Jānis Krēsliņš (vēsturnieks)
Jānis Krēsliņš (dzimis 1924. gada 19. augustā Mālpils pagastā, miris 2021. gada 17. februārī ASV, Ņujorkas štatā) bija trimdas latviešu vēstures un mākslas vēstures pētnieks, bibliogrāfs un dzejnieks.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1924. gada 19. augustā Mālpils pagastā Arnolda Krēsliņa (1892–1958) un viņa sievas Valijas, dzimušas Lubauas, ģimenē. Mācījās Rūjienas pamatskolā, Rūjienas vidusskolā, Rīgas pilsētas 2. ģimnāzijā. Otrā pasaules kara beigās devās bēgļu gaitās uz Austriju, tad Vāciju, kur studēja vēsturi, anglistiku un mākslas vēsturi Tībingenes Universitātē (1946–1949).
1949. gadā pārcēlās uz ASV, kur studēja Kolumbijas Universitātē Ņujorkā (1951–1963), ieguva maģistra grādu arī bibliotēku zinātnē. Dzīvoja Bronksā kopā ar dzīvesbiedri Skaidrīti un trīs bērniem, strādāja par bibliogrāfu un informācijas speciālistu ASV Ārpolitikas padomē Ņujorkā (1953–1993), līdztekus bija Ņujorkas Publiskās bibliotēkas padomnieks Baltijas vēstures un grāmatniecības jautājumos.
Kopš 1960. gadiem viņa apcerējumi par trimdas latviešu māksliniekiem, literātiem, vēsturniekiem, recenzijas par Baltijas valstu vēsturi regulāri publicēti žurnālā “Jaunā Gaita” un laikrakstā “Laiks”.[1]
Viņa dēls ir Jānis Krēsliņš jun. ir Zviedrijas Karaliskās Bibliotēkas bibliotekārs.
Darbi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Foreign Affairs Bibliography by Henry L. Roberts, Jean Gunther, and Janis A. Kreslins, 1955.
- Tomēr, es atceros. Ņujorka: Ceļinieks, 1960.
- Foreign affairs bibliography: a selected and annotated list of books on international relations, 1962–1972. New York, London: 1976.
- Chronology 1982. Foreign Affairs, 1982, pp. 714-746.
- Recent publications on Baltic history. Baltic Studies Newsletter Association for the Advancement of Baltic Studies (autors un redaktors)
- Mīti par latviešu un Latvijas vēsturi un piezīmes par tā dēvēto Latvijas tēla jautājumu Jaunā Gaita, nr. 213, jūnijs 1998.
- Raksti 3 sējumos. (sast., priekšv. un koment. aut. Dace Lūse). Rīga: Valters un Rapa, 2004–2008. (Saturs: 1.sēj.: Ceļi un neceļi; 2.sēj.: Vēstures vārtos; 3.sēj.: Laikmeta liecības)
- Valodnieks un bibliogrāfs Benjamiņš Jēgers Jaunā Gaita, Nr. 256. marts 2009.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Jānis Krēsliņš un latviešu "grūtā dzimšana" Irēne Avena, Jaunā Gaita nr. 241, jūnijs 2005.
Apbalvojumi un pagodinājumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Triju Zvaigžņu ordenis, V šķira (1998)
- Ērika Raistera Piemiņas fonda prēmijas laureāts (1995)
- Anšlava Eglīša un Veronikas Janelsiņas fonda laureāts (2009)
- Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju loceklis (1998)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Anna Mauliņa. Leģendārais Jānis Krēsliņš no nomoda pilsētas Hudzonas krastā[novecojusi saite] "Bibliotēku pasaule", nr. 49 (2010)
|