Pāriet uz saturu

Japa

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Japas arhipelāgs)
Šis raksts ir par salu grupu. Par administratīvā iedalījuma vienību skatīt rakstu Japa (pavalsts).
Japa
Yap
Waqab
Japa
Tradicionāla sabiedriskā ēka Japas salā un rāi akmeņi
Japa (Mikronēzijas Federatīvās Valstis)
Japa
Japa
Japa (Klusais okeāns)
Japa
Japa
Ģeogrāfija
Koordinātas 9°32′N 138°07′E / 9.533°N 138.117°E / 9.533; 138.117Koordinātas: 9°32′N 138°07′E / 9.533°N 138.117°E / 9.533; 138.117
Arhipelāgs Karolīnu salas
Salu skaits 14
Platība 100,16 km²
Garums 29 km
Platums 12 km
Augstākais kalns Kavuls
170 m
Administrācija
Karogs: Mikronēzija (valsts) Mikronēzija
Štats Japa
Lielākā pilsēta Kolonja
Demogrāfija
Iedzīvotāji 7371 (2010)
Blīvums 73,6/km²
Japa Vikikrātuvē

Japa (angļu: Yap) vai Vaaba (japiešu: Waqab) ir salu grupa Klusajā okeānā, Karolīnu salu arhipelāga rietumu daļā.[1] Ietilpst Mikronēzijas Federatīvo Valstu Japas pavalstī, kur veido pavalsts teritorijas un iedzīvotāju lielāko daļu. Lielākā apdzīvotā vieta ir pavalsts galvaspilsēta Kolonja. Administratīvi salas sadalītas 10 municipalitātēs.

Japa ir koraļļu rifu ieskauta salu grupa; lagūnas platība ir ap 26 km². Salu grupā ietilpst četras galvenās salas — Marbā (Japa) (56,15 km²), Hahiltomila (28,82 km²), Māpa (10,64 km²) un Rumuna (4,30 km²), kā arī 10 mazākas neapdzīvotas saliņas. Trīs lielākās salas savienotas ar autoceļu tiltiem. Agrāk Marbā un Hahiltomila bija viena sala, bet 1901. gadā tika izrakts tā sauktais Vācu kanāls, kas salu sadalīja divās.

Galvenās salas ir vulkāniskas izcelsmes, bet mazākās — koraļļu salas. Reljefs galvenokārt paugurains, augstākais kalns ir Kavuls (170 m vjl) Marbā salā. Valda tropu klimats.

Salu iedzīvotāju lielākā daļa ir mikronēziešu tauta japieši, kā arī karolīnieši un citas mikronēziešu tautas.

Japu kolonizēja austronēzieši no Malajas arhipelāga salām. Ap 950. gadu japieši izveidoja Japas jūrasbraucēju impēriju, kas pārvaldīja Karolīnu arhipelāga salas uz austrumiem līdz pat Čūkas salām. Japiešiem bija attīstīta kultūra, no kuras elementiem zināmākais ir rāi akmeņi — savdabīgas gigantiskas akmens monētas.

Eiropiešiem Japu 1525. gadā atklāja portugāļi. No 16. līdz 19. gadsimtam Japa formāli bija Spānijas kolonija, bet 1885. gadā tā pārgāja Vācijas pārvaldībā. 1914. gadā salas okupēja Japāna, kas 1919. gadā ieguva uz salām Nāciju Līgas mandātu. 1944. gadā Japa kopā ar pārējo Mikronēziju nonāca ASV pārvaldībā, bet no 1986. gada neatkarīgās Mikronēzijas sastāvā.

  1. Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 297. lpp.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]