Hirosimas un Nagasaki bombardēšana
| Hirosimas un Nagasaki bombardēšana | |||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
 Atombumbu sprādziena izraisīti sēnes mākoņi virs Hirosimas (pa kreisi) un Nagasaki (pa labi). | |||||||
| |||||||
| Karotāji | |||||||
.svg){kind=small} Japānas impērija | |||||||
| Komandieri un līderi | |||||||
.svg){kind=small} Viljams Pērsons Pols Tibetss Roberts A. Luiss Čārlzs Svīnijs Frederiks Ešvorts |
 Shunroku Hata | ||||||
| Zaudējumi | |||||||
| 1 brits, 7 nīderlandieši un 12 amerikāņu kara cietumnieki |
Hirosimā[1]:
Nagasaki[1]:
Kopā bojā gājušie:
| ||||||
.svg){kind=small}
Japānas pilsētu Hirosimas un Nagasaki bombardēšana notika 1945. gada 6. un 9. augustā Otrā pasaules kara beigu posmā. Abu pilsētu bombardēšana ir pašlaik vienīgais gadījums, kad karā tikuši izmantoti kodolieroči.
Pēc uzlidojumiem Japānai, kuros tika iznīcinātas vairākas pilsētas, Sabiedrotie plānoja iebrukt Japānā. Karš Eiropā beidzās ar nacistiskās Vācijas parakstīto kapitulācijas aktu 1945. gada 8. maijā, taču Klusā okeāna karš vēl turpinājās.
1945. gada 6. augustā virs Hirosimas pulkveža Pola Tibetsa un kapteiņa Roberta A. Luisa vadībā tika nomesta un uzspridzināta atombumba "Mazais zēns". Tā eksplodēja ar 16 TNT kilotonnu lielu enerģiju. Pēc divām dienām PSRS pieteica karu Japānai un jau nākamajā dienā uzsāka karadarbību. Tajā pašā dienā, 9. augustā, virs Nagasaki majora Čārlza Svīnija un admirāļa Frederika Ešvorta vadībā tika nomesta un uzspridzināta atombumba "Resnais vīrs". Tā eksplodēja ar 21 TNT kilotonnu lielu enerģiju. Tuvāko divu — četru mēnešu laikā pēc bombardēšanas Hirosimā gāja bojā 90 000—166 000 cilvēku, savukārt pēc Nagasaki bombardēšanas — 60 000—80 000 cilvēku. Aptuveni puse no katrā pilsētā bojā gājušiem mira bombardēšanas dienā.
10. augustā Japāna oficiāli paziņoja par gatavību apstiprināt "Potsdamas deklarācijas" nosacījumus un kapitulēt. 15. augustā, sešas dienas pēc Nagasaki bombardēšanas, Japāna paziņoja par padošanos Sabiedrotajiem. 2. septembrī tā parakstīja kapitulācijas aktu uz ASV kuģa Missouri, tādējādi beidzot Otro pasaules karu.
Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 «Frequently Asked Questions #1». Radiation Effects Research Foundation. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 19. septembrī. Skatīts: 2012. gada 26. janvārī.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Hirosimas un Nagasaki bombardēšana.
 | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |