Jeruzalemes templis

Tempļa kalns mūsdienās

Jeruzalemes templis jeb Svētais templis (ivritā: בית המקדש, Bet HaMikdash — 'Svētais nams') ir jūdaisma svētākā svētvieta, atradās Jeruzalemē, pašreizējā Tempļa kalna vietā. Vēsturiski runa ir par diviem tempļiem.

Pirmais, Zālamana templis tika uzcelts septiņu gadu laikā un iesvētīts 957. gadā pirms mūsu ēras. 587. gadā pirms mūsu ēras to sagrāva babilonieši. Zālamana templis tika celts pēc norādēm, ko viņa tēvam, ķēniņam Dāvidam, bija devis Dievs. Dāvids zināja, ka nebūs tas, kas uzcels templi, taču uzsāka vākt būvmateriālus — cēlkokus, akmeni, zeltu, sudrabu un citus metālus. Templim bija jākalpo par vietu, kurā ebreji un citas tautas var pielūgt vienīgo Dievu.

Tā kā Zālamana valdīšanas laikā Izraēlas ķēniņvalsts aptvēra visas divpadsmit ebreju ciltis, tad tās visas piedalījās pirmā tempļa celtniecībā. Pēc ķēniņvalsts saškelšanās Jeruzaleme kļuva par Jūdejas galvaspilsētu. Ķēniņvalstī palika Jūdas, Benjamina un Levija cilšu pārstāvji. Pēc atgriešanās no Babilonas trimdas šo cilšu pēcnācēji templi atjaunoja.

Tempļa atjaunošana, precīzāk, jauna tempļa celtniecība, sākās 537. gadā pirms mūsu ēras. Darbi neritēja vienmērīgi, un templis tika iesvētīts tikai 515. gadā pirms mūsu ēras. Ap 20. gadu p.m.ē. Hērods Lielais templi atjaunoja un modernizēja. Romiešu-jūdu kara beigās 70. gadā romieši ieņēma Jeruzalemi un templi nodedzināja. Viss, kas mūsdienās palicis no tempļa, ir tā ārējo sienu drupas.

Pēc tam, kad Jeruzalemi iekaroja musulmaņi, Tempļa kalnā tika uzceltas divas mošejas. Ortodoksālie un konservatīvie ebreji gaida laiku, kad Mesija uzcels Trešo templi.