Bībele

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Bībele (senebreju: תנ״ך, tanakh, grieķu: ἡ Βίβλος, hē biblos — ‘grāmata’) ir nosaukums, kuru lieto jūdaistu un kristiešu svēto tekstu apzīmēšanai.

Jūdu un kristiešu Bībele ir vairāku atsevišķu senu reliģisko tekstu apkopojums. Gan jūdi, gan kristieši attiecas pret Bībeli kā pret Dieva vārdu.

Jūdu Bībele tiek saukta par Tanakh (pēc tās trīs daļu nosaukumu pirmajiem burtiem: Torah — "Mācība", nevi'im — "Pravieši", Ketūvīm — "raksti"), un tā ietver 24 grāmatas.

Kristieši atsaucas uz Bībeli kā grāmatu, kura iekļauj Veco Derību (grāmatas par jūdu tautas dzīvi un attiecībām ar Dievu pirms Kristus dzimšanas) un Jauno Derību (grāmatas, kuras stāsta par Jēzus Kristus dzīvi, kā arī apustuļu vēstules un Jāņa atklāsmes grāmatu). Vecā Derība ir daudz citēta Jaunajā Derībā.

Bībele ir visizplatītākā grāmata pasaulē. Abas Bībeles daļas ir iztulkotas vairāk nekā 2100 valodās, kas ir vairāk nekā jebkura cita grāmata. Uzskata, ka kopš 1815. gada ir pārdoti un izplatīti bez maksas vairāk nekā 5 miljardi Bībeles kopiju un atsevišķu Bībeles daļu eksemplāru.

Tādēļ, ka kristietības paustajām idejām ir bijusi vadoša loma uz Eiropas sabiedrību kopš vēlīnās Romas laikmeta līdz Apgaismības laikmetam, Bībele ir ietekmējusi ne tikai reliģiju, bet arī valodu, likumus un Eiropas civilizācijas domāšanu. Apgaismības laikmets un zinātnes revolūcija Eiropā un Amerikā radīja skeptisku attieksmi pret Bībeles dievišķo izcelsmi un vēsturisko precizitāti. Tomēr Bībele ir spēcīgs vēstures dokuments, kuru arī pamato materiālie (piemēram, arheoloģiskie) un nemateriālie (piemēram, vēsturisko dokumentu uzticamības izvērtēšanas kritēriji) pierādījumi.

Bībeles tulkojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vecā Derība tika sarakstīta ivritā (dažas tās daļas aramiešu valodā). Jaunās Derības raksti tika sarakstīti 1. gs. otrā pusē, sākotnēji grieķu valodas koine variantā (Mateja evaņģēlijs, iespējams, tika vispirms sarakstīts aramiešu valodā un vēlāk pārtulkots uz grieķu valodu).

Senākais Vecās Derības tulkojums grieķu valodā ir pazīstams kā Septuaginta. Tora (Vecās Derības pirmās piecas grāmatas) tika iztulkotas 3. gadsimta p.m.ē. vidū, savukārt pārējo grāmatu tulkošana tika pabeigta 2. gadsimtā p.m.ē.

Senākie Bībeles tulkojumi latīņu valodā pazīstami ar nosaukumu Vetus Latina. 4. gadsimta beigās — 5. gadsimta sākumā tika veikts jauns tulkojums, kas pazīstams kā Vulgāta. Sākot ar 7. gadsimtu tas kļuva par populārāko Bībeles latīnisko variantu.

1961. gadā Jehovas liecinieki (Watch Tower Bible and Tract Society) veica savu Bībeles tulkojumu ar nosaukumu "Jaunās pasaules tulkojums" (latviešu valodā izdots 2011. gadā).

