Joslvaļi

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Joslvaļi
Balaenoptera (Lacépède, 1804)
Finvalis (Balaenoptera physalus)
Finvalis (Balaenoptera physalus)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseZīdītāji (Mammalia)
KārtaPārnadži (Artiodactyla)
InfrakārtaVaļveidīgie (Cetacea)
SīkkārtaPlātņvaļi (Mysticeti)
DzimtaJoslvaļu dzimta (Balaenopteridae)
ĢintsJoslvaļi (Balaenoptera)
Joslvaļi Vikikrātuvē

Joslvaļi, joslvaļu ģints (Balaenoptera) ir viena no joslvaļu dzimtas (Balaenopteridae) ģintīm, kas apvieno 7 mūsdienās dzīvojošas vaļu sugas. Zinātniskais nosaukums Balaenoptera atvasināts no latīņu un grieķu valodas, kas nozīmē valis ar spārnu, atspoguļojot šīs ģints vaļiem raksturīgo muguras spuru.[1] Jaunākā ģints suga reģistrēta 2003. gadā, kad ģenētisko analīžu rezultātā tika atklāts, ka Omuras valis (Balaenoptera omurai) nav neliela auguma Braida vaļa (Balaenoptera edeni) pasuga.[2]

Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Joslvaļiem ir raksturīga muguras spura, kura rosinājusi ģints zinātnisko nosaukumu Balaenoptera. Latviski tas nozīmē valis ar spārnu. Attēlā mazais joslvalis (Balaenoptera acutorostrata)

Joslvaļi, atkarībā no sugas, sastopami visos pasaules okeānos. Lielākā daļa no tiem mājo dziļos, plašos ūdeņos un uzturas tālu no krasta. Izņēmums ir Omuras un Braida valis, kuri visa gada garumā uzturas krasta tuvumā.[3]

Baltijas jūrā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baltijas jūrā reizēm ieklejo finvalis (Balaenoptera physalus), kurš novērots arī Latvijas piekrastē. Vairāki miruši īpatņi ir arī atrasti izskaloti krastā.[4]

Kopīgās īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Joslvaļi ir ļoti lieli vaļi, pat ģints vismazākās sugas — mazā joslvaļa (Balaenoptera acutorostrata) svars sasniedz 9 tonnas,[5] bet lielākais ir zilais valis (Balaenoptera musculus), kura svars var sasniegt 200 tonnas.[6] Visiem joslvaļiem uz vēdera ir garenvirziena ieloces jeb joslas, kas tiem ļauj atvērt milzīgu muti un sakampt lielu ūdens malku ar barību tajā. Šīs grupas vaļiem raksturīgs slaids ķermenis. Joslvaļi parasti uzturas nelielās grupās, kurās ir 2—5 pieaugušie īpatņi.

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Seivalis (Balaenoptera borealis) ar mazuli

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Facts about the genus Balaenoptera, the rorquals
  2. Ohsumi 1978, Wada and Numachi 1991, Carwardine 1995, Perrin et al. 1996, Kahn 2001, LeDuc and Dizon 2002, Kato 2002, and many others
  3. «ARKIve: Bryde’s whale (Balaenoptera edeni)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 30. septembrī. Skatīts: 2016. gada 18. oktobrī.
  4. Latvijas daba: Finvalis
  5. «Minke Whale (Balaenoptera acutorostrata)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 3. oktobrī. Skatīts: 2016. gada 18. oktobrī.
  6. Mass of a Whale

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]