Pāriet uz saturu

Pauls Einhorns

Vikipēdijas lapa
Historia Lettica pirmizdevuma vāks (1649.)

Pauls Einhorns (vācu: Paul Einhorn, dzimis Iecavā, miris 1655. gada 25.maijā Jelgavā) bija Kurzemes luterāņu mācītājs, dedzīgs cīnītājs pret kontrreformāciju, pirmās latviešu tautas vēstures grāmatas "Historia Lettica" autors.

Dzimis Iecavas luterāņu mācītāja ģimenē, viņa vectēvs Aleksandrs Einhorns bija Kurzemes hercoga Gotharda Ketlera galma mācītājs un Kurzemes un Zemgales hercogistu superintendents, kurš bija izstrādājis hercogistes baznīcas likumus. Studēja Rostokas Universitātē (no 1615),[1] apguva sengrieķu un latīņu valodas. No 1621. gada Einhorns bija Mežmuižas draudzes novada mācītājs. 1627. gadā publicējis rakstus pret latviešu elkdievību, kas vēlāk ironiskā veidā padarīja viņu slavenu. No 1634. gada Jelgavas draudzes mācītājs. 1636. gadā publicēja vēsturisku rakstu par latviešu pievēršanos luterticībai Kurzemes hercogvalstī.

1636.—1655. gadā Kurzemes un Zemgales hercogistu superintendents. 1645. gadā kopā ar Durbes mācītāju Topiju (Topius) kā hercogistes pārstāvji Toruņas Colloquium charitativum parakstīja dokumentu pret katolizēšanas mēģinājumiem Polijas-Lietuvas kopvalstī. 1649. gadā Tērbatā publicēja pirmo pamatīgo latviešu vēstures grāmatu "Historia Lettica", kuras pilnais nosaukums zīmīgā veidā parāda grāmatas saturu: "tas ir latviešu nācijas apraksts, kurā stāstīts par latviešiem kā Vidzemes, Kurzemes un Zemgales senajiem iedzīvotājiem, viņu nosaukumu, reliģijas, valstu (Republica) vai pārvaldes izcelsmi, kādi tie bija pagānu laikos, arī viņu paražām, ieražām, dabu un īpašībām u.c." [..]

Miris Jelgavā 1655. gada 25. maijā uz baznīcas kanceles dedzīgi sprediķodams pret jaunā Gregora XIII kalendāra ieviešanu.

Einhorns par latviešu reliģiju

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latviešu mitoloģijas sakarā parasti piemin, ka Einhorns apzīmē latviešu tautasdziesmas par peculiares Hymni Deorum, t.i., "dievu himnām", bet, aprakstot latviešu dievības, Einhorns uzskaitījis vairākas "mātes":

  • Jūras Māte jeb Dieve,
  • Lauka Māte,
  • Meža Māte,
  • Ceļa Māte,
  • Dārza Māte.

Pēc Einhorna vārdiem, tās piesaucot attiecīgo darbu darītāji vai tie, kam ar to kāda saistība (zvejnieki piesauc Jūras māti utt.). Nav atrodama iepriekšējā darbā minētā Māra (kas gan vairāk izmantota par "juceklīgās latviešu māņticības" — confusum chaos paraugu, rādot, kā kristīgā Marija sajaukusies ar pagānisku lopu dievieti un cik slikti savu darbu darījuši iepriekšējie jezuītu sludinātāji), toties klāt nāk “sieviešu dieve” Laima, kas ir Fortuna jeb laimes dieviete, un par to zemākā Dēkla, kas tikai iešūpo un uzrauga jaundzimušos. Aprakstot latviešu svētkus, paradumus un mēnešu nosaukumus, Einhorns piemin dvēseļu mielošanu un Dieva dienas, kas "apzīmē to pašu laiku", ko Veļu jeb Zemlikas mēnesis. Šajā gadījumā svarīga ir jau pati rakstība — Einhorns raksta ”Wälla-Mänes”, tādējādi atstājot iespēju minēt, vai “velis” un “velns” šajā laikā bijuši šķirti jēdzieni, vai nē (šā šķiruma sakarā jau daudz vairāk neskaidrību Langes un Stendera vārdnīcās). Par vārda “dievs” nozīmi un izcelsmi Einhornam komentāru nav, tas netiek minēts kā patstāvīga dievība, tikai salikumos Jūras dieve un Mežadievs, kā arī veļu laika apzīmējumā Dieva dienas. Spriežot pēc Einhorna attieksmes kopumā, gan minētās dievības, gan paražas viņš uzskata par apkarojamām. Varbūt tādēļ arī velti gaidīt skaidrojumus un dziļākus aprakstus.

  • Widerlegung der Abgötterei und Aberglaubens ("Elkdievības un māņticības atspēkojums", 1627)
  • Wider den Abergläubigen Missbrauch der heiligen Schrift ("Pret Svēto rakstu māņticīgu izmantošanu, 1627)
  • Reformatio gentis Letticae in Ducatu Curlandiae ("Latviešu tautas reformācija Kurzemes hercogistē, 1636)
  • "Historia Lettica" ("Latviešu vēsture") (1649) ar pilno nosaukumu Historia Lettica, das ist Beschreibung der Lettischen Nation in welcher von der Letten als alten Einwohner und Besitzer des Lieflandes, Curlandes und Semgallen Namen, Uhrsprung oder Ankunfft ihrem Gottes-Dienst, ihrer Republica oder Regimente so sie in der Heydenschafft gehabt, auch ihren Sitten, Geberden, Gewonheiten, Natur und Eigenschaften etc. gruendlich und uembstaendig Meldung geschickt. Der Teutschen Nation und allen der Historischen Warheit Liebhabern zu einem noethigen Unterricht zusammen getragen und in den Druck verfertiget durch Paulum Einhorn, Fuerstlichen Curlaendischen Superintendenten P.M. Dorpt in Liefland Gedruckt durch Johann Vogeln, der Koenigl. Acad. Buchdruker, im Jahr 1649.
  • Plutu Vilis. Pauls Einhorns un viņa raksti par latviešiem. Austrums, 1893.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]