības pievēršanu konkrētam uzņēmumam un ilgtermiņa sadarbības izveidošanu.[9]

Interaktīvais mārketings[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Interaktīvais mārketings tiešā mārketinga forma, kurā tiek izmantos internets un visas ar to saistītās iespējas — e-komercija, e-pastu nosūtīšana mērķauditorija, kā arī mūsdienu fenomens sociālie mediji, emuāri u. c.[9]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Котлер Ф. Маркетинг менеджмент. The millenium edition. Санkт- Петербург: Питер, 2000. 563 c.
  2. Fill C. Marketing communications. 5th edition — England: Pearson Education Limited, 2009, P.19
  3. Lane W. R., King K. W., Russel J. T. Kleppner`s Advertising Procedure. 17th edition — New Jersey: Pearson Prentice Hall
  4. D.Patens. Kā veidot mārketingu.Rīga,2009, 180.lpp
  5. Anderson, A. H., Kleiner,D. Effective Marketing Communications. Backwell Publishers,1995.245 p. 40.
  6. Niedrītis Jānis Ēriks. Mārketings — "Biznesa augstskola Turība" SIA, Rīgā, 2000., 240 lpp.; 189
  7. Blaits Dž. Mārketings. Rīga: Zvaigzne ABC, 2004,186.lpp
  8. 8,0 8,1 Blythe Jim. Essentials of marketing communications — Financial Times Prentice Hall, 2006., p.206
  9. 9,0 9,1 Jay Conrad Levinson., Michael W. McLaughlin., Gorilla Marketinga for Consultants. — Wiley & Sons, Inc., Hoboken, New Jersey, 2005. — p. 207.