Hirosimas un Nagasaki bombardēšana

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Hirosimas un Nagasaki bombardēšana
Atomic bombing of Japan.jpg
Atombumbu sprādziena izraisīti sēnes mākoņi virs Hirosimas (pa kreisi) un Nagasaki (pa labi).
Datums 1945. gada 6.—9. augusts
Vieta Valsts karogs: Japāna Hirosima un Nagasaki, Japāna
Iznākums Apspriests; iespējams ietekmēja Japānas kapitulāciju
Karotāji
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste
Valsts karogs: Japāna Japānas impērija
Komandieri
Viljams Pērsons
Pols Tibetss
Šunroku Hata
Zaudējumi
Nav 90 000—166 000 bojā gājušie Hirosimā[1]
60 000—80 000 bojā gājušie Nagasaki[1]

Japānas pilsētu Hirosimas un Nagasaki bombardēšana notika 1945. gada 6.—9. augustā Otrā pasaules kara beigu posmā. Abu pilsētu bombardēšana ir pašlaik vienīgais gadījums, kad karā tikuši izmantoti kodolieroči.

Pēc uzlidojumiem Japānai, kuru rezultātā valstī tika iznīcinātas vairākas pilsētas, Sabiedrotie plānoja Japānā invāziju. Karš Eiropā beidzās ar nacistiskās Vācijas parakstīto kapitulācijas aktu 1945. gada 8. maijā, taču Klusā okeāna karš vēl turpinājās.

1945. gada 6. augustā virs Hirosimas tika nomesta un uzspridzināta atombumba "Mazais zēns", trīs dienas vēlāk, 9. augustā, virs Nagasaki tika nomesta un uzspridzināta atombumba "Resnais vīrs". Tuvāko divu — četru mēnešu laikā pēc bombardēšanas Hirosimā gāja bojā 90 000—166 000 cilvēku, savukārt pēc Nagasaki bombardēšanas — 60 000—80 000 cilvēku. Aptuveni puse no katrā pilsētā bojā gājušiem mira bombardēšanas dienā.

15. augustā, sešas dienas pēc Nagasaki bombardēšanas, Japāna paziņoja par padošanos Sabiedrotajiem. 2. septembrī tā parakstīja kapitulācijas aktu uz ASV kuģa Missouri, tādējādi beidzot Otro pasaules karu.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «Frequently Asked Questions #1». Radiation Effects Research Foundation. Skatīts: 2012. gada 26. janvārī.