Johans Georgs Hāmanis (vācu: Johann Georg Hamann, dzimis 1730. gada 27. augustā, miris 1788. gada 21. jūnijā) bija vācu rakstnieks, filozofs un mistiķis, saukts par "Ziemeļu magu".
Laikā no 1752. līdz 1767. gadam ar pārtraukumiem dzīvojis Rīgā un Jelgavā.
Dzimis 1730. gadā Kēnigsbergā (Karaļaučos) Austrumprūsijā, kur universitātē studēja teoloģiju un tiesības, tomēr studijas nepabeidza. 1752. gadā pārcēlās uz Vidzemi un Kurzemi, kur līdztekus pārvaldnieka darbam pie Gottarda Vilhelma Budberga Rīgā, pēc tam pie ģenerāļa fon Vitena (von Witten) Zaļeniekos nodevās privātām studijām. 1756. gadā iestājās darbā Bērensu tirdzniecības namā Rīgā un nākamajā gadā devās uz Londonu, kur pārdzīvoja smagu personisku krīzi un "apskaidrības mirkli". 1758. gadā atgriezās Rīgā, strādāja par mājskolotāju pie Rīgas rātskunga un brīvmūrnieku ložas vadītāja Johana Kristofa Bērensa. Nesekmīgi vēlējās apprecēties ar sava drauga un namatēva māsu Katrīnu. Kad Krievijas Impērijas karaspēks Septiņgadu kara laikā 1759. gadā ieņēma Kēnigsbergu, viņš atgriezās dzimtajā pilsētā pie slimā tēva. Pēc kara beigām viņš 1765. gadā strādāja par advokāta Totiena (Tottien) sekretāru Jelgavā, 1766. gadā bija pirmās Jelgavas avīzes "Mītavas Ziņas" (Mitauische Nachrichten) redaktors. Viņa uzskati spēcīgi ietekmēja tajā laikā Rīgā dzīvojošo Johanu Gotfīdu Herderu.
1767. gadā pēc Imanuela Kanta ieteikuma viņš ieguva darbu Prūsijā, vēlāk pelnīja iztiku ar rakstniecību.
Johana Georga Hāmaņa vārdā Rīgā ir nosaukta Hāmaņa iela. Viņš, tāpat kā daudzi vietējie un no ārzemēm iebraukušie literāti un mākslinieki, pulcējās ap bagātā lieltirgotāja Bērensa dēliem, kuru mājas pastāvīgais viesis bija arī Johans Gotfrīds fon Herders. Hāmanis dzīvoja Bērensa greznajā Hāgena muižiņāDaugavgrīvas ielā, ko vēlāk pazīst ar Švarcmuižas nosaukumu, un mīlēja pastaigāties pa taku starp divsimtgadīgiem vītoliem — tā saukto filozofu aleju. Tagadējā Hāmaņa iela ir daļa no šīs takas.