Jasu miera līgums

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Ar zaļi-sarkano iezīmēta Krievijas iegūtā teritorija

Jasu miera līgums tika noslēgts 1791. gada 29. decembrī (vecais stils; 1792. gada 9. janvārī pēc jaunā stila) starp Krieviju un Osmaņu impēriju, lai izbeigtu 1787.-1791. gada krievu-turku karu.

Sarunas notika Moldāvijas galvaspilsētā Jasos. No Krievijas puses sarunās sākotnēji piedalījās kņazs Potjomkins, pēc viņa nāves sarunas turpināja vadīt kņazs Bezborodko. No Osmaņu puses sarunas vadīja lielvezīrs Jusufs pašā.

Krievijas ieguvumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līgums nostiprināja Krievijas kontroli pār Melnās jūras ziemeļu piekrastes teritorijām, tai skaitā pār 1783. gadā anektēto Krimas hanisti un nostiprināja tās intereses Kaukāzā un Balkānos.

Krievija ieguva zemes starp Dienvidu Bugu un Dņestru, kas veidoja jauno krievu-turku robežu Eiropā. Kaukāzā krievu-turku robežu veidoja Kubaņas upe. Turcija atteicās no pretenzijām pret Gruzijas Karalisti un apņēmās tai vairāk neuzbrukt.

Izmantojot Krievijas robežas pietuvināšanos, no turkiem pāri Dņestrai bēga daudzi pareizticīgie Moldāvijas iedzīvotāji.

Jauniegūtajās zemēs Krievija nodibināja Grigoriopoles (1792), Odesas (1794) un Tiraspoles (1795) pilsētas.