Dņestra

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Dņestra
Dniester01.jpg
Dņestra (Ukraina)
izteka
izteka
ieteka
ieteka
Dņestra (Eiropa)
Dņestra
ieteka
ieteka
Izteka Karpati
49°12′29″N 22°53′53″E / 49.20806°N 22.89806°E / 49.20806; 22.89806
Ieteka Dņestras limāns
46°18′N 30°16′E / 46.300°N 30.267°E / 46.300; 30.267Koordinātas: 46°18′N 30°16′E / 46.300°N 30.267°E / 46.300; 30.267
Caurteces valstis Ukraina, Moldova
Garums 1362 km
Iztekas augstums 818 m
Ietekas augstums 0 m
Kritums 818 m  
Vidējā caurtece 310 m³/s 
Gada notece 10 km³ 
Baseina platība 72100 km² 
Galvenās pietekas Zbruča, Sereta, Jahorluka, Kuručana, Smotirča, Zolota Lipa
Dņestra Vikikrātuvē

Dņestra (ukraiņu: Дністер, rumāņu: Nistru) ir upe Austrumeiropā. Uz upes izbūvēta Dubosaru HES ar 120 km garu ūdenskrātuvi. Kuģojama no grīvas līdz Dubosariem un no Dubosariem līdz Sorokai Moldovā. Upei sniegūdeņu un lietusūdeņu pieplūde.

Upes gaita[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tā sākas Ukrainas Karpatos (Beskidos) netālu no Polijas robežas. Augštecē līdz Haličai strauja kalnu upe ar daudzām pietekām, lejāk upes tece lēzenāka, ieleja — šaura un dziļa. Lejpus Mohiļivas-Podiļskas ieleja paplašinās, vietām krāces. Tālāk Dņestra tek cauri Moldovai, norobežojot pašpasludināto Piedņestras Moldāvijas Republikas teritoriju.

Lejtecē 8—16 km plašā ielejā tek pa Melnās jūras zemieni. Ietek Dņestras limānā Ukrainas dienvidrietumos un no tā Melnajā jūrā.[1]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dņestras upes nosaukums cēlies no sarmatu valodas dānu nazdya ("Tuvā upe"), no kā cēlies latīniskais nosaukums Danastris. Hērodota darbos tā minēta kā Tira (Τύρας), jādomā no skitu valodas tūra ("krāčainā"). Upes lejtecē bija sengrieķu kolonija Tira, kas viduslaikos piederēja Austrumromas impērijai, vēlāk Dženovai ar nosaukumu Monkastro, Osmaņu impērijas laikā to pārdēvēja par Akermanu.

Pietekas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākās pietekas ir Strija, Reuta (labās), Sereta, Zbruča (kreisās).

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 176. lpp.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]