Pāriet uz saturu

Johans Georgs Hāmanis

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Johans Georgs Hāmans)
Johans Georgs Hāmanis
Johann Georg Hamann
Johans Georgs Hāmanis
Personīgā informācija
Dzimis 1730. gada 27. augustā
Prūsijas Karaliste, Kēnigsberga
(tagad Karogs: Krievija Krievija, Kaļiņingrada)
Miris 1788. gada 21. jūnijā (57 gadi)
Minstere, Vestfālene
(tagad Karogs: Vācija Vācija)
Tautība Vācietis
Vispārīgā informācija
Skola, tradīcija Vētras un dziņu kustība
Galvenās intereses Filozofija, Teoloģija
Alma mater Kēnigsbergas Universitāte
Ietekmējies no Sokrats, Deivids Hjūms
Ietekmējis Gēte, Herders, Hēgelis u.c.
Valoda vācu valoda

Johans Georgs Hāmanis (vācu: Johann Georg Hamann, dzimis 1730. gada 27. augustā, miris 1788. gada 21. jūnijā) bija vācu rakstnieks, filozofs un mistiķis, saukts par "Ziemeļu magu". Laikā no 1752. līdz 1767. gadam ar pārtraukumiem dzīvojis Rīgā un Jelgavā.

Dzīvesgājums

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1730. gadā Kēnigsbergā (Karaļaučos) Austrumprūsijā, kur universitātē studēja teoloģiju un tiesības, tomēr studijas nepabeidza. 1752. gadā pārcēlās uz Vidzemi un Kurzemi, kur līdztekus pārvaldnieka darbam pie Gottarda Vilhelma Budberga Rīgā, pēc tam pie ģenerāļa fon Vitena (von Witten) Zaļeniekos nodevās privātām studijām. 1756. gadā iestājās darbā Bērensu tirdzniecības namā Rīgā un nākamajā gadā devās uz Londonu, kur pārdzīvoja smagu personisku krīzi un "apskaidrības mirkli". 1758. gadā atgriezās Rīgā, strādāja par mājskolotāju pie Rīgas rātskunga un brīvmūrnieku ložas vadītāja Johana Kristofa Bērensa. Nesekmīgi vēlējās apprecēties ar sava drauga un namatēva māsu Katrīnu. Kad Krievijas Impērijas karaspēks Septiņgadu kara laikā 1759. gadā ieņēma Kēnigsbergu, viņš atgriezās dzimtajā pilsētā pie slimā tēva. Pēc kara beigām viņš 1765. gadā strādāja par advokāta Totiena (Tottien) sekretāru Jelgavā, 1766. gadā bija pirmās Jelgavas avīzes "Mītavas Ziņas" (Mitauische Nachrichten) redaktors. Viņa uzskati spēcīgi ietekmēja tajā laikā Rīgā dzīvojošo Johanu Gotfīdu Herderu. 1767. gadā pēc Imanuela Kanta ieteikuma viņš ieguva darbu Prūsijā, vēlāk pelnīja iztiku ar rakstniecību.

J. G. Hāmaņa piemiņa Rīgā

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Johana Georga Hāmaņa vārdā Rīgā ir nosaukta Hāmaņa iela. Viņš, tāpat kā daudzi vietējie un no ārzemēm iebraukušie literāti un mākslinieki, pulcējās ap bagātā lieltirgotāja Bērensa dēliem, kuru mājas pastāvīgais viesis bija arī Johans Gotfrīds fon Herders. Hāmanis dzīvoja Bērensa greznajā Hāgena muižiņā Daugavgrīvas ielā, ko vēlāk pazīst ar Švarcmuižas nosaukumu, un mīlēja pastaigāties pa taku starp divsimtgadīgiem vītoliem — tā saukto filozofu aleju. Tagadējā Hāmaņa iela ir daļa no šīs takas.

Darbi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Gedanken über meinen Lebenslauf, 1758/59
  • Sokratische Denkwürdigkeiten, 1759
  • Aesthetica in nuce, 1760
  • Kreuzzüge des Philologen, 1762
  • Golgatha und Scheblimini, 1784

Kopotie raksti:

Literatūra

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Johana Georga Hāmaņa kaps Minsterē
  • Georg Baudler: Im Worte sehen. Das Sprachdenken Johann Georg Hamanns. Bonn 1970
  • Oswald Bayer: Zeitgenosse im Widerspruch. Johann Georg Hamann als radikaler Aufklärer. München 1988
  • Karl Carvacchi: Biographische Erinnerungen an Johann Georg Hamann, den Magus in Norden. Regensberg, Münster 1855 (Digitalisat)
  • Bernhard Gajek: Ernst Jünger und Johann Georg Hamann. In: Études Germaniques. Nr. 51 (1996). S. 677-692.
  • Bernhard Gajek: Ernst Jüngers Hamann Erlebnis. In: Günter Figal, Georg Knapp (Hrsg.): Verwandtschaften. Jünger-Studien. Bd. 2. Attempo, Tübingen 2003, S. 53-73
  • Anna Lydia Huber: Feministische Spuren-Suche. Hamann. In: Die Grüne F Abyss. Nr.3/Okt. 1989, S. 7ff.
  • Johann Georg Hamann. Acta des Internationalen Hamann-Colloqiums in Lüneburg 1976, Frankfurt am Main 1979, ISBN 978-3-465-01319-8
  • Helgo Lindner, Hamann über Bibel und Offenbarung, in: ders., Biblisch.... Gesammelte Aufsätze, Gießen 2006, 75-84.
  • Gerhard Nebel: Hamann. Stuttgart 1973
  • Josef Nadler: Johann Georg Hamann, Der Zeuge des Corpus mysticum, Salzburg 1949
  • Dickson, Gwen Griffith, Johann Georg Hamann's Relational Metacriticism, 1995. ISBN 3-11-014437-9
  • James C. O'Flaherty, Unity and Language: A Study in the Philosophy of Hamann, 1952;
  • James C. O'Flaherty, Hamann's Socratic Memorabilia: A Translation and Commentary, 1967; Library of Congress Catalog Card No. 67-12424;
  • James C. O'Flaherty, Johann Georg Hamann, 1979, ISBN 0-8057-6371-6;
  • James C. O'Flaherty, The Quarrel of Reason with Itself: Essays on Hamann, Michaelis, Lessing, Nietzsche, 1988, ISBN 0-938100-56-4
  • Kenneth Haynes (ed.), Hamann: Writings on Philosophy and Language, 2007, ISBN 978-0-521-81741-7

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Johans_Georgs_Hāmanis&oldid=4169124"