Interlingva

Vikipēdijas lapa
Nejaukt ar interlingve.
Interlingva  
Izruna: IPA: [inteɾˈliŋɡwa]
Izveidojuši: Starptautiskā Palīgvalodu Asociācija  1951.g. 
Pielietojums: Starptautiska palīgvaloda
Pratēju skaits: daži simti[1]
Kategorija (lietojums): Mākslīgā valoda
 Starptautiska palīgvaloda
  Interlingva 
Rakstība: latīņu alfabēts 
Regulators: nav regulators
Valodas kodi
ISO 639-1: ia
ISO 639-2: ina
ISO 639-3: ina

Interlingva[2] (interlingua) ir starptautiska palīgvaloda (IAL), kuru laika posmā no 1937. gada līdz 1951. gadam izveidoja Starptautiskā Palīgvalodu Asociācija (International Auxiliary Language Association, IALA). Tā ir otra vai trešā populārākā mākslīgā valoda pēc esperanto un, iespējams, ido.

Fonoloģija un ortogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Fonoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Interlingva ir valoda, kas pamatā tiek izmantota rakstīšanai. Sarunāšanās šajā valodā nav tik ļoti izplatīta. Skaņas, kas tiek izmantotas šīs valodas izrunāšanai, ir šādas:

Bilabiāls Labio-
dentāls
Alveolārs Post-
alveolārs
Palatāls Labiāli
velārs
Velārs Glotāls
Slēdzenis p b t d k ɡ
Nazāls m n
Flaps ɾ
Berzenis f v s z ʃ (d)ʒ (h)
Afrikāta (ts ~ tʃ)
Spraudzenis j w
Laterāls l
Priekšējās Pakaļējās
Augsts i u
Augsti vidējs e o
Zems a

Interlingvas alfabēts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Interlingvas rakstībā izmanto 26 burtus, kas ir tādi paši kā latīņu alfabētā. Šajā alfabētā nav burtu ar diakritiskajām zīmēm.[3] Interlingvas alfabēts un šo burtu izrunas ir šādas:

Lielie burti A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X Y Z
Mazie burti a b c d e f g h i j k l m n o p q r s t u v w x y z
IPA [a] [b] [k], [t͡s] 1 [d] [e] [f] [ɡ] [h], [] 2 [i] [ʒ] [k] [l] [m] [n] [o] [p] [k] 3 r [s], [z] [t], [t͡s] 4 [u] [v] [w], [v] [ks] [i] [z]
  1. c tiek izrunāts kā [t͡s] (vai arī kā [s]) pirms "e, i, y"
  2. h parasti ir kluss
  3. q tikai ir kopā digrafā qu, kuru izrunā kā [kw] (bet [k] tiek izrunāts savienojumos que un qui)
  4. t vispārīgi izrunā kā [t], bet ti dažreiz tiek izrunāts kā [t͡sj] (vai arī [sj])

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Sabine Fiedler, 1999, "Phraseology in planned languages", Language Problems and Language Planning, vol. 23 no. 2
  2. «Par pasaules valodu un valodu grupu nosaukumiem latviešu valodā». Latvijas Vēstnesis. 2006. gada 19. jūlijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 31. augustā. Skatīts: 2010. gada 12. jūlijā.
  3. Interlingua Alphabet on Omniglot