Jānis Krēsliņš (vēsturnieks)

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Jānis Krēsliņš (1924) ir trimdas latviešu vēstures un mākslas vēstures pētnieks, bibliogrāfs, dzejnieks, atdzejotājs.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1924. gada 19. augustā Mālpils pagastā Arnolda Krēsliņa (1892–1958) un viņa sievas Valijas, dzimušas Lubauas, ģimenē. Mācījās Rūjienas pamatskolā, Rūjienas vidusskolā, Rīgas pilsētas 2. ģimnāzijā. Otrā pasaules kara beigās devās bēgļu gaitās uz Austriju, tad Vāciju, kur studēja vēsturi, anglistiku un mākslas vēsturi Tībingenes universitātē (1946–1949).

1949. gadā pārcēlās uz ASV, kur studēja Kolumbijas universitātē Ņujorkā (1951–1963), ieguva maģistra grādu arī bibliotēku zinātnē. Strādāja par bibliogrāfu un informācijas speciālistu ASV Ārpolitikas padomē Ņujorkā (1953–1993), līdztekus bija Ņujorkas Publiskās bibliotēkas padomnieks Baltijas vēstures un grāmatniecības jautājumos.

Kopš 1960. gadiem viņa apcerējumi par trimdas latviešu māksliniekiem, literātiem, vēsturniekiem, recenzijas par Baltijas valstu vēsturi regulāri publicēti žurnālā “Jaunā Gaita” un laikrakstā “Laiks”.[1]

Viņa dēls ir Jānis Krēsliņš jun. ir Zviedrijas Karaliskās Bibliotēkas bibliotekārs.

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Foreign Affairs Bibliography by Henry L. Roberts, Jean Gunther, and Janis A. Kreslins (1955)
  • Tomēr, es atceros. Ņujorka: Grāmatu draugs, 1960
  • Foreign affairs bibliography: a selected and annotated list of books on international relations, 1962–1972. New York, London: 1976, 921 pages
  • Chronology 1982. Foreign Affairs, Year 1982, pp. 714-746
  • Recent publications on Baltic history. Baltic Studies Newsletter Association for the Advancement of Baltic Studies (autors un redaktors)
  • Mīti par latviešu un Latvijas vēsturi un piezīmes par tā dēvēto Latvijas tēla jautājumu Jaunā Gaita, nr. 213, jūnijs 1998.
  • Raksti 3 sējumos. (sast., priekšv. un koment. aut. Dace Lūse). Rīga: Valters un Rapa, 2004–2008. (Saturs: 1.sēj.: Ceļi un neceļi; 2.sēj.: Vēstures vārtos; 3.sēj.: Laikmeta liecības)
  • Valodnieks un bibliogrāfs Benjamiņš Jēgers Jaunā Gaita, Nr. 256. marts 2009.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apbalvojumi un pagodinājumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]