Trimdas latvieši

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Par trimdas latviešiem tradicionāli tiek saukti emigrācijā, galvenokārt Eiropā, Amerikā un Austrālijā dzīvojošie latvieši, kuru lielākā daļa devās prom no Latvijas 2. pasaules kara beigās, lai izvairītos no Padomju Savienības režīma represijām, otra grupa ir latviešu karavīri, kuri pēc kara beigām bija nonākuši karagūstekņu nometnēs un pēc atbrīvošanas nevēlējās atgriezties dzimtenē. Pirms Latvijas neatkarības atjaunošanas 20. gadsimta 80. gados ārpus Latvijas (bez PSRS) dzīvoja apmēram 150 000 latviešu.[1]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc Otrā pasaules kara beigām Sabiedroto okupētajā Rietumvācijā bija apzināti apmēram 120 tūkstoši latviešu, no kuriem 82 tūkstoši atradās civilajās bēgļu nometnēs, bet 23 tūkstoši bijušo leģionāru - apsargātās karagūstekņu nometnēs. Vēl apmēram 3000 latviešu atradās bēgļu nometnēs Austrijā un apmēram 2000 Dānijā. Zviedrijā bija apzināti apmēram 6000 latviešu bēgļu, kuri laivās bija šķērsojuši Baltijas jūru.[2]

Pēc Vācijas kapitulācijas par bēgļiem rūpes uzņēmās 1943. gadā dibinātā Apvienoto Nāciju Palīdzības un atjaunošanas pārvalde (United Nations Relief and Rehabilitation Administration). 1945. gada oktobra beigās sabiedroto virspavēlniecība izdeva rīkojumu, ka Baltijas valstu iedzīvotājus nedrīkst repatriēt piespiedu kārtā un tie ieguva pārvietoto personu (angļu: Displaced person (DP)) statusu. 1946. gada vasarā bēgļu aprūpei tika dibināta Starptautiskā bēgļu organizācija (International Refugee Organisation), kas pakāpeniski līdz 1947. gada vasarai stājās UNRRA vietā.

1946. gada sākumā Vācijā latvieši bija izvietoti 213 nometnēs, lielākās no tām bija Eslingena (5200), Vircburga (3500), Amberga (2400) un Gēstahta (2276).[3] Sākot ar 1946. gada martu, no gūsta sāka atbrīvot karavīrus un pēc individuālas pārbaudes tiem piešķīra DP statusu.

Rietumvācijas bēgļu nometnēs darbojās skolas un dažādas sabiedriskas organizācijas, tika izdotas avīzes un grāmatas. 1946. gada maijā Vācijās darbojās 122 septiņklasīgās skolas ar 7000 skolēniem un 57 ģimnāzijas ar 2500 skolēniem.[4] No 1946. līdz 1948. gadam Vācijā tika izdotas 797 latviešu grāmatas. Gandrīz visās lielākajās bēgļu nometnēs izveidojās luterāņu draudzes. Jau 1945. gada 28. decembrī tika izveidota "Daugavas Vanagu" organizācija, kurai bija jācīnās par Latvijas neatkarības atjaunošanu.

No 1947. gada sākās latviešu bēgļu izceļošana no Vācijas uz Lielbritāniju, Austrāliju, ASV un Kanādu. Dažu gadu laikā Lielbritānijā un Austrālijā nonāca apmēram 20 tūkstoši latviešu, ASV - apmēram 40 tūkstoši. Apmēram 1000 latviešu bēgļu nonāca Argentīnā un Brazīlijā, apmēram 700 Venecuēlā.[5] Līdz pat 1960. gadiem turpinājās latviešu ieceļošana ASV un Kanādā, galvenokārt no Rietumeiropas un Dienvidamerikas. 1980. gados ASV dzīvoja apmēram 60 tūkstoši un Kanādā apmēram 20 tūkstoši latviešu.

