Baltacis

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Baltacis
Aythya nyroca (Güldenstädt, 1770)
Tēviņš
Tēviņš
Mātīte
Mātīte
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Putni (Aves)
Kārta Zosveidīgie (Anseriformes)
Dzimta Pīļu dzimta (Anatidae)
Apakšdzimta Nirējpīles (Aythyinae)
Ģints Nirējpīles (Aythya)
Suga Baltacis (Aythya nyroca)
Baltacis Vikikrātuvē

Baltacis (Aythya nyroca) ir vidēja auguma pīļu dzimtas (Anatidae) nirējpīle, kas sastopama Eiropā, Āzijā un Āfrikā.[1] Latvijā baltacis ir rets ieceļotājs un arī ļoti rets ligzdotājs. Kopumā bijuši apmēram 15 novērojumi, no kuriem ligzdošana pierādīta piecos gadījumos.[2]

Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baltacim vēders un zemaste ir balti
Mātītei acis ir tumšas un apspalvojumam iztrūkst sarkanīgais tonis

Baltacis izplatīts galvenokārt Eiropas centrālajā un dienvidaustrumu daļā, izplatības areālam austrumu virzienā plešoties pāri Vidusāzijai, sasniedzot Ķīnas ziemeļus un Mongolijas rietumus. Vietām baltacis sastopams arī Vidusjūras piekrastes valstīs Eiropā, Turcijā un dažās Tuvo Austrumu valstīs. Baltacis ir gājputns un ziemā migrē uz Vidusjūras reģionu, kā arī uz zemienēm pie Melnās un Kaspijas jūras, Ziemeļāfriku un Indiju.[2]

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baltacis ir vidēji liela pīle. Tās ķermeņa garums ir 38—42 cm, spārnu plētums 63—67 cm, svars tēviņam 470—730 g, mātītei 464—727 g.[3]

Baltača apspalvojums ir piesātinātā, kastaņbrūnā krāsā. Muguras apspalvojums ir nedaudz tumšāks nekā galva un sāni, bet vēders un zemaste ir koši balti,[4] kas to palīdz atšķirt no līdzīgās cekulpīles.[5] Arī spārnu malas ir baltas, bet tās redzamas tikai lidojumā. Abi dzimumi izskatās līdzīgi, tikai tēviņam acis ir baltas, tām izceļoties uz tumšā apspalvojuma, bet mātītei acis ir tumšas, kā arī apspalvojums pelēcīgāks, bez sarkanā tonējuma.[4] Jaunie putni līdzīgi mātītēm.[4]

Uzvedība un barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baltači ir ļoti draudzīgi un sabiedriski putni, ziemas sezonā veidojot lielus barus, bieži jauktus ar citām nirējpīlēm, piemēram, ar cekulpīlēm un brūnkakļiem. Bieži tos var novērot arī pa vienam un nelielās grupās. Baltacis parasti barojas, ienirstot zem ūdens, bet mēdz arī vienkārši pabāzt zem ūdens tikai galvu un kaklu. Tas ēd dažādus ūdensaugus, kā arī nelielos apmēros gliemjus, ūdens kukaiņus, abiniekus un nelielas zivtiņas. Ļoti bieži barošanās notiek nakts laikā.[4][5]

Kopumā baltači ir gājputni, bet to ziemošanas teritorija pārklājas ar ligzdošanas areālu un pārlidojumi nav tāli. Ligzdošanas teritorijas baltači pamet laikā no augusta līdz oktobrim, atgriežoties atkal martā.[4]

Ligzdošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ligzdošanas sezona ilgst no aprīļa līdz jūnijam, baltacim ligzdojot seklos purva un saldūdens ezeros, kas ir apmēram metru dziļi. Ligzda parasti ir zema platforma, kas sastāv no meldriem un citiem ūdensaugiem, novietota uz zemes vai peldošām augu saliņām, paslēpta biezā meldru audzē.[4] Dējumā ir 7—11 gaiši brūnas vai dzeltenpelēkas olas,[5] tās perē tikai mātīte 25—28 dienas. Jaunie putni sāk lidot 55—60 dienu vecumā, dzimumbriedumu sasniedz apmēram gada vecumā.[4] Reizēm novērojami hibrīdi ar brūnkakļiem.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]