Jānis Kļaviņš (šahists)

Vikipēdijas lapa
Jānis Kļaviņš
Jānis Kļaviņš
Personīgā informācija
Dzimis 1933. gada 27. aprīlī
Rīga, Karogs: Latvija Latvija
Miris 2008. gada 25. novembrī (75 gadi)
Karogs: Latvija Latvija
Dzīves vieta Rīga
Pilsonība Karogs: Padomju Savienība PSRS
Karogs: Latvija Latvija
Nodarbošanās šahists, fiziķis

Jānis Kļaviņš (1933. gada 27. aprīlis Rīgā — 2008. gada 25. novembris) bija Latvijas šaha meistars, kas uzvarēja Latvijas šaha čempionātā 1952. gadā un vēlāk kļuva par pazīstamu zinātnieku, strādājot Latvijas Zinātņu Akadēmijas Fizikas institūtā.

Šahista karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jānim Kļaviņam bija samērā īsa, tomēr ļoti spilgta šahista karjera. Viņš uzvarēja Latvijas čempionātā šahā 1952. gadā un vēlāk trīs reizes ieguva bronzas medaļu (1956, 1959 un 1960). 1955. gadā viņš izpildīja PSRS sporta meistara normu komandu sacensībās Vorošilovgradā, bet nākamajā, 1956. gadā Maskavā kļuva par PSRS 1. masu turnīra uzvarētāju. Jānis Kļaviņš piedalījās PSRS Tautu spartakiādēs Latvijas komandas sastāvā 1953. gadā (ieguva pirmo vietu pie trešā galdiņa), 1955. gadā, 1958. gadā, 1959. gadā, 1960. gadā (ieguva trešo vietu pie trešā galdiņa), 1962. gadā un 1963. gadā.[1] Tāpat viņš pārstāvēja "Daugavas" komandu PSRS kausa izcīņās 1954. gadā un 1961. gadā.[2] 1962. gadā bija Latvijas Zinātņu akadēmijas šaha komandas līderis un deva lielu ieguldījumu tās uzvarā 3. Latvijas PSR komandu čempionātā. Jānis Kļaviņš bija kombinacionālā stila piekritējs, kura spēks slēpās daudzpusīgā variantu aprēķinā. Tomēr zinātnieka darbs sešdesmito gadu vidū guva virsroku, un Jānis Kļaviņš pamazām aizgāja no šaha dzīves.

Zinātnieka karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes beigšanas 1957. gadā Jānis Kļaviņš nonāca Latvijas Zinātņu Akadēmijas Fizikas institūtā, kur nostrādāja ilgus gadus. Aizstāvējis zinātņu kandidāta grādu 1967. gadā[3] (vēlāk pēc Latvijas neatkarības atgūšanas nostrificēts par fizikas doktoru). Nodarbojies ar magnetohidrodinamisko mašīnu siltumproblēmu pētniecību. Bijis inženieris, pētnieks, institūta laboratorijas vadītājs, institūta zinātniskais sekretārs un direktora vietnieks zinātniskajā darbā.

Nozīmīgākās sacensības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]