Sākot ar 1960. gadu, trimdas latviešiem tika atļauts apciemot radiniekus Latvijā. Sākotnēji Latvijas apmeklētāju skaits bija niecīgs- 1961. gadā tikai 22, tomēr tas pamazām pieauga. 1965. gadā Latviju apmeklēja jau 191 cilvēks, 1966. gadā — 250, 1967. gadā — 400, 1968. gadā — 423, 1969. gadā — 489, 1970. gada — 586 cilvēki.[6]

Trimdas latviešu organizācijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1955. gada 23. oktobrī Londonā trīs trimdas latviešu organizācijas — Latvijas atbrīvošanas komitejas Eiropas centrs, Amerikas latviešu apvienība un Latviešu apvienība Austrālijā, nodibināja Pasaules brīvo latviešu apvienību. Vēlāk tai pievienojās arī Latviešu nacionālā apvienība Kanādā un Latviešu apvienība Brazīlijā. PBLA mērķis bija sekmēt latviešu tautas atbrīvošanu un Latvijas valsts un neatkarības atjaunošanu, kultūras saglabāšanu un jaunradi, palīdzību visā pasaulē izkaisītiem latviešiem, kā arī nodrošināt dažādu zemju latviešu apvienību sadarbību.

Latvieši Austrālijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Austrālijā nonāca daudzi latvieši no nometnēm Vācijā un citur Eiropā. 1953. gadā Kvīnslendā bija ap 2000 latviešu. Kvīslendas latvieši sāka pulcēties 1949. gadā, vēlāk tika izveidota draudze, dibināti kori, teātris un deju kopas.[7] Kopš 1951. gada ik gadu (ar nelieliem izņēmumiem) dažādās Austrālijas pilsētās tiek organizētas Austrālijas Latviešu kultūras dienas, kas notiek ikvasaras brīvdienās ap Ziemassvētkiem un Jaungadu. Pēc 2006. gada tautas skaitīšanas datiem 20 058 cilvēki Austrālijā dēvēja sevi par latviešiem vai uzrādīja savā izcelsmē saikni ar latviešiem.[8] Austrālijā darbojas vairākas latviešu organizācijas, tai skaitā Adelaidas Latviešu nams, Brisbenas Latviešu biedrība[9], Pērtas Latviešu biedrība[10] un Sidnejas Latviešu biedrība[11].

Pa trimdas teātra kopām Australijā grāmatu "Latviešu teātris Austrālijā" sarakstijis Viktors Hausmanis; Austrālijas aktieri parādās arī viņa grāmatā "Latviešu aktieri trimdā".[12]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Veigners, Ilgvars. Latvieši ārzemēs. Latvijas enciklopēdija. Rīga. 1993. ISBN 5-89960-034-9 16.lpp.
  2. Veigners, Ilgvars. Latvieši ārzemēs. Latvijas enciklopēdija. Rīga. 1993. ISBN 5-89960-034-9 317.lpp.
  3. Viņi. Svešos pagalmos. Anna Velēda Žīgure. Jumava. 2012. ISBN 9789934112317 211. lpp.
  4. Viņi. Svešos pagalmos. Anna Velēda Žīgure. Jumava. 2012. ISBN 9789934112317 226. lpp.
  5. Veigners, Ilgvars. Latvieši ārzemēs. Latvijas enciklopēdija. Rīga. 1993. ISBN 5-89960-034-9 319.lpp.
  6. Bleiere, Daina. Eiropa ārpus Eiropas... Dzīve Latvijas PSR. LU Akadēmiskais apgāds. Rīga 2012. ISBN 9789984459990 Nepareizs ISBN 139. lpp.
  7. LATVIEŠI BRISBENĀ: Latviešu vēsture Kvīnslendā
  8. Latvieši Austrālijā | Latviešu pēdas pasaulē
  9. Brisbenas Latviešu biedrība
  10. Pērtas Latviešu biedrība
  11. Sidnejas Latviešu biedrība
  12. "Latviešu aktieri trimdā"

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]