Jukona

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Jukona (teritorija))
Šis raksts ir par administratīvo teritoriju. Par upi skatīt rakstu Jukona (upe).
Jukona
Yukon
—  Kanādas teritorija  —
Flag of Jukona
Karogs
Coat of arms of Jukona
Ģerbonis
Jukonas atrašanās vieta KanādāJukonas atrašanās vieta Kanādā
Pārvaldes centrs Vaithorsa
Valsts Karogs: Kanāda Kanāda
Platība 
 - Kopējā 482 443 km²
 - Sauszeme 474 391 km²
 - Ūdens 8 052 km²  1.7%
Iedzīvotāji (2021)[1]
 - Kopā 40 232
 - Blīvums 0,1/km²
Laika josla UTC-8 (UTC)
ISO 3166-2 CA-YT
Mājaslapa: www.gov.yk.ca
Jukona Vikikrātuvē

Jukona (angļu: Yukon, izrunā: [ˈjuːkɒn]) ir viena no trim Kanādas teritorijām, atrodas valsts ziemeļrietumos. Jukonā pārsvarā ir cilvēka neskarta teritorija ar salīdzinoši maz iedzīvotājiem. 2021. gadā tajā dzīvoja 40,2 tūkstoši iedzīvotāju. Teritorijas administratīvais centrs ir Vaithorsa. Jukona aizņem 482 443 km2 lielu platību. Lielākā upe teritorijā ir Jukona, no kuras nosaukuma radies teritorijas nosaukums.

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ziemeļos Jukonu apskalo Boforta jūra (daļa no Ziemeļu Ledus okeāna), austrumos tā robežojas ar Ziemeļrietumu Teritorijām, dienvidos ar Britu Kolumbiju, bet rietumos ar Amerikas Savienoto Valstu štatu Aļasku. Jukona platība ir 482 443 km2, tā ir devītā lielākā Kanādas pirmā administratīvā iedalījuma vienība (4,8% no Kanādas platības).

Jukona no visām pusēm ieskauj kalni — dienvidrietumos Senteliasa kalni, dienvidos Peli klani, austrumos Makenzi kalni, ziemeļos Ričardsona kalni, bet rietumos Ogilvi kalni. Jukonas centrālajā daļā atrodas salīdzinoši līdzenais Jukonas plato. Senteliasa kalnos atrodas ne tikai Jukonas, bet arī Kanādas augstākā virsotne — Logans.

Jukonas upes plūst ziemeļrietumu virzienā. Lielākā upe ir Jukona, no kuras nosaukuma radies teritorijas nosaukums. Teritorijas klimats ir vēss un sauss. Jukonas ziemeļos ir tundra, kur valda aukstums un nav koku.

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2016. gadā Jukonā dzīvoja 37,8 tūkstoši iedzīvotāju. No tiem aptuveni piektā daļa ir Amerikas pamatiedzīvotāji, kuri galvenokārt runā atapasku valodās. Pārējie iedzīvotāji ir eiropiešu ieceļotāju pēcteči vai arī eiropiešu un Amerikas pamatiedzīvotāju pēcteči. Lielākā daļa no viņiem runā angļu valodā. Nelielas grupas izmanto arī franču valodu vai kādu no Amerikas pamatiedzīvotāju valodām.

Divas trešdaļas no Jukonas iedzīvotājiem dzīvo teritorijas administratīvajā centrā Vaithorsā. Nākamās lielākās pilsētas ir Dousona un Votsonleika. Citās apdzīvotajās vietās dzīvo daži simti iedzīvotāji vai pat mazāk par simts.

Saimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jukonas galvenā saimniecības nozare ir kalnrūpniecība. Teritorija ir viena no pasaulē nozīmīgākajām volframa ieguves vietām. Jukonā iegūst arī svinu, cinku, sudrabu un zeltu. Nozīmīga saimniecības nozare ir arī tūrisms. Daudzi tūristi dodas uz Jukonu, lai skatītu tās neskarto dabu. Daudzi tūristi kāpj kalnos, plosto pa upēm, makšķerē, it īpaši Klueina nacionālajā parkā.

Zivjsaimniecība un kažokādu ieguve ir nākamās nozīmīgākās Jukonas saimniecības nozares. Lielā nozīme ir lašu dzimtas zivju ieguvei. Kažokādas iegūst no lūši, lāčiem, lapsām, polārlapsām, caunām un tiņiem. Lauksaimniecībai ir ļoti maza loma Jukonas saimniecībā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmie cilvēki mūsdienu Jukonas teritorijā ieradās no Āzijas aptuveni pirms 60 tūkstošiem gadu. Ieceļošana no Āzijas beidzās aptuveni pirms 10 tūkstošiem gadu. Laika gaitā šo ieceļotāji pēcteči ir attīstījuši dažādas Amerikas pamatiedzīvotāju kultūras.

Jukona bija viena no pēdējām teritorijām Ziemeļamerikā, kur ieradās eiropieši. 1840. gadā Jukonā ieradās Hudson's Bay Company pētnieki un kažokādu tirgotāji. Apvienotā Karaliste bija devusi šim uzņēmumam pilnīgu kontroli pār Kanādas rietumu teritorijām, tajā skaitā, pār Jukonu. 1870. gadā uzņēmums pārdeva šīs zemes jaunizveidotajai Kanādas valstij. Tajā laikā tā nebija atsevišķa administratīvā vienība, bet gan daļa no Kanādas Ziemeļrietumu Teritorijām.

1896. gadā pie Klondaikas upes tika atrasts zelts un sākās zelta drudzis. Jukonā ieradās aptuveni 100 tūkstoši cilvēku, cerībā kļūt bagātiem. Tā rezultātā tika uzbūvēta Dousonas pilsēta, kas tajā laikā bija Kanādas rietumu lielākā pilsēta. Tomēr Klondaikas zelta drudzis turpinājās tikai līdz 1899. gadam, tad tas apsīka.

1898. gadā Jukona atdalījās no Ziemeļrietumu Teritorijām un kļuva par patstāvīgu administratīvo iedalījuma vienību. Tās oficiālais nosaukums bija Jukonas Teritorija. 1953. gadā Jukonas administratīvais centrs tika pārcelts no Dousonas uz Vaithorsu. 2003. gadā teritorijas nosaukums oficiāli tika mainīts no Jukonas Teritorija uz Jukona.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]