Poncijs Pilāts

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Antonio Čiseri (Antonio Ciseri) glezna Ecce homo! ("Redziet, kāds cilvēks!"), kurā attēlots Poncijs Pilāts, kurš stāda priekšā tautai šaustīto Jēzu Kristu

Poncijs Pilāts (latīņu: Pontius Pilatus, grieķu: Πόντιος Πιλᾶτος, Pontios Pīlātos) no 26. līdz 36. gadam bija Romas impērijas provinces Jūdejas piektais prefekts.[1] Viņš bija šajā amatā Romas imperatora Tibērija valdīšanas laikā. Pilāts vēsturē pazīstams kā Jēzus Kristus tiesas procesa vadītājs. Procesa rezultātā Kristum tika piespriests nāves sods, sitot viņu krustā.[2]

Pilāta dzimšanas uz miršanas dati ir aptuveni. Tradicionāli tiek uzskatīts, ka viņš dzimis Bizenti ciematā (Abruco reģionā, Itālijā).[3] Viņa vārds un amats ir minēts 1. gadsimta romiešu vēsturnieka Tacita darbos, kā arī romiešu-ebreju vēsturnieka Jozefa Flāvija (Titus Flavius Josephus) darbos.

Pilāta loma Kristus tiesāšanā aprakstīta Jaunās Derības evaņģēlijā. Visos četros kanoniskajos evaņģēlijos viņš parādīts kā cilvēks, kas uzskata Kristu par nevainīgu. Arī viņa sieva Klaudija Prokula lūdz Kristu apžēlot. Pilāts piedāvā pūlim atlaist brīvībā vienu no vairākiem gūstekņiem, domādams, ka pūlis izvēlēsies Kristu. Kad tā nenotiek, Pilāts viņam piespriež sodu, krustā sišanu, jo negrib sanaidoties ar Jeruzalemes ebreju ticības priesteriem, kuri uzskata Kristu par zaimotāju.[4] Mateja evaņģēlijā aprakstīts, ka Pilāts simboliski mazgā rokas ūdenī, parādot, ka ne jau uz viņa rokām būs Jēzus asinis. Šāds apraksts mūsdienās tiek apšaubīts, jo vēsturē ir palikušas liecības, ka Pilātam nebija raksturīgi šaubīties, vai sodīt kādu ebreju, vai nē. Viņš pavisam nesen pirms Kristus sodīšanas bija nežēlīgi apspiedis ebreju sacelšanos, sarīkojot slaktiņu, kurā tika nogalināti simtiem cilvēku. Bieži vien viņš pavēlēja izpildīt nāves sodus, iztiekot vispār bez tiesas.[5]

36. gadā Pilāts tika atsaukts atpakaļ uz Romu. Viņš bija nežēlīgi apspiedis samariešu sacelšanos. Jūdi prasīja viņa atcelšanu. Pēc Romas imperatora Tibērija nāves 37. gadā par jauno imperatoru kļuva Kaligula. Pilāts nespēja iegūt viņa labvēlību. Viņš tika apsūdzēts par cilvēku sodīšanu bez tiesas, un bija spiests izdarīt pašnāvību (37./38. gadā).[6]

Vienīgā arheoloģiskā liecība, kas saglabājusies par Pilātu, ir 1961. gadā netālu no Kesarijas, Izraēlā, atrasta kaļķakments plāksne (Pilāta akmens) ar iegravējumu, kurā lasāms viņa vārds un amats (Jūdejas prefekts).[7]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]