Japāņu pilis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Himedži pils, kas ir Pasaules mantojuma vieta Hjogo prefektūrā, ir visvairāk apmeklētā pils Japānā .

Japāņu pilis (japāņu: shiro) bija cietokšņi, kas būvēti galvenokārt no koka un akmens. Tās attīstījās no iepriekšējo gadsimtu koka latām un kļuva par veidolu kas vairāk zināma 16. gadsimtā. Japānas pilis tika būvētas, lai apsargātu svarīgas vai stratēģiskas vietas, piemēram, ostas, upes krustojumus vai krustceles, un gandrīz vienmēr šos savus nocietinājumus iekļāva ainavā.

Lai gan tās tika būvētas tā lai kalpotu un to celtniecībā izmantoja daudz vairāk akmeņu nekā lielākajā daļā Japānas ēku, pilis joprojām tika būvētas galvenokārt no koka, un daudzas no tām gadu gaitā tika iznīcinātas. Īpaši tas attiecās uz Sengoku periodu (14671603), kad daudzas no šīm pilīm tika uzceltas pirmo reizi. Tomēr daudzas tika pārbūvētas vai nu vēlāk Sengoku periodā, Edo periodā (1603–1867), kas sekoja, vai arī nesen - par nacionālā mantojuma vietām vai muzejiem. Šobrīd Japānā ir vairāk nekā simt pilis, kas ir saglabājušās vai daļēji ir saglabājušās; tiek lēsts, ka reiz bija pieci tūkstoši.

Dažas pilis, piemēram, pie Matsue un Koči, kuras abas tika uzceltas 1611. gadā, palika sākotnējā formā, un tām nav nodarīti postījumi no aplenkumiem vai citiem draudiem. Hirosimas pils, kas atrodas pretējā spektra galā, tika iznīcināta atombumbas sprādzienos un 1958. gadā tika pārbūvēta par muzeju.