Pāriet uz saturu

Johans Georgs Rēhehūzens

Vikipēdijas lapa
Johans Georgs Rehehūzens
Johann Georg Rehehusen
Personīgā informācija
Miris 1650. gadā
Aizkraukle, Zviedru Vidzeme (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība vācietis
Zinātniskā darbība
Zinātne teoloģija, valodniecība
Alma mater Erfurtes Universitāte
Sasniegumi, atklājumi Manuductio ad linguam Lettonicam facilis & certa/monstrata a Joanne Georgo Rehehusen (ap 1630. gadu)

Johans Georgs Rēhehūzens (vācu: Johann Georg Rehehusen, arī Reehusen, Rähausen, Rhähusen[1], miris ap 1650. gadu) bija Zviedru Vidzemes luterāņu mācītājs un valodnieks. Pirmās latviešu valodas gramatikas rokasgrāmatas Manuductio ad linguam Lettonicam facilis & certa/monstrata a Joanne Georgo Rehehusen (latviešu: Johana Georga Rehehūzena viegls un drošs vadonis latviešu valodā) autors (sarakstīta ap 1630. gadu, iespiesta 1644. gadā).

Dzimis pirms 1600. gada skolotāja ģimenē tagadējā Vācijā. No 1613. gada studēja teoloģiju Erfurtes Universitātē.

No aptuveni 1628. gada Rēhehūzens strādāja par luterāņu mācītāju Aizkraukles un Kokneses draudzēs, vēlāk kļuva par Kokneses konsistorijas piesēdētāju. Šajā amatā Rēhehūzens vērsās pret luterāņu mācītāju sliktajām latviešu valodas zināšanām, kas neļāva pietiekami labi veikt ticības mācības izskaidrošanas darbu. Tādēļ viņš sagatavoja luterāņu katehisma izdevumu latviešu valodā un ap 1630. gadu latīņu valodā uzrakstīja mācību grāmatu Manuductio ad linguam Lettonicam..., kas kādu laiku izplatīta rokrakstos un 1644. gadā iespiesta par autora līdzekļiem G. Šrēdera spiestuvē Rīgā.

Miris ap 1650. gadu Aizkrauklē.

Latviešu valodas gramatikas grāmata

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rēhehūzena Manuductio ad linguam Lettonicam... teksts ir latīņu valodā, priekšvārds un vingrinājumu norādes ir vācu valodā. Grāmatā ietverta latviešu vārdu locīšana un praktiskas sarunas. Viens gramatikas eksemplārs atrodas Latvijas Nacionālās bibliotēkas Alekseja Apīņa Reto grāmatu un rokrakstu lasītavā (šifrs RF1/6). Kurzemes superintendents Pauls Einhorns publicēja kritiku par Rēhehūzena latviešu valodas gramatikas rokasgrāmatu.[2] Gramatika, lai gan uzrakstīta hronoloģski kā pirmā, iznāca iespiestā veidā jau pēc Georga Manceļa veiksmīgākā darba publikācijas un tādēļ neguva ievērību.[2]

1901. gadā Augusts Bīlenšteins Latviešu literārās biedrības rakstu krājumā Magazin pēc norakstiem izveidoja Rēhehūzena gramatikas jauniespiedumu.

  1. „Latviešu grāmatniecības darbinieki līdz 1918. gadam” Arhivēts 2016. gada 4. martā, Wayback Machine vietnē. datubāze
  2. 2,0 2,1 Valdemārs Ancītis, “Sēlijas Grāmata”. “Signe”, 1999., Rīga, 82.-83. lpp. ISBN 9984-534-27-8