Jūdejas ķēniņvalsts
Jump to navigation
Jump to search
Jūdejas ķēniņvalsts bija ebreju valsts, kas izveidojās pēc vienotās Izraēlas ķēniņvalsts sadalīšanās 931. gadā p.m.ē un turpināja pastāvēt līdz 587. gadam p.m.ē, kad to iznīcināja Babilonija.
Pēc sadalīšanās valstī turpināja valdīt ķēniņa Dāvida dinastija, arī lielas novirzes no Jeruzālemes templī piekoptās ticības netika pieļautas.
Valdnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Rehobeāms, 931 - 913 p.m.ē.
- Abijs, 913 - 911 p.m.ē.
- Asa, 911 - 870 p.m.ē.
- Jošāfāts, 870 - 848 p.m.ē.
- Jorāms, 848 - 841 p.m.ē.
- Ahasja, 841 p.m.ē.
- Atalija, 841 - 835 p.m.ē.
- Joāzs, 835 - 796 p.m.ē.
- Amacja, 796 - 767 p.m.ē.
- Uzija,767 - 740 p.m.ē.
- Jotāms, 740 - 732 p.m.ē.
- Ahāzs, 732 - 716 p.m.ē.
- Hizikija, 716 - 687 p.m.ē.
- Manase, 687 - 643 p.m.ē.
- Amons, 643- 641 p.m.ē.
- Josija, 640 - 609 p.m.ē.
- Joahāzs, 609 p.m.ē.
- Jojakīms, 609 - 597 p.m.ē.
- Jojahīns, 597 p.m.ē.
- Cedekija, 597 - 587 p.m.ē.