Jegričkas dabas parks
| Jegričkas dabas parks | |
|---|---|
| Park prirode Jegrička | |
|
IUCN V kategorija (aizsargājama ainava/piejūras ainava) | |
 Jegričkas upe pie Zmajevo | |
  Jegričkas dabas parks | |
| Atrašanās vieta |
 Dienvidbačkas apgabals, Vojvodina, Serbija |
| Tuvākā pilsēta | Žabaļa, Temerina |
| Koordinātas | 45°14′N 20°04′E / 45.233°N 20.067°EKoordinātas: 45°14′N 20°04′E / 45.233°N 20.067°E |
| Platība | 11 145 ha |
| Dibināts | 2005. gads |
| Pārvaldes institūcija | Sabiedriskais uzņēmums "Vojvodinas ūdens" |
Jegričkas dabas parks (serbu: Парк природе Јегричка, Park prirode Jegrička) ir valsts nozīmes aizsargājama teritorija Serbijas ziemeļos Jegričkas upes vidustecē, kas atbilst IUCN V kategorijai (aizsargājamai ainavai) un atrodas Vojvodinas Dienvidbačkas apgabalā Žabaļas, Temerinas, Vrbasas un Bačka Palankas kopienu teritorijā, ap 20 km uz ZA no Novisadas pilsētas. Kopējā teritorija ap 111 km². Pēc Serbijas standarta, 21,43% no parka ir II pakāpes aizsargājamā teritorija, pārējā — III pakāpes.[1]
Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dabas parkā dominē upju, purvāju un dīķu biotopi. Aizaug ar niedrēm un pļavām. Parks atrodas apmēram 70 metru augstumā vjl., klimats ir mēreni kontinentāls, vasaras garas un siltas, ziemas bieži aukstas. Svarīgākā upe ir Jegrička, kuras tecējuma lielākā daļa ietilpst aizsardzības zonās.
Flora un fauna[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Parkā zināmas 80 ūdens un purvu augu sugas, no kurām daudzas ir aizsargājamas — baltā ūdensroze (Nymphea alba), parastā purvpaparde (Thelypteris palustris), peldošais ezerrieksts (Trapa natans), parastā pūslene (Utricularia vulgaris) u.c.
Faunā ir aptuveni 150 reģistrētas dzīvnieku un putnu sugas, no kurām daudzas putnu sugas ir reti sastopamas un/vai apdraudētas — lielais dumpis (Botaurus stellaris), melnkakla dūkuris (Podiceps nigricollis), baltacis (Aythya nyroca), platknābis (Anas clypeata), meža zoss (Anser anser), niedru lija (Circus aeroginosus), mazais ormanītis (Porzana parva), zilrīklīte (Luscinia svecica), baltvaigu zīriņš (Chlidonias hybridus). Jegrička ir arī nozīmīgs ūdra patvērums, kas norāda uz veselīgu, bagātu un tīru zivju dzīvotni, kurā ietilpst apmēram 20 zivju sugu, ieskaitot samus, līņus un zandartus. Sastopami purva bruņurupuči, parastais un ūdens zalktis.[2] Uz Jedričkas ir arī zivju dīķi.[3]
Aizsardzības mēri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Tiek ierobežota pesticīdu lietošana, pastāv niedru pļaušanas aizliegums, pasākumi attiecībā uz uzvedības noteikumiem un atkritumu savākšanu. Aizsargātajā telpā tiek veikts pētniecības darbs, krastu un nogāžu labiekārtošana, sugu monitorings, teritorijā atļauti tūrisms un atpūta,[2] caur visaizsargājamākajiem rajoniem ved upju tūristu maršruti.[4]
2000. gadu beigās Jegričkas posmus apdzīvoto vietu tuvumā padziļināja un iztīrīja, krastos izveidoja promenādes un atpūtas vietas. Taču jau 2011. gadā upe atkal bija pilna ar atkritumiem.[3]
Apdraudējumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dabas parku apdraud sadzīves atkritumi, notekūdeņi, niedru izciršana un dedzināšana, apkārtējo lauku pesticīdi un malu zvejniecība.[2]
Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
-
Jegrička pie Temerinas -
Jegrička pie Zmajevo -
-
Novembris pie Zmajevo
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «Покрајински секретаријат за урбанизам и заштиту животне средине - Парк природе „Јегричка“». Skatīts: 2021. gada 16. maijā.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Društvo ljubitelja prirode "FALCO". Park prirode Jegrička». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 16. maijā. Skatīts: 2021. gada 16. maijā.
- ↑ 3,0 3,1 P.Koprivica, Park prirode prepušten nemaru, Politika, 11 February 2011
- ↑ «Turistička organizacija opštine Temerin. Park prirode Jegrička». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 11. maijā. Skatīts: 2021. gada 16. maijā.