Johans Zāmuels Hillners (vācu: Hillner Johann Samuel, dzimis 1754. gada 17. janvārī, miris 1835. gada 2. decembrī) bija vācbaltiešuluterāņu mācītājs un teologs, vairāku teoloģisku rakstu autors, tajā skaitā arī latviešu valodā.
Dzimis 1754. gada 17. janvārīKēnigsbergā. Pamatizglītību ieguva savā dzimtajā pilsētā, Frīdriha koledžā. No 1770. līdz 1773. gadam mācījās Kēnigsbergas universitātē. 1774. gadā pārcēlās uz Kurzemes hercogisti, kur strādāja par privātskolotāju. 1782. gada 29. septembrī tika ordinēts par luterāņu mācītāju, un sāka kalpot Popes un Angermindes (tagad Rinda) draudzēs. 1814. gadā Hillners kļuva par prorektoru, bet 1816. gadā par konsistorijas padomnieku (Konsistorialrath). Šajā laikā viņam kalpošanā palīdzēja dēls Ulrihs Kristiāns Hillners, kurš nomira 10 gadus pirms tēva nāves. Johans Zāmuels Hillners miris 1835. gada 2. decembrī, 81 gada vecumā.
Tee Gabbali tahs kristigas mahzibas jo saprotami darriti us zeenigu Pohpes un Anzes waldneeku apgahdaschanas. Mitau: 1796. 64§. 8.
Leitfaden zum Unterricht in der christlichen Religion für die Jugend gebildeter Stände. Ebend. 1815. 16§. 8. (Rokasgrāmata kristīgās reliģijas apmācībai jauniešu sākumklasēm.)
Drey wichtige Wahrheiten des Christenthums, betrachtet in Verbindung des Rationalismus und Superrationalismus. Ebend. 1821. XVI u. 150§. 8. (Trīs svarīgas kristietības patiesības, skatāmas racionālisma un pārracionālisma kontekstā.)
.svg){kind=small}