Izvestijas CIK salas
| Izvestijas CIK salas | |
|---|---|
| острова Известий ЦИК | |
  Izvestijas CIK salas  Izvestijas CIK salas  Izvestijas CIK salas  Izvestijas CIK salas | |
| Ģeogrāfija | |
| Izvietojums | Karas jūra |
| Koordinātas | 75°58′N 82°21′E / 75.967°N 82.350°EKoordinātas: 75°58′N 82°21′E / 75.967°N 82.350°E |
| Salu skaits | 6 |
| Platība | 90 km² |
| Augstākais kalns | 42 m |
| Administrācija | |
 Krievija | |
| Federācijas subjekts | Krasnojarskas novads |
| Lielākā pilsēta | Izvestija CIK |
 Izvestijas CIK salas Vikikrātuvē | |
Izvestijas CIK salas (krievu: острова Известий ЦИК) ir Krievijai piederoša salu grupa Ziemeļu Ledus okeānā. Administratīvi ietilpst Krasnojarskas novada Taimiras Dolganu—Ņencu rajonā.
Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Salas izvietojušās Karas jūras austrumos uz ziemeļrietumiem no Taimiras pussalas. Arhipelāgā ietilpst sešas salas, lielākā no kurām ir Troinoja, kurā atrodas arī arhipelāga augstākais punkts 42 m vjl.[1] Citas arhipelāga salas ir Pologija-Sergejeva, Gavriļina sala, Hļebņikova sala, kā arī divas bezvārda saliņas ziemeļrietumos no Troinojas.
Sala atrodas arktiskās tundras dabas zonā. Augājs nabadzīgs, galvenokārt ķērpji un sūnas. Arhipelāgs ietilpst Lielā Arktikas dabas rezervāta teritorijā.[2]
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Salas 1932. gada augustā atklāja ekspedīcija ar ledlauzi Rusanov un lielākajai salai piešķīra Buharina vārdu.
1933. gada 14.—15. augustā salas pētīja Vladimira Vīzes ekspedīcija ar ledlauzi Sibirjakov; arhipelāgu nodēvēja par godu avīzei «Izvestija» (avīzes pilnais nosaukums — Известия Центрального Исполнительного Комитета (ЦИК) Советов рабочих и солдатских депутатов), bet vienai no nelielajām salā tika piešķirts kuģa kapteiņa Hļebņikova vārds.
Tā paša gada 30. augustā arhipelāgu apmeklēja Rietumtaimiras hidrogrāfiskā ekspedīcija ar kuģi Beluha. Otru lielāko salu noturēja par divām atsevišķām salām un piešķīra tai divus nosaukumus — Sergejeva sala par godu kuģa kapteinim un Gronska sala par godu avīzes redaktoram Ivanam Gronskim. Vēl vienai salai tika piešķirts Gavriļina salas nosaukums par godu kapteiņa vecākajam palīgam.
1937. un 1939. gadā arhipelāgu apmeklēja vēl divas ekspedīcijas. Gronska sala tika pārdēvēta par Pologiju (‘Lēzeno’). 1940. gadā Buharina sala tika pārdēvāta par Trojnoju (‘Trīskāršo’).[3][4]
1953. gadā Troinojas salā tika ierīkota Izvestijas CIK polārstacija.[5]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «Острова на политческой карте мира». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 17. novembrī. Skatīts: 2020. gada 26. janvārī.
- ↑ «Большой Арктический государственный природный заповедник». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 12. jūlijā. Skatīts: 2022. gada 12. janvārī.
- ↑ ИСТОРИЯ ОТКРЫТИЯ И ИССЛЕДОВАНИЯ АРХИПЕЛАГА ИЗВЕСТИЙ ЦИК И ОСТРОВА СВЕРДРУП. Ф.А. Романенко
- ↑ «ТОПОНИМИКА МОРЕЙ СОВЕТСКОЙ АРКТИКИ». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 25. janvārī. Skatīts: 2020. gada 26. janvārī.
- ↑ Известий ЦИК, острова, МГ-2