Dņestra
| Dņestra | |
|---|---|
 |
|
 izteka
ieteka
ieteka
|
|
| Izteka | Karpati 49°12′29″N 22°53′53″E / 49.20806°N 22.89806°E |
| Ieteka | Dņestras limāns 46°18′N 30°16′E / 46.300°N 30.267°EKoordinātas: 46°18′N 30°16′E / 46.300°N 30.267°E |
| Caurteces valstis | Ukraina, Moldova |
| Garums | 1362 km |
| Iztekas augstums | 818 m |
| Ietekas augstums | 0 m |
| Kritums | 818 m |
| Vidējā caurtece | 310 m³/s |
| Gada notece | 10 km³ |
| Baseina platība | 72100 km² |
| Galvenās pietekas | Zbruča, Sereta, Jahorluka, Kuručana, Smotirča, Zolota Lipa |
 Dņestra Vikikrātuvē |
|
Dņestra (ukraiņu: Дністер, rumāņu: Nistru) ir upe Austrumeiropā. Tā sākas Ukrainas Karpatos (Beskidos) netālu no Polijas robežas, tālāk tek cauri Moldovai, veidojot tās robežu ar pašpasludināto Piedņestras republiku. Ietek Dņestras limānā Ukrainas dienvidrietumos un no tā Melnajā jūrā.[1] Dņestra ir minēta daudzos antīko rakstnieku, piemēram, Hērodota, darbos kā Tira (Τύρας).
Augštecē līdz Haličai strauja kalnu upe ar daudzām pietekām, lejāk upes tece lēzenāka, ieleja — šaura un dziļa. Lejpus Mohiļivas-Podiļskas ieleja paplašinās, vietām krāces. Lejtecē 8—16 km plašā ielejā tek pa Melnās jūras zemieni. Lielākās pietekas ir Strija, Reuta (labās), Sereta, Zbruča (kreisās). Upei sniegūdeņu un lietusūdeņu pieplūde. Uz upes izbūvēta Dubosaru HES ar 120 km garu ūdenskrātuvi. Kuģojama no grīvas līdz Dubosariem un no Dubosariem līdz Sorokai Moldovā.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 176. lpp.
|
