Jūdejas ķēniņvalsts

Jūdejas ķēniņvalsts bija ebreju valsts, kas izveidojās pēc vienotās Izraēlas ķēniņvalsts sadalīšanās 931. gadā p.m.ē un turpināja pastāvēt līdz 587. gadam p.m.ē, kad to iznīcināja Babilonija.

Pēc sadalīšanās valstī turpināja valdīt ķēniņa Dāvida dinastija, arī lielas novirzes no Jeruzalemes templī piekoptās ticības netika pieļautas.

Jūdejas ķēniņvalsts (dzeltenā) ap 830. gadu p.m.ē

Valdnieki

• Rehobeāms, 931 - 913 p.m.ē.
• Abijs, 913 - 911 p.m.ē.
• Asa, 911 - 870 p.m.ē.
• Jošāfāts, 870 - 848 p.m.ē.
• Jorāms, 848 - 841 p.m.ē.
• Ahasja, 841 p.m.ē.
• Atalija, 841 - 835 p.m.ē.
• Joāzs, 835 - 796 p.m.ē.
• Amacja, 796 - 767 p.m.ē.
• Uzija,767 - 740 p.m.ē.
• Jotāms, 740 - 732 p.m.ē.
• Ahāzs, 732 - 716 p.m.ē.
• Hizikija, 716 - 687 p.m.ē.
• Manase, 687 - 643 p.m.ē.
• Amons, 643- 641 p.m.ē.
• Josija, 640 - 609 p.m.ē.
• Joahāzs, 609 p.m.ē.
• Jojakīms, 609 - 597 p.m.ē.
• Jojahīns, 597 p.m.ē.
• Cedekija, 597 - 587 p.m.ē.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Jūdejas ķēniņvalsts.

• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)