Jūda ben Zamuels no Regensburgas

Regensburgas sinagogas iekšskats pirms tās nopostīšanas 1519.gadā
Albrehta Altdorfera gravīra

Jūda ben Zamuels no Regensburgas (ivritā: יהודה החסיד, vācu: Jehuda ben Samuel he-Chasid, ar pievārdu He-Hasid („Dievbijīgais”); dzimis 1140. gadā, miris 1217. gadā), bija viduslaiku Vācijas ebreju hasīdisma kustības Chassidei Ashkenaz aizsācējs. Šīs kustības piekritēji racionālajām rabīniskajām zināšanām pretnostatīja mistiski garīgu dievbijību. No klasiskajām kabalas skolām hasīdisms atšķīrās ar īpatnēju lūgšanu veidu un morālo stāju.

Dzīvesgājums

Jūda ben Zamuels ir cēlies no ievērojamās ben Kalonimus rabīnu dzimtas un dzimis 1140.gadā Pfalcas pilsētā Špeierā (Speyer) pie Reinas, kur ebreju kvartāls pastāvēja kopš 1084. gada. Viņa galvenais skolotājs bijis viņa tēvs rabīns Zamuels Dievbijīgais, kas viņu ievadījis arī slepenajā Kabalas mācībā. Kopā ar tēvu un citiem domubiedriem uzņēmies šķīstības zvērestu un dzīvojis pilnīgā atturībā un lūgšanās. Ebreju grautiņu laikā 1195.gadā rabīns Jūda ben Zamuels pārcēlies uz Regensburgu pie Donavas, kur nodibinājis un vadījis ebreju reliģisko skolu. Starp viņa slavenākajiem darbiem minama Sefer Chassidim („Dievbijīgo grāmata”) un liturģiskā poēma An'im Zemirot, kas vēl arvien tiek recitēta aškenazi ebreju sinagogās sabata laikā. Grāmata Sefer HaKavod („Godības grāmata“) ir gājusi zudībā, bet pazīstama no citu hasīdisma mācītāju komentāriem un citātiem. Rabīns Jūdas ben Zamuela ievērojamākais sekotājs bija viņa skolnieks Eliazārs no Vormsas un viņa skolnieks Mozus ben Nahmans jeb Nahmanīds. Jau pēc rabīna Jūdas nāves 1298. gadā vācu zemēs sākās jauni ebreju grautiņi, kas vēsturē palikuši ar "Rintfleiša slaktiņa" (Rintfleisch-Pogrom) vārdu. Gandrīz visi Vācijas ebreji izceļoja uz Poliju, bet dižkunigaiša Vītauta laikā tālāk uz Lietuvas dižkunigaitijas teritoriju ("Vītauta privilēģija" 1388. gadā) un 16. gadsimtā sasniedza Latviju. Daļa Jūdas ben Zamuela no Regensburgas mistisko uzskatu sekotāju nokļuva arī Spānijas zemēs, kur deva savu ieguldījumu klasiskās Kabalas skolu izveidē.

Mācība

Rabīna Jūdas ben Zamuela mācība ir aizsākums hasīdisma kustībai un tās filozofiskajām idejām, kas savu uzplaukumu sasniedza 18. un 19.gs. Polijas-Lietuvas ebreju kopienās. Jau 13.gs. sākumā viņš ir formulējis idejas, kas atstāja dziļu ietekmi arī uz slepeno Kabalas mācību, kas attīstījās Spānijas zemēs 13. un 14. gs.

Literatūra

Die Ethik des Judentums: Auszüge aus dem „Buche der Frommen“ (sefer hahasidim) des R. Jehuda Hachassid. Abrahama Zulcbaha apkopojums un tulkojums. Frankfurt a. M.: Sänger & Friedberg 1923 (vāciski)

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Jūda ben Zamuels no Regensburgas.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
Ebreju enciklopēdijas raksts (angliski)
Hasīdisms, jewishvirtuallibrary.org