1644. gads Latvijā

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Pasaulē: 1641 1642 1643 - 1644 - 1645 1646 1647
Latvijā: 1641 1642 1643 - 1644 - 1645 1646 1647
Laikapstākļi: 1641 1642 1643 - 1644 - 1645 1646 1647
Sportā: 1641 1642 1643 - 1644 - 1645 1646 1647
Kino: 1641 1642 1643 - 1644 - 1645 1646 1647
Neištates (Jaunjelgavas) pilsētas plāns. (T. Krauze).

Šajā lapā ir apkopoti 1644. gada notikumi pašreizējās Latvijas teritorijā, kuras Kurzemes un Zemgales novadi atradās Kurzemes hercogistes sastāvā. Kurzemes ziemeļdaļā atradās Piltenes apgabals, kurš nebija pakļauts Kurzemes hercogistei. Vidzemes novads ietilpa zviedru Vidzemes sastāvā, kas bija Zviedrijas domīnija, bet Latgales novads poļu Vidzemes jeb Inflantijas sastāvā, kas bija Žečpospoļitas province.

Notikumi Latvijas teritorijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nezināms laiks vai visa gada laikā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]


  • Vidzemes pasta satiksmi pieslēdza Stokholmas pastam Somijā.
  • Sasmaka ieguva brīvciema statusu, kad Piltenes landrāts Kristofers fon Hoenastenbergs-Vīgants šajā vietā sāka baznīcas celtniecību.
  • Lai palielinātu valsts kases ienākumus Rīgā līdztekus pilsētas naudas kaltuvei (darbojās no 15. gadsimta) pie Jēkaba katedrāles tika ierīkota vēl arī Zviedrijas valsts naudas kaltuve. Kaltuvē šajā gadā tika izkalti karalienes Kristīnes zelta dukāti. (Pašlaik tā ir visdārgākā Zviedrijas monēta, kas jebkad ir tikusi pārdota. 2011. gada izsolē viena monēta tika pārdota par 260 000 eiro).
  • Reprezentācijas vajadzībām Jelgavā tika kaltas 10 dukātu monētas, sauktas par "portugāļiem", kurās bija 34,4 grami 986 raudzes zelta.
  • Tukumā sāka celt mūra baznīcu (Tukuma evaņģēliski luteriskā Sv. Trīsvienības baznīca).
  • Vangažos zemnieki uzcēla (no koka) pirmo Vangažu kapelu.
  • Šlokenbekas pusmuiža rakstos pirmo reizi minēta Durbes muiža. Muiža tika minēta sakarā ar pirkšanas-pārdošanas līgumu, kas noslēgts starp Oto fon Šenkingu un Eberhardu fon Ludinhauzenu.
  • Tiņģeres muižas zemes nonāca Johanna Manteifeļa īpašumā (šī dzimta te valdīja 152 gadus).
  • Ramas muižu Dāvids Rois pārdeva Joahimam Kipenam.


Janvāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aprīlis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 22. aprīlisRoņu salā tika iesvētīta jaunuzceltā koka baznīca (vecākā darbojošā koka baznīca Igaunijā), kurā sāka kalpot zviedru macītājs. Līdz ar to sala pārstāja būt kā Ārlavas draudzes daļa.

Maijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jūnijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 11. jūnijs — Kurzemes hercogiene Elizabete Magdalēna paziņoja, ka ir nolēmusi vēlreiz sūtīt uz Sēreni komisiju pilsētiņas dibināšanas un zemes gabalu piešķiršanas lietā.
  • 26. jūnijs — tika uzzīmēts Neištates pilsētas plāns, kas ir senākais zināmais Kurzemes hercogistes pilsētu plāns. To tika izgatavojis hercoga galma mērnieks Tobiass Krauze. Eksplikācijā mērnieks piebildis, ka vecās pilsētas robežas laika gaitā un postošajos kara gados zudušas vai aizaugušas ar krūmiem un mežiem, taču vairāki Sērenes muižas ierēdņi tās vēl pratuši atrast un parādīt dabā. Plānā attēlotas un aprakstītas atjaunotās pilsētas robežas, parādīta esošā apbūve, divu kapsētu vietas, kā arī aptuvens lauku teritorijas sadalījums. eksplikācijā skaidrots, ka, dibinot pilsētiņu, tajā bija iemērīts 81 zemes gabals, bet tagad te paredzētas mājvietas 300 namniekiem.

Jūlijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Augusts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 3. augusts — hercogienes atsūtītā komisija darbu bija beigusi. Tā kā komisija bija konstatējusi, ka lielākā zemes gabalu daļa ir apsēti ar labību, tad tika nolemts, ka pēc ražas novākšanas mērnieks katram muižnieku un birģeru izcelsmes pretendentam iemērīs zemes gabalu – vienas Rīgas pūrvietas apmērā, un vēl 10 pūrvietu lauksaimniecībā izmantojamas zemes katrā no trim pilsētai piešķirtajiem laukiem. Šie zemes gabali un zemes birģeriem būs jāizlozē, un mērnieks pēc tam pilsētiņā “proporcionāli iemērīs galvenās ielas un šķērsielas un ierādīs katram birģerim viņa izlozēto īpašumu”. Komisija arī atzina, ka jāizstrādā pilsētas policijas noteikumi. Zemes gabalu ierādīšanā pēc hercogienes rīkojuma bija jāiesaistās arī Sērenes muižas pārvaldniekam Gerhardam Koham (Koch).
  • 22. augusts — Ventspils kuģu būvētavas jaunajā stāpelī sāka būvēt galioti "Das Gallioth" (Galiote).

Novembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 20. novembris — tika pabeigta galiotes «Das Gallioth» būve. To inventarizēja kapteinis Jēkabs Dousons.


Statistiski dati[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Rīgas labības eksports: 144 lasti kviešu, 7110 lasti rudzu, 1585 lasti miežu, 790 lasti auzu (lasts kviešu - 48 pūri, lasts rudzu 45 pūri, lasts miežu un auzu 60 pūri).


Kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • G. Šrēdra tipogrāfijā tika izdots G. Manceļa latviešiem domātais stāsts par Jeruzalemes izpostīšanu ("Die trawrige Historia der erbarmlichen Zerstorung der Stadt Jerusalem").
  • Gada sākumā Rīgā sāka spēlēt Martina Rosta vadītie komedianti. Viņu trupā bija arī akrobāti un dejotāji.
  • Rīgas rāte aizliedza izrādīt komēdiju par Zuzannu un trim zemnieka dēliem. Komedianti bija spiesti piepelnīties raujot zobus vai tirgojoties ar dažādām drogām.

Zinātne[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • G. Šrēdra tipogrāfijā iznāca latīniski iespiestā latviešu gramatikas rokasgrāmata "Manuductio ad linguam lettonicam facilis & certa/ monstrata a Joanne Georgo Rehehusen" (Viegls un drošs vadonis latviešu valodā). Gramatikas autors bija Kokneses un Aizkraukles mācītājs Johans Georgs Rehehūzens.
  • Rīgas rātsaptieku sāka vadīt aptiekārs Dāvids Martīni (ilglaicīgās Martīni-Himzeļu aptiekāru dinastijas aizsācējs).
  • Par Jelgavas pilsētas ārstu kļuva Andrejs Zingerss.

Dzimuši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Miruši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]