Interlingva
Izskats
- Nejaukt ar interlingve.
Interlingva | ||
---|---|---|
Izruna: | IPA: [inteɾˈliŋɡwa] | |
Izveidojuši: | Starptautiskā Palīgvalodu Asociācija | 1951.g. |
Pielietojums: | Starptautiska palīgvaloda | |
Pratēju skaits: | daži simti[1] | |
Kategorija (lietojums): | Mākslīgā valoda Starptautiska palīgvaloda Interlingva | |
Rakstība: | latīņu alfabēts | |
Regulators: | nav regulators | |
Valodas kodi | ||
ISO 639-1: | ia | |
ISO 639-2: | ina | |
ISO 639-3: | ina | |
Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus. |
Interlingva[2] (interlingua) ir starptautiska palīgvaloda (IAL), kuru laika posmā no 1937. gada līdz 1951. gadam izveidoja Starptautiskā Palīgvalodu Asociācija (International Auxiliary Language Association, IALA). Tā ir otra vai trešā populārākā mākslīgā valoda pēc esperanto un, iespējams, ido.
Fonoloģija un ortogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Fonoloģija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Interlingva ir valoda, kas pamatā tiek izmantota rakstīšanai. Sarunāšanās šajā valodā nav tik ļoti izplatīta. Skaņas, kas tiek izmantotas šīs valodas izrunāšanai, ir šādas:
Bilabiāls | Labio- dentāls |
Alveolārs | Post- alveolārs |
Palatāls | Labiāli velārs |
Velārs | Glotāls | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
Slēdzenis | p | b | t | d | k | ɡ | |||||||
Nazāls | m | n | |||||||||||
Flaps | ɾ | ||||||||||||
Berzenis | f | v | s | z | ʃ | (d)ʒ | (h) | ||||||
Afrikāta | (ts ~ tʃ) | ||||||||||||
Spraudzenis | j | w | |||||||||||
Laterāls | l |
Priekšējās | Pakaļējās | |
---|---|---|
Augsts | i | u |
Augsti vidējs | e | o |
Zems | a |
Interlingvas alfabēts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Interlingvas rakstībā izmanto 26 burtus, kas ir tādi paši kā latīņu alfabētā. Šajā alfabētā nav burtu ar diakritiskajām zīmēm.[3] Interlingvas alfabēts un šo burtu izrunas ir šādas:
Lielie burti | A | B | C | D | E | F | G | H | I | J | K | L | M | N | O | P | Q | R | S | T | U | V | W | X | Y | Z |
Mazie burti | a | b | c | d | e | f | g | h | i | j | k | l | m | n | o | p | q | r | s | t | u | v | w | x | y | z |
IPA | [a] | [b] | [k], [t͡s] 1 | [d] | [e] | [f] | [ɡ] | [h], [∅] 2 | [i] | [ʒ] | [k] | [l] | [m] | [n] | [o] | [p] | [k] 3 | r | [s], [z] | [t], [t͡s] 4 | [u] | [v] | [w], [v] | [ks] | [i] | [z] |
- c tiek izrunāts kā [t͡s] (vai arī kā [s]) pirms "e, i, y"
- h parasti ir kluss
- q tikai ir kopā digrafā qu, kuru izrunā kā [kw] (bet [k] tiek izrunāts savienojumos que un qui)
- t vispārīgi izrunā kā [t], bet ti dažreiz tiek izrunāts kā [t͡sj] (vai arī [sj])
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Sabine Fiedler, 1999, "Phraseology in planned languages", Language Problems and Language Planning, vol. 23 no. 2
- ↑ «Par pasaules valodu un valodu grupu nosaukumiem latviešu valodā». Latvijas Vēstnesis. 2006. gada 19. jūlijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 31. augustā. Skatīts: 2010. gada 12. jūlijā.
- ↑ Interlingua Alphabet on Omniglot
Šis ar valodniecību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|