Jukidori ieleja
Jukidori ieleja (japāņu: 雪鳥沢, Yukidori Zawa[1] — ‘sniega [vētras]putnu ieleja’), norvēģu avotos Snēfūldālene (norvēģu: Snøfugldalen),[2] ir 2,5 km gara un 1,8 km plata ieleja Langhovdes oāzē Antarktīdā. Sākas no ledāja mēles ap 200 m vjl un stiepjas austrumu—rietumu virzienā līdz Licova-Holma līcim. Ielejā atrodas ledāja kušanas ūdeņu tērcīte un divi ezeri — Higaši Jukidori ezers un Jukidori ezers. Ieleju pēc aerofotomateriāliem un uzmērījumiem nokartēja Japānas antarktiskās ekspedīcijas dalībnieki (1957–1962) un nosauca pēc tur ligzdojošajiem sniega vētrasputniem par «sniega putnu ieleju».
Ielejā ir tipiska Antarktīdas akmeņainā tuksneša — atlūzu lauka (angļu: fellfield) ekosistēma. Ģeoloģiskie un bioloģiskie pētījumi ielejā tiek veikti kopš 1957. gada, bet 1984. gadā tika uzsākta ilgtermiņa vides uzraudzības programma. Intensīvāka izpēte tika uzsākta, kad 1987. gadā teritorijai piešķīra speciālas zinātniskas intereses vietas Nr. 22 statusu. Tika izdalīti pastāvīgi kvadrāti sūnu un ķērpju veģetācijas monitoringam, lai novērotu ilgtermiņa vides izmaiņas. Ielejā mīt vairāki tūkstoši sniega vētrasputnu pāru un to ekskrementi ir nozīmīga barības viela veģetācijai.[3] Kopš 1991. gada ielejai ir speciāli aizsargājama areāla statuss.
Ielejā sastopamas gandrīz visi Langhovdes oāzē novērotie floras un faunas pārstāvji: 6 sugu sūnas, 5 sugu ķērpji un 4 sugu ērces, kā arī 16 sugu aļģes. Aizsargājamās teritorijas platība ir 3,6 km². 1986. gadā līča krasta tika uzcelta bioloģisko novērojumu stacija, pie kuras atrodas meteostacija un helikopteru nosēšanās laukums.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Report of the Anatarctic Place-names Committee of Japan-newly determined place-names and previously adopted place-names with Hepburn Romanization system
- ↑ SCAR Composite Gazetteer of Antarctica: Jukidori ieleja
- ↑ Management Plan for Site of Special Scientific Interest No. 22 Yukidori Valley, Langhovde, Lützow-Holm Bay