Jaunzēlandes dolārs

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Janzēlandes dolārs saīsināti NZD vai NZ$, neformāli saukts par kivi (kura attēls ir uz viena dolāra monētas) ir legāla valūta Jaunzēlandē, Kuka salās, Niuē, Rosa teritorijā, Tokelau un Pitkērnā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

19. un 20. gs. Jaunzēlande izmantoja Lielbritānijas naudu. 1933. gadā Jaunzēlande izlaida savas pirmās monētas, saglabājot britu sistēmu - mārciņas, šiliņus un pensus. Vienu monētu pusi rotāja vietējie putni, kamēr otrā pusē bija Lielbritānijas monarha attēls. 1934. gadā nodibina Jaunzēlandes Rezerves banku, kas sāk izlaist vietējās banknotes.

100 centos dalīto dolāru ieviesa 1967.gadā, kad tas aizvietoja Jaunzēlandes mārciņu. Sākotnēji NZD kurss bija piesaistīts ASV dolāra kursam, bet 1985. gada martā NZD kursu atbrīvoja.

Kopš 1999. gada banknošu ražošanā izmanto polimērus, kas naudu padara grūtāk viltojamu, kā arī paildzina tās dzīvi. Pašlaik lietošanā ir 5, 10, 20, 50 un 100 dolāru banknotes, kā arī 10, 20, 50 centu un 1 un 2 dolāru monētas.