Jēzus krustā sišana

Djego Velaskesa glezna Christ crucified

Jēzus krustā sišana ir Bībeles stāsta notikums. Kristiešu uzskatā tas notika mūsu ēras 1. gadsimtā. Jēzus Kristus, kas kristietībā ir Dieva dēls un Mesija, tika arestēts, tiesāts, vēlāk tika piespriesta šaustīšana, tas viss noslēdzās ar krustā sišanu. Kopā tas kristietībā tiek apzīmēts ar Jēzus ciešanām. Jēzus ciešanas un pestīšanas nāve pie krusta pārstāv centrālās kristīgās teoloģijas aspektus, tai skaitā mācību par pestīšanu un grēku izpirkšanu.

Jēzus sišana krustā tiek atspoguļota visos četros evaņģēlijos, atsauces uz to ir apustuļa Pāvila darbos.

Saskaņā ar evaņģēlijiem, Jēzus tika arestēts Ģetzemanē pēc pēdējā vakarēdiena kopā ar saviem 12 apustuļiem. Pēc tam viņš stājās tiesas priekšā (sinedrija, Poncija Pilāta un Hēroda Antipas priekšā) un tika nodots sišanai krustā. Pēc šaustīšanas romiešu karavīri izsmēja Jēzu kā "jūdu ķēniņu", apģērbts purpura krāsas drēbēs, vainagots ar vainagu no ērkšķiem, viņš tika sists un uz viņu tika spļaudīts. Pēc tam Jēzus tika sists krustā.

Jēzus pēdējo dienu dzīves notikumi visos evaņģēlijos tiek aprakstīti daudz detalizētāk nekā jebkurš cits viņa dzīves posms.

Kristieši uzskata, ka Jēzus ciešanas tika paredzētas Tanahā.

• Mans Dievs, mans Dievs, kāpēc Tu mani esi atstājis? (Psalmi 22:2)

• Un ap devīto stundu Jēzus stiprā balsī brēca, saukdams: "Eloī, Eloī, lamā zabahtani?" Tas ir tulkots: "Mans Dievs, Mans Dievs, kāpēc Tu Mani esi atstājis?" (Marka 15:34)

• Visi, kas mani redz, nievā mani, savelk lūpas un krata galvu: "Lai nu viņš pārmet to Tam Kungam, lai Tas viņu izglābj, lai izrauj no bēdām, jo Tam jau uz viņu labs prāts." (Psalmi 22:8-9)

• Bet garāmgājēji zaimoja Viņu, galvas kratīdami, ... Tāpat augstie priesteri līdz ar rakstu mācītājiem un vecajiem apsmēja Viņu, sacīdami: ... Viņš Dievam uzticējies, Tas lai glābj Viņu, ja grib; jo Viņš ir sacījis: Es esmu Dieva Dēls." (Mateja 27:39,41,43)

• Ap mani sastājušies suņi, ļaundaru bars mani ielenc, manas rokas un kājas ir caururbtas. (Psalmi 22:17)

• Un, kad tie nonāca tai vietā, ko sauc par pieres vietu, tad tie tur sita krustā (Lūkas 23:33)

• Viņi dala manas drēbes savā starpā, un par manu apģērbu viņi met kauliņus. (Psalmi 22:19)

• Bet kareivji, piesituši Jēzu pie krusta, ņēma Viņa drēbes un sadalīja tās četrās daļās, katram kareivim pa daļai. Tāpat tie paņēma Viņa svārkus. Svārki nebija šūti, bet izausti viscaur no viena gabala. Tad tie sacīja cits citam: "Tos nesadalīsim, bet metīsiem par tiem kauliņus, kam tie piederēs." (Jāņa 19:23-24)

• Kauns man lauž sirdi, es izsamistu un nīkstu; es cerēju uz līdzjūtību, bet velti, un uz mierinātāju, bet to neatrodu. Taisni otrādi - viņi man deva ēst žulti, un, kad es biju izslāpis, viņi mani dzirdināja ar etiķi. (Psalmi 69:21-22)

• Un, nonākuši tai vietā, ko sauc par Golgatu, tas ir, pieres vietu, tie Viņam deva dzert etiķi, maisītu ar žulti; un, kad Viņš to nobaudīja, Viņš negribēja to dzert. (Mateja 27:33-34)