Tulkojumi latviešu valodā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latviešu valodā visu Bībeli pirmoreiz iztulkoja Ernsts Gliks, Alūksnes luterāņu draudzes mācītājs, 1685. gadā. Šis tulkojums publicēts daudz reižu, vairākkārt rediģēts. Par pēdējo šā tulkojuma redakciju var uzskatīt 1965. gada Londonas tulkojumu (tulkojums tika iesākts jau Latvijā 1931. gadā), tā galvenais valodas redaktors bija profesors Ernests Blese. Šis tulkojums pēc Latvijas neatkarības atgūšanas publicēts arī Latvijā 1997. gadā. Šajā izdevumā vairs netiek lietoti pirmskara un trimdas latviešu sabiedrībā ierastie "ch" un "ŗ". 1995. gadā Latvijas Bībeles biedrība uzsāka darbu pie jauna Bībeles tulkojuma. 1999. gadā izdoti Evaņģēliji un Apustuļu darbi, 2001. gadā — Vēstules un Jāņa atklāsmes grāmata, 2007. gadā — visa Jaunā Derība. Izdevniecība "Zinātne" izdevusi vairākas Vecās Derības grāmatas atsevišķos izdevumos. 2005. gadā LBB izdevusi Deiterokanoniskās grāmatas, ko dažas Baznīcas atzīst par autoritatīviem tekstiem. 2012. gadā izdots pabeigts LBB jaunais Bībeles tulkojums. Tas izdots divos salikumos — ar un bez Deiterokanoniskajām grāmatām.[1]

Bībeles grāmatas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bībele sastāv no vairākām tematiski sakārtotām grāmatām.

Vecās Derības grāmatas
Likumu grāmatas Vēstures grāmatas Dzejas un gudrības grāmatas Praviešu grāmatas
Pirmā Mozus grāmata

Otrā Mozus grāmata

Trešā Mozus grāmata

Ceturtā Mozus grāmata

Piektā Mozus grāmata

Jozuas grāmata

Soģu grāmata

Rutes grāmata

Pirmā Samuēla grāmata

Otrā Samuēla grāmata

Pirmā Ķēniņu grāmata

Otrā Ķēniņu grāmata

Pirmā Laiku grāmata

Otrā Laiku grāmata

Ezras grāmata

Nehemijas grāmata

Esteres grāmata

Ījaba grāmata

Psalmi

Salamana Pamācības

Salamans Mācītājs

Salamana Augstā Dziesma

Jesajas grāmata

Jeremijas grāmata

Raudu Dziesmas

Ecēhiēla grāmata

Daniēla grāmata

Hozejas grāmata

Joēla grāmata

Āmosa grāmata

Obadjas grāmata

Jonas grāmata

Mihas grāmata

Nahuma grāmata

Habakuka grāmata

Cefanjas grāmata

Hagaja grāmata

Caharijas grāmata

Maleahija grāmata

Jaunās Derības grāmatas
Vēstures grāmatas Vēstules Pravieša grāmata
Mateja evaņģēlijs

Marka evaņģēlijs

Lūkas evaņģēlijs

Jāņa evaņģēlijs

Apustuļu darbi

Pāvila vēstule romiešiem

Pāvila 1. vēstule korintiešiem

Pāvila 2. vēstule korintiešiem

Pāvila vēstule galatiešiem

Pāvila vēstule efeziešiem

Pāvila vēstule filipiešiem

Pāvila vēstule kolosiešiem

Pāvila 1. vēstule tesaloniķiešiem

Pāvila 2. vēstule tesaloniķiešiem

Pāvila 1. vēstule Timotejam

Pāvila 2. vēstule Timotejam

Pāvila vēstule Titam

Pāvila vēstule Filemonam

Vēstule Ebrejiem

Jēkaba vēstule

Pētera 1. vēstule

Pētera 2. vēstule

Jāņa 1. vēstule

Jāņa 2. vēstule

Jāņa 3. vēstule

Jūdas vēstule

Jāņa atklāsmes grāmata

Neprecizitātes Bībeles tulkojumos[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dažos tulkojumos ir minēts, ka Ieva deva Ādamam nogaršot ābolu, tomēr vietā, kur norisinās šī darbība, ir tāda klimatiskā josla, kur ābeles neaug. Turklāt pēc augļa apēšanas viņi piesedzās ar vīģes lapām, nevis ābeles lapām. Teksts liecina, ka bija aizliegts ēst laba un ļauna atzīšanas koka augļus.

Daudzi netic Bībeles vēstījumam par radīšanu, jo tajā ir minēts, ka Dievs visumu radīja 6 burtiskās dienās. Tomēr Bībeles vēstījums par radīšanu nav pretrunā zinātniskiem faktiem, jo, saskaņā ar kontekstu, nav runa par burtiskām 6 dienām, bet par 6 gariem laika posmiem. Bībelē vārds "diena" bieži ir izmantots plašākā nozīmē, un pašā Bībelē ir teikts, ka Dievam viena diena var būt 1000 gadi vai pat vēl vairāk.